1940. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1937 1938 1939 - 1940 - 1941 1942 1943 |
| 1940. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1940. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1940 MCMXL |
| Ab urbe condita | 2693 |
| Armēņu kalendārs | 1389 ԹՎ ՌՅՁԹ |
| Ķīniešu kalendārs | 4636 – 4637 己卯 – 庚辰 |
| Etiopu kalendārs | 1932 – 1933 |
| Ebreju kalendārs | 5700 – 5701 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1995 – 1996 |
| - Shaka Samvat | 1862 – 1863 |
| - Kali Juga | 5041 – 5042 |
| Irānas kalendārs | 1318 – 1319 |
| Islāma kalendārs | 1359 – 1360 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1940 (MCMXL) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 27. februāris — Martins Kamens un Sems Rubens atklāja oglekli-14.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 5. marts — Katiņas slaktiņš: PSKP CK Politbiroja locekļi parakstīja pavēli par vairāk nekā 20 000 poļu karavīru un inteliģences nošaušanu.
- 6. marts — Ziemas karš: starp Somiju un Padomju Savienību tika noslēgts pamiers.
- 12. marts — Ziemas karš: Somija un PSRS noslēdza "Maskavas miera līgumu", kurā Padomju Savienībai tika atdota Somijas Karēlija; somu bruņotie spēki un vietējie iedzīvotāji nekavējoties tika evakuēti.
- 13. marts — beidzās Ziemas karš; PSRS karaspēks iegāja Viborgā.
- 18. marts — Otrais Pasaules karš: Ādolfs Hitlers un Benito Musolīni tikās Brennera pārejā Alpos un vienojās par alianses izveidi pret Franciju un Lielbritāniju.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 8. aprīlis — Otrais pasaules karš: Vācijas karaspēks okupēja Norvēģijas galvaspilsētu Oslo.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 10. maijs — Otrais pasaules karš:
- Vācijas spēki ieņēma Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu;
- Vinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru;
- Apvienotā Karaliste ieņēma Īslandi.
- 14. maijs — Otrais pasaules karš: Roterdama tika nopostīta vācu aviācijas uzlidojumos.
- 17. maijs — Otrais pasaules karš: Vācija okupēja Briseli, Beļģijā.
- 24. maijs — Igors Sikorskis veica pirmo sekmīgo helikoptera lidojumu.
- 28. maijs — Otrais pasaules karš: Beļģijas karalis Leopolds III parakstīja kapitulācijas aktu un padevās Vācijai.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 4. jūnijs — Otrais Pasaules karš: vācu spēki iegāja Parīzē.
- 10. jūnijs — Otrais Pasaules karš:
- Itālija pieteica karu Francijai un Apvienotajai Karalistei;
- Kanāda pieteica karu Itālijai;
- vācu spēki ģenerāļa Ervina Rommela vadībā sasniedza Lamanšu;
- Norvēģija padevās Vācijai.
- 16. jūnijs — PSRS nosūtīja ultimātu Igaunijai un Latvijai par karaspēka ievešanu šajās valstīs.
- 17. jūnijs — PSRS karaspēks pārgāja Igaunijas un Latvijas robežas un ieņēma stratēģiskos objektus; abu valstu valdības atkāpās.
- 22. jūnijs — Otrais Pasaules karš: Francija Kompjēnā parakstīja kapitulāciju Vācijai.
- 26. jūnijs — saskaņā ar Molotova-Rībentropa paktu PSRS iesniedza ultimātu, kurā pieprasīja Besarābijas un Ziemeļbukovinas teritoriju.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 10. jūlijs — Otrais pasaules karš: izveidota Višī Francijas valdība.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 25. augusts — Jānis Kalnbērziņš tika iecelts par Latvijas PSR pirmo sekretāru.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 14. novembris — Lielbritānija. Vācu aviācijas uzlidojumā tika sagrauts Koventrijas vēsturiskais centrs.
- 16. novembris — holokausts: okupētajā Polijā vācu nacisti norobežoja Varšavas geto no ārējās pasaules.
