Ladino

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ladino
לאדינו, Ladino
גֿודיאו-איספאנייול, Djudeo-espanyol
Valodu lieto: Izraēla, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis, Francija, Grieķija, Brazīlija, Apvienotā Karaliste, Maroka
Runātāju skaits: starp 100 un 200 tūkstošiem
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Itāliskās
  Romāņu
   Rietumitāliešu
    Gallu-ibēriešu
     Ibēriešu-romāņu
      Rietumibēriešu
       Spāņu
        Ladino 
Rakstība: ebreju alfabēts, latīņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: nav
Regulators: Autoridad Nasionala del Ladino
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: lad
ISO 639-3: lad

Ladino (לאדינו, Ladino), ebreju-spāņu valoda (גֿודיאו-איספאנייול, Djudeo-espanyol) jeb sefardu valoda ir romāņu valoda, kas radusies uz senās spāņu valodas bāzes. Būtībā tā ir arhaiska Kastīlijas spāņu valoda ar daudziem ivrita un aramiešu valodas elementiem. Tajā ir jūtamas arī arābu, turku un pat grieķu valodas ietekme.

Ladino valodas pirmsākumi ir meklējami 1492. gadā, kad ebreji, kuri nepieņēma tiem uzspiesto kristietību, bija spiesti izceļot no Spānijas. Tie uzsāka dzīvi citās valstīs, asimilējot to valodas, kā rezultātā radās ladino valoda. Mūsdienās ladino valodā runā aptuveni 100 tūkstoši sefardu ebreji, kas galvenokārt dzīvo Izraēlā. Citās pasaules zemēs šī valoda ir tuvu izmiršanai. Tiek lēsts, ka Turcijā dzīvo 8 tūkstoši ladino pratēji, Amerikas Savienotajās Valstīs — 3,5 tūkstoši, Francijā — 2,5 tūkstoši un Grieķijā — 1,3 tūkstoši.