Latvijas Neredzīgo bibliotēka

Vikipēdijas lapa
Lasītāju apkalpošanas nodaļā Rīgā

Latvijas Neredzīgo bibliotēka (LNerB) ir kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras darbības mērķis ir redzes invalīdu bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informacionālā apkalpošana. Tās pamatuzdevums ir nodrošināt pieeju grāmatām un informācijai cilvēkiem, kuri nevar lasīt parasto iespiedrakstu, viņiem pieejamā formātā – grāmatas neredzīgo jeb Braila rakstā un klausāmgrāmatas. Tās neredzīgie un vājredzīgie lasītāji bez maksas var saņemt bibliotēkas 7 filiālēs, kas atrodas Latvijas lielākajās pilsētās un centrā Rīgā. Katrai filiālei un centram Rīgā ir noteikti apkalpošanas rajoni, tādējādi visā Latvijas teritorijā ir nodrošināta bibliotekārā apkalpošana cilvēkiem ar redzes traucējumiem.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliotēka Rīgā atrodas vēsturiskajā 1853. gadā celtajā ēkā Strazdumuižas teritorijā. Bibliotēkas ēka (Juglas ielā 14) būvēta 19. gadsimta klasicisma stilā. Tā ir bijusi Nikolaja Andreja Pihlaua (1828–1887) muižiņa. 1926. gadā muižas ēkā atklāja pilsētas bērnu patversmi. Pēc kara līdz 1960. gadam ēkā mājoja Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskola. No 1963. gada namā darbojas Latvijas Neredzīgo bibliotēka.

Pakalpojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Neredzīgo bibliotēka sniedz bibliotekāros pakalpojumus cilvēkiem ar redzes traucējumiem visā Latvijas teritorijā, nodrošinot ar grāmatām Braila rakstā (neredzīgo rakstā), ar klausāmgrāmatām (ieskaņotajām grāmatām) un mūzikas ierakstiem. Neredzīgo bibliotekārā apkalpošana sākusies 19. gadsimta otrajā pusē. Bibliotēkas darbs nav iedomājams bez datora. Bibliotēkas krājumā atrodas 1833. ,1867. ,1871. u.c. gados Vācijā izdotās mācībām nepieciešamās grāmatas. Bibliotēkā ir visvecākā (1899. g.) ar roku pārrakstītā grāmata Braila raksti latviešu valodā — Augusta Deglava ”Pastarā diena”.

  • Datori ar specializētu aprīkojumu vājredzīgiem un neredzīgiem.
  • Bezvadu internets.
  • Skenēšanas, drukāšanas un kopēšanas pakalpojumi.
  • Divas palielināšanas ierīces vājredzīgiem lasītājiem.
  • Bibliotēkas lietotāji var saņemt nepieciešamo informāciju bibliotēkā, pa telefonu vai izmantojot pasta pakalpojumus.
  • Tiem lasītājiem, kuri paši nevar ierasties bibliotēkā, literatūra tiek piegādāta mājās ar bibliotēkas transportu.
  • Pieejami kartīšu katalogi gan parastajā iespiedrakstā, gan Braila rakstā.
  • Pasta sūtījumi redzes invalīdiem ir bez maksas.
  • Pēc lasītāju pieprasījuma klausāmgrāmatas tiek sūtītas uz latviešu mītnes zemēm ārvalstīs.

Tifloloģijas nodaļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tifloloģijas (no grieķu: typhlos – 'neredzīgs') nodaļā ir uzkrāti vēsturiski materiāli par neredzīgo dzīvi, viņu izglītošanu, darbību, sasniegumiem, tiflopedagoģiju, tiflotehniku, sociālajām problēmām u.c. tēmām.

Lasītavas nodaļa un mūzikas sektors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LAN krājuma uzskaitē ir 106,6 tūkstoši vienību: grāmatas Braila rakstā, klausāmgrāmatas – ieskaņotas magnetofona lentēs un audiokasetēs, grāmatas parastajā iespiedrakstā, Latvijas un ārzemju periodiskie izdevumi, mūzikas ieraksti: audiokasetēs, skaņu platēs un kompaktdiskos, notis neredzīgo rakstā.

Komplektēšanas un apstrādes nodaļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodaļu izveidoja 1971. gada janvārī. Komplektēšanas un apstrādes nodaļa centralizēti komplektē un papildina bibliotēkas krājumu. Nodaļas uzdevums ir jaunieguvumu un krājuma uzskaite, apstrāde un iespieddarbu norakstīšana.

Metodikas un bibliogrāfijas nodaļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodaļa tika izveidota 1977. gadā. Nodaļas fondā tiek apkopota informācija par neredzīgo bibliotēku un organizāciju darbu ārvalstīs, par grāmatām Braila rakstā un klausāmgrāmatu izdevumiem.

Braila raksta nodaļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Braila raksta nodaļa (BRN) izveidota 2005. gada 1. novembrī projekta “Bibliotekāro pakalpojumu Braila rakstā daudzveidības nodrošināšana kā priekšnoteikums redzes invalīdu integrācijai sabiedrībā un konkurētspējai darba tirgū” ietvaros, kura galvenais mērķis ir nodrošināt redzes invalīdiem daudzveidīgus un kvalitatīvus bibliotekāros pakalpojumus Braila rakstā.

Nodaļa ir aprīkota ar specializētu tehniku: Braila raksta printeri „IndexBraille 4×4 PRO”, Braila raksta rindu ALVA, Jaws un WinBraille datorprogrammām. Kā papildierīces redzes invalīdi izmanto arī Braila rakstāmmašīnu un Slēgtās sistēmas televīzijas lupu ar 20-kārtīgu palielinājumu.

Nodaļas uzdevums ir ne tikai nodrošināt grāmatu Braila rakstā pieejamību, bet arī apkalpot lasītājus, kuriem nepieciešama informācija Braila rakstā savām vajadzībām. Tās var būt dažādas instrukcijas, raksti no preses izdevumiem, dažādi mācību materiāli. Pakalpojums ir bez maksas, taču tā apjoms nedrīkst pārsniegt 15 A4 Braila raksta lapas. Šāda veida pasūtījumu nodaļas darbinieki veic vienas nedēļas laikā un lasītājs savu pasūtījumu saņem jau iesietā veidā.

Nodaļā tiek izdots bezmaksas informatīvais izdevums “Jaunie Vāki“, kurā ir apkopota informācija par nodaļā izdotajām grāmatām Braila rakstā. Lasītājiem ir iespēja arī piedalīties izdodamo grāmatu saraksta veidošanā.

Sākot ar 2011. gada nogali, tiek izdota bibliotēkas avīzīte “Bazūne”.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]