Slāpeklis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Slāpeklis
7





5
2
N

14,0067 g/mol

[He]2s22p3
N-TableImage.svg
Liquidnitrogen.jpg    Dinitrogen-2D-dimensions.png
Sašķidrināts slāpeklis un slāpekļa molekulas struktūrformula ar starpatomu attālumu
Oksidēšanas pakāpes +5, +4, +3, +2, +1, -1, -2, -3
Elektronegativitāte 2,04
Blīvums 1,251 kg/m3
Kušanas temperatūra 63,14 K (-210 °C)
Viršanas temperatūra 73,35 K (—195,79 °C)

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7. Parasti slāpeklis ir divatomu gāze, kuras ķīmiskā formula ir N2. Dabā slāpeklis ir sastopams atmosfērā, kur tas ir galvenā gaisa sastāvdaļa. Paaugstinātā temperatūrā slāpeklis var reaģēt ar ūdeņradi, (veidojot amonjaku), sārmu metāliem (veidojot attiecīgus nitrīdus) un vēl augstākā temperatūrā arī ar skābekli, veidojot slāpekļa oksīdus. Savienojumos slāpeklim var būt oksidēšanas pakāpe no -3 (amonjaks) līdz +5 (slāpekļskābe un tās sāļi). Visbiežāk slāpeklis ir trīsvērtīgs.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

78% no gaisa aizņem slāpeklis. Daudz slāpekļa ir olbaltumvielu, matu, nagu, aitas vilnas un citu organisku vielu sastāvā. Svarīgi slāpekli saturoši minerāli ir salpetri (Čīles salpetris).

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

N2 iegūst, sadalot gaisu pie zemas temperatūras. Laboratorijā tīru slāpekli iegūst no amonija nitrīta, to karsējot:

NH4NO2 → N2 + 2H2O

Slāpekļa molekula (N2)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slāpekļa molekulas sastāv no diviem slāpekļa atomiem, kas veido visai inertu divatomu gāzi. Šīs vielas ķīmiskā formula ir N2, tātad slāpekļa molekula sastāv no diviem slāpekļa atomiem, kuri savienoti ar ķīmisko saiti. Šī saite rodas, pārklājoties abu atomu elektronu mākoņiem. Savukārt šos elektronu mākoņus veido katra atoma 14 elektroni, kuri riņķo apkārt atoma kodolam. Slāpekļa elektronu mākoņa diametrs ir tikai 0,0000001 milimetri[1].

Slāpekļa savienojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slāpekļa bināros savienojumus ar citiem elementiem sauc par nitrīdiem. Sārmu metālu nitrīdi ir visai ķīmiski aktīvas vielas, kas veidojas, šiem metāliem reaģējot ar slāpekli paaugstinātā temperatūrā. Tie reaģē ar skābekli, veidojot brīvu slāpekli un attiecīgā metāla oksīdu, reaģē ar ūdeni, veidojot attiecīgā metāla hidroksīdu un amonjaku. Bora, silīcija un daudzu smago metālu nitrīdi ir cietas un karstumizturīgas vielas. Bora un silīcija nitrīdus lieto par mehāniski izturīgas keramikas izejvielām.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Pirmais elektronu mākoņa attēls", Ilustrētā Zinātne. - 2005.gada decembra numurs, 20.lpp.
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Slāpeklis