Baltkrievija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltkrievijas Republika
Рэспубліка Беларусь
Республика Беларусь
Baltkrievijas Republikas karogs Baltkrievijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaМы, беларусы
Mēs, baltkrievi

Location of Belarus
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Minska
Valsts valodas baltkrievu un krievu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Aleksandrs Lukašenko
 -  Premjerministrs Mihails Mjasņikovičs
Neatkarība sabrūkot Padomju Savienībai 
 -  Deklarēta 1990. gada 27. jūlijā 
 -  Dibināta 1991. gada 25. augustā 
 -  Pabeigta 1991. gada 25. decembrī 
Platība
 -  Kopā 207 600 km² (85.)
 -  Ūdens (%) neievērojams (2,830 km²)[1]
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 9 648 533[2] (86.)
 -  Blīvums 49/km² (142.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $36,94 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $7700 
Džini koef. (2002) 29,7 (zems
HDI (2007) 0,826 (augsts) (68.)
Valūta Baltkrievijas rublis[3] (BYR)
Laika josla EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Interneta domēns .by
ISO 3166-1 kods 112 / BLR / BY
Tālsarunu kods +375

Baltkrievija (baltkrievu: Беларусь, Biełaruś; krievu: Беларусь, Белоруссия), oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā. Baltkrievija robežojas ar Poliju rietumos, Lietuvu ziemeļrietumos, Latviju ziemeļos, Krieviju austrumos un Ukrainu dienvidos. Baltkrievijas galvaspilsēta ir Minska, bet starp lielākajām pilsētām pieskaitāmas Grodņa, Vicebska, Bresta, Mogiļeva un Gomeļa. Trešo daļu no valsts klāj meži. Tās spēcīgākie ekonomiskie sektori ir lauksaimniecība un rūpniecība. Ir NVS locekle, piedalās arī Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm.

Baltkrievija ir viena no valstīm, kuru nopietni skāra 1986. gada Černobiļas AES avārijas izraisītais vides piesārņojums ar radioaktīvajiem izotopiem.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā.

Krievijas impērijas laikā Baltkrievija tika saukta par Byelorussija (krievu: Белоруссия). Kopš 1991. gada valsts oficiālais nosaukums ir "Baltkrievijas Republika" ().

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko daļu no mūsdienu Baltkrievijas teritoriju sākotnēji apdzīvoja dažādas baltu ciltis (jātvingi, Dņepras balti), kas kopš 6. gadsimta sajaucās ar slāvu valodās runājošajiem ienācējiem.

No 9. līdz 14. gadsimtam tagadējās Baltkrievijas teritorijā atradās austrumslāvu kņazistes, no kurām politiski ietekmīgāka bija Polockas kņaziste. Pēc Mongoļu impērijas invāzijas tās integrējās Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas sastāvā. 18. gadsimta beigās pēc Polijas dalīšanas tagadējās Baltkrievijas zemes tika pievienotas Krievijas impērijai.

Pēc Brestļitovskas miera līguma ķeizariskās Vācijas okupētajā teritorijā 1918. gada 25. martā tika izveidota Baltkrievijas Tautas Republika, kas bija vēsturiski pirmais mēģinājums izveidot valsti ar Baltkrievijas vārdu. Kā atbilde uz to bija 1919. gada 1. janvārī Smoļenskā proklamētā Baltkrievijas PSR, kas jau 27. februārī tika pārveidota par īslaicīgi pastāvošo Lietuvas-Baltkrievijas PSR. Tā tika izformēta 25. augustā sakarā ar poļu karaspēka ofensīvu poļu-padomju kara pirmajā posmā. Pēc kara un Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 18. martā Baltkrievijas teritorija tika sadalīta starp Poliju un Baltkrievijas PSR, kas 1922. gada 28. decembrī bija viena no četrām PSRS dibinātājām. 1939. gada septembrī Padomju Savienība okupēja Polijas Republikas austrumu daļas zemes un lielu daļu no tām pievienoja Baltkrievijas PSR. Savu neatkarību no PSRS Baltkrievija deklarēja 1990. gada 27. jūlijā, bet to atguva 1991. gada 25. augustā. Baltkrievija palika politiski un ekonomiski cieši saistīta ar Krieviju. Kopš 1994. gada jūlija Baltkrievijas prezidents ir Aleksandrs Lukašenko.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltkrievijas platība ir 207 600 km². Tā robežojas ar piecām valstīm: ziemeļrietumos ar Latviju, ziemeļaustrumos un austrumos ar Krieviju, dienvidos ar Ukrainu, rietumos ar Poliju un Lietuvu. Baltkrievijai nav izejas pie jūras.

Baltkrievijas reljefs galvenokārt ir veidojies pleistocēna ēras laikā, kas sākās aptuveni 2,6 miljonus gadus atpakaļ un noslēdzās ar ledus laikmetu aptuveni pirms 11 tūkstošiem gadu. Lielāko daļu no valsts veido zemienes ar nelieliem pakalniem un augstienēm. Augstākais punkts virs jūras līmeņa ir Dzeržinska kalns (345 m). Vairāk nekā puse no valsts teritorijas atrodas zem 200 metru atzīmes virs jūras līmeņa. Baltkrievijas teritoriju no dienvidrietumiem līdz pat ziemeļaustrumiem šķērso Baltkrievijas grēda. Baltkrievijas galvaspilsēta Minska atrodas tiešā šīs grēdas tuvumā.

Baltkrievijas teritoriju šķērso vairākas lielas upes. Liela daļa no valsts atrodas Dņepras baseinā, kura plūst no ziemeļiem uz dienvidiem Baltkrievijas austrumu pusē. Lielākās Dņepras pietekas Baltkrievijas teritorijā ir Pripete, Bjarezina un Soža. Ziemeļos Baltkrievijai cauri tek Daugava, bet rietumos atrodas Nemunas izteka.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltkrievija tiek iedalīta 6 apgabalos (вобласць). Atsevišķi tiek izdalīta galvaspilsēta Minska, kurai ir īpašs statuss. Apgabali sīkāk tiek iedalīti rajonos (раён). Kopā ir 118 rajoni. Vēl sīkāk rajonus iedala pilsētās un ciematos. Kopā ir 102 pilsētas un 108 ciemati.

Apgabals Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Minska - 305 1 830 700
Brestas apgabals Bresta 32 700 1 445 600
Gomeļas apgabals Gomeļa 40 400 1 495 100
Grodņas apgabals Grodņa 25 000 1 123 400
Minskas apgabals Minska 40 200 1 474 100
Mogiļevas apgabals Mogiļeva 29 000 1 146 800
Vitebskas apgabals Vitebska 40 100 1 294 700

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1999. gada veiktās tautas skaitīšanas