Novisada

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Novisada
Нови Сад
Panorama of Novi Sad.jpg
Flag of Novisada
Karogs
Novisada
Ģerbonis
Novisada
Red pog.png
Novisada
Koordinātas: 45°15′N 19°51′E / 45.250°N 19.850°E / 45.250; 19.850Koordinātas: 45°15′N 19°51′E / 45.250°N 19.850°E / 45.250; 19.850
Valsts Karogs: Serbija Serbija
Platība
 - Pilsēta 699 km²
Augstums vjl 80 m
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 - Pilsēta 231 798[2]
 - blīvums Expression error: Unrecognized punctuation character "",/km²
 - aglomerācijā 341 625[1]
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 21000
Tālruņu kods +381(0)21
Mājaslapa: www.novisad.rs

Novisada (serbu: Нови Сад) ir pilsēta Serbijas ziemeļos pie Donavas upes. Vojevodinas galvaspilsēta.

Senākās serbu kultūras biedrības Matica Srbska (Матица српска) (dibināta 1826. gadā Budapeštā), kā arī vecākā serbu teātra - Serbijas Nacionālā teātra (Српско народно позориште) mītnes vieta.

Novisadā tradicionāli notiek viens no lielākajiem rokmuzikas festivāliem Balkānos - EXIT.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaut arī jau no akmens laikmeta Donavas labajā krastā bija apmetne, no kuras vēlāk izveidojās Petrovaradinas pilsēta, pati Novisada radās 1694. gadā kā pareizticīgo serbu apmetne ārpus Petrovaradinas, jo serbiem bija aizliegts mitināties pilsētā.

1748. gadā pilsēta kļuva par "ķeizarisko brīvpilsētu". XVIII un XIX gadsimtā Novisada bija lielākā pilsēta ar etnisko serbu pārsvaru pasaulē un galvenais serbu kultūras centrs. Pēc 1867. gada Novisada tika iekļauta Austroungārijas ungāru daļā un izvērsās stingra maģārizācijas politika.

1918. gada 9. novembrī Novisadu ieņēma Serbijas karaspēks un no 1918. gada 1. decembra Novisada, tāpat kā visa Vojevodina, kļuva par Serbu, horvātu un slovēņu karalistes daļu, bet Novisada - par Donavas Banovinas provinces centru.

2. Pasaules kara laikā Novisadu bija okupējušas ungāru daļas, bet 1944. gada 23. oktobrī pilsētu ieņēma Tito partizāņi. Pēc kara Novisada ir Vojevodinas Autonomā apgabala galvaspilsēta.

Novisada smagi cieta NATO Dienvidslāvijas bombardēšanas laikā. Tika sagrauti visi tilti pār Donavu. Vairākkārt tika bombardēti dzīvojamie rajoni, kā arī naftas pārstrādes rūpnīca, izraisot smagas sekas apkārtnes ekoloģijai.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novisadā dzimuši:

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]