- 20. novembris — Otrais pasaules karš: Ungārija, Rumānija un Slovākija pievienojās Ass valstīm.
- Nirnbergas prāvas sākums pret 24 nacistiem, apsūdzot viņus kara noziegumos.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 4. janvāris —
- Braiens Džozefsons (Brian David Josephson), britu fiziķis
- Gao Siņcjaņs (Gao Xingjian), Ķīnas rakstnieks
- 24. janvāris — Joahims Gauks (Joachim Gauck), Vācijas prezidents
- 9. februāris — Džons Maksvels Kutzē (John Maxwell Coetzee), rakstnieks
- 19. februāris — Saparmurats Nijazovs (Saparmyrat Nyýazow), Turkmenistānas prezidents (miris 2006.)
- 10. marts — Čaks Noriss (Chuck Norris), ASV aktieris
- 17. marts — Marks Vaits (Mark White, ASV politiķis
- 27. marts — Sandro Munari, Itālijas autosportists
- 16. aprīlis — Margarete II (Margrethe II), Dānijas karaliene
- 25. aprīlis — Als Pačīno (Al Pacino), ASV aktieris, kinorežisors
- 24. maijs — Josifs Brodskis (Иосиф Александрович Бродский), ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists (miris 1996.)
- 22. jūnijs — Abāss Kijārostamī (عباس کیارستمی), Irānas kinorežisors
- 3. jūlijs — Ježijs Buzeks (Jerzy Buzek), Polijas politiķis
- 4. jūlijs — Valentīns Simoņenko (Валентин Костянтинович Симоненко), Ukrainas politiķis
- 6. jūlijs — Nursultans Nazarbajevs (Нұрсұлтан Әбішұлы Назарбаев), Kazahstānas prezidents
- 7. jūlijs — Ringo Stārs (Ringo Starr), Lielbritānijas mūziķis
- 10. jūlijs. — Ģirts Jakovļevs, latviešu aktieris
- 30. jūlijs — Klaivs Sinklers (Clive Marles Sinclair), britu izgudrotājs
- 9. oktobris — Džons Lenons (John Lennon), Lielbritānijas mūziķis (miris 1980.)
- 23. oktobris — Pelē (Pelé), Brazīlijas furbolists
- 1. novembris — Berijs Sedlers (Barry Sadler), ASV rakstnieks un mūziķis (miris 1989.)
- 18. novembris — Sultāns Kābūss (قابوس بن سعيد آل سعيد), Omānas sultāns
- 27. novembris — Brūss Lī (Bruce Lee), ASV aktieris, kaujas mākslu meistars (miris 1973.)
- 21. decembris — Frenks Zapa (Frank Zappa), ASV mūziķis (miris 1993.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 27. janvāris — Īzaks Bābels (Исаа́к Эммануи́лович Ба́бель), krievu rakstnieks (dzimis 1894.)
- 4. februāris — Nikolajs Ježovs (Николай Иванович Ежов), padomju drošības dienesta darbinieks (dzimis 1895.)
- 10. marts — Mihails Bulgakovs (Михаил Афанасьевич Булгаков), krievu rakstnieks (dzimis 1891.)
- 26. marts — Spiridons Luis (Spiridon Louis), grieķu skrējējs (dzimis 1873.)
- 14. maijs — Emma Goldmane (Emma Goldman), ebreju izcelsmes sabiedriska darbiniece (dzimusi 1869.)
- 16. marts — Selma Lāgerlēva (Selma Ottilia Lovisa Lagerlöf), zviedru rakstniece (dzimusi 1858.)
- 19. aprīlis — Kārlis Padegs, latviešu mākslinieks (dzimis 1911.)
- 8. jūlijs — Augusts Misiņš, latviešu ģenerālis (dzimis 1863.)
- 21. augusts — Ļevs Trockis (Лев Давидович Троцкий), Krievijas revolucionārs (dzimis 1879.)
- 9. novembris — Nevils Čemberlens (Arthur Neville Chamberlain), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1869.)
Kalendārs [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
