Ludoviko Einaudi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ludoviko Einaudi
Ludovico Einaudi
Ludoviko Einaudi
Personīgā informācija
Dzimis 1955. gada 23. novembrī (58 gadi)
Dzīves vieta Pjedmonta, Itālija
Profesionālā informācija
Stils minimālisms
Žanrs Klasiskā mūzika, Klaviermūzika
Mācības Verdi konservatorija Milānā, Lučiāno Berio

Ludoviko Einaudi (dzimis 1955. gada 23. novembrī Turīnā, Itālijā) ir mūsdienu klasiskās mūzikas komponists un pianists.


Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludoviko Einaudi ir dzimis Turīnā 1955. gada 23. novembrī. Viņa tēvs bija grāmatu izdevējs Džulio Einaudi, un viņa vectēvs - Luidži Einaudi - bija Itālijas Republikas prezidents no 1948. līdz 1955. gadam.

Jau agrā bērnībā Ludoviko māte, būdama pianiste, spēlēja viņam Baha un Šopēna kompozīcijas. Vēlāk Einaudi iestājās prestižajā Conservatorio di Musica 'G Verdi' Milānā, kuru pabeidza 1982. gadā. Tajā pašā gadā jaunais mūziķis saņēma Bostonas Tanglvudas Festivāla stipendiju un turpināja studijas Parīzē līdz beidzot kļuva par atzītā avangarda komponista Lučiāno Berio skolnieku.

Mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludovico Einaudi2.jpg

Līdz 1980. gadu beigām Einaudi jau bija pierādijis savas komponista spējas, sacerot mūziku baletiem - "Sul filo dí Orfeo" (1984), "The Wild Man" (1990) un "The Emperor" (1991, pirmizrāde Ņujorkas deju teātrī). Šīs agrās kompozīcijas bija muzikāli sarežģītas un demonstrēja spēcīgu Berio ietekmi. Taču pamazām komponists sāka meklēt savu personīgo stilu.

Ludovico Einaudi3.jpg

1996. gadā Einaudi publicē savu pirmo solo albumu Le Onde ("Viļņi"). Šajā albūma un tālākajās kompozīcijās Einaudi īpatnējais stils, kas savieno sevī džeza, rokmūzikas, pasaules mūzikas un klasiskās mūzikas elementus, jau ir nobriedis. Komponists atzīst, ka viņa mūziku ir grūti iekļaut kāda noteikta virziena vai stila ietvaros, un atklāj, ka, lai gan viņš neatzīst mūzikas iedalījumu jebkādās kategorijās kā nevajadzīgu ierobežojumu, tomēr, ja nāktos pieņemt kādu konkrētu stila apzīmejumu viņa mūzikai, minimālisms būtu vistuvākais.[1]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Divenire (2007)
  • Diario Mali (2006)
  • Una Mattina (2004)
  • La Scala Concert 03.03.03 (2004)
  • Echoes: The Einaudi Collection (2004)
  • I Giorni (2002)
  • Eden Roc (1999)
  • Le Onde (1998; Itālijā - 1996.)
  • Stanze (1997)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]