Nikolajs Ježovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nikolajs Ježovs
Николай Иванович Ежов
Nikolajs Ježovs
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 1. maijā
Sanktpēterburga, Krievijas Impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1940. gada 4. februārī (44 gadi)
Maskava, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās strādnieks, karavīrs
Dzīvesbiedre Antoņina Titova, Jevgēņija Ježova
Bērni nav (adoptēta - Natālija)

Nikolajs Ježovs (krievu: Николай Иванович Ежов; dzimis 1895. gada 1. maijā, miris 1940. gada 4. februārī) bija padomju NKVD darbinieks. No 1936. gada 26. septembra līdz 1938. gada 25. novembra - PSRS Iekšlietu tautas komisārs. Vadījis PSRS drošības dienestu tā sauktā Lielā terora laikā. Ježova darbības laiks, kas bija represiju kulminācija PSRS, krievu tautā tiek apzīmēts ar jēdzienu eжовщина.

1938. gada 23. novembrī Ježovs iesniedza CK Politbirojam un Staļinam personīgi lūgumu par atbrīvošanu no amata. Pēc atbrīvošanas Ježovs kļuva par Ūdens transporta Tautas komisāru, bet par Iekšlietu komisāru iecēla Beriju, sekoja plašas kadru tīrīšanas PSRS iekšlietu sistēmā. Tāpat kā daudzi PSRS represīvās sistēmas vadītāji, Ježovs pats kļuva par tās upuri. 1939. gada 10. aprīlī arestēts. 1940. gada 3. februārī par "valsts apvērsuma organizēšanu" piespriests nāvessods un 4. februārī Maskavā nošauts. 1998. gadā Krievijas Federācijas Augstākās tiesas Kara kolēģija atzina, ka nav pamata Nikolaja Ježova reabilitācijai.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]