Malaja Višera
| Malaja Višera | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Малая Вишера | ||
 Malaja Višeras dzelceļa stacija | ||
| ||
  Malaja Višera  Malaja Višera | ||
| Koordinātas: 58°50′43″N 32°13′19″E / 58.84528°N 32.22194°EKoordinātas: 58°50′43″N 32°13′19″E / 58.84528°N 32.22194°E | ||
| Valsts |
 Krievija | |
| Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | |
| Federācijas subjekts | Novgorodas apgabals | |
| Rajons | Malaja Višeras rajons | |
| Pilsētas tiesības | 1921 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 29 km2 | |
| Augstums | 65 m | |
| Iedzīvotāji (2018)[1] | ||
| • kopā | 10 602 | |
| • blīvums | 389,6/km² | |
| Laika josla | MSK (UTC+4) | |
| Mājaslapa |
vishera | |
 Malaja Višera Vikikrātuvē | ||
Malaja Višera (krievu: Малая Вишера) ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala ziemeļu daļā, Malaja Višeras rajona centrs, dzelzceļa stacija Sanktpēterburgas - Maskavas dzelzceļa līnijā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotā vieta izveidojusies 19. gadsimta otrajā pusē ap dzelzceļa staciju. 1871. gadā apdzīvotajai vietai tika piešķirtas posada tiesības. Malaja Višeras apkaimē atradās cara medību iecirkņi. 1879. gadā starp Pēterburgu un Malaja Višeru notika Krievijā pirmā telefona saruna.
1917. gada naktī no 28. februāra (13. marta pēc jaunā stila) uz 1. martu, Malaja Višerā apstājās cara Nikolaja II vilciens, kas bija devies uz Carskoje Selo. Tā kā tālākās stacijas bija ieņēmušas sadumpojušās karaspēka daļas, cars devās uz Pleskavu, kur 2. martā atteicās no troņa.
1918. gada 11. martā boļševiku valdība pārcēla valsts galvaspilsētu no Petrogradas uz Maskavu. 1918. gada 10. marta vakarā no Petrogradas uz Maskavu devās vilciens, kurā atradās Vladimirs Ļeņins. Malaja Višeras stacijā vilciens sastapās ar vilciena sastāvu, kurā atradās vairāki simti bruņotu dezertieru. Latviešu strēlnieki, kuri apsargāja Ļeņina vilciena sastāvu, Malaja Višeras stacijā dezertierus atbruņoja.
1921. gadā Malaja Višera ieguva pilsētas tiesības. Otrā pasaules kara laikā Malaja Višera atradās vācu okupācijā nepilnu mēnesi - no 1941. gada 24. oktobra līdz 20. novembrim.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «26. Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2018 года». Federālais Valsts statistikas dienests. Skatīts: 23 janvāris 2019.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malaja Višera.- Malaja Višera enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)
| ||||||||||
