Nātrija nitrāts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nātrija nitrāts
NaNitrate.png
Nātrija nitrāta struktūrformula
Dusičnan sodný.JPG
Nātrija nitrāta kristāli
Citi nosaukumi Čīles salpetris,
nātrija salpetris
CAS numurs 7631-99-4
Ķīmiskā formula NaNO3
Molmasa 85 g/mol
Blīvums 2300 kg/m3
Kušanas temperatūra 580 K (307 °C)
Viršanas temperatūra 653 K (380 °C) - sadalās
Šķīdība ūdenī 92,1 g/100 ml (25 °C)
180 g/100ml (100 °C)

Nātrija nitrāts (NaNO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Līdz 19. gs. tas bija galvenā slāpekļa savienojumu (slāpekļskābes) izejviela. Lielākās nātrija nitrāta atradnes atrodas Čīlē, tāpēc to dažreiz sauc arī par Čīles salpetri.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās slāpekļskābi ražo, oksidējot amonjaku, un pašu nātrija nitrātu dažreiz iegūst nātrija hidroksīda vai karbonāta reakcijā ar slāpekļskābi:

Na2CO3 + 2HNO3 → 2NaNO3 + CO2 + H2O

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk slāpekļskābi ražoja no nātrija nitrāta un sērskābes:

2NaNO3 + H2SO4 → 2HNO3 + Na2SO4

Šī reakcija ir eksotermiska un slāpekļskābe izdalās gāzveida formā (lai iegūtu šķidrumu, to ir jākondensē).

Līdz Pirmajam Pasaules karam nātrija nitrātu plaši izmantoja par izejvielu slāpekļskābes un ar to saistīto sprāgstvielu ražošanā. Lai arī nātrija nitrātu ir iespējams lietot par izejvielu šaujampulvera ražošanai, tas tomēr nav tik efektīvs, kā kālija nitrāts, jo ir higroskopisks. Nātrija nitrātu dažreiz lieto par konservantu (E251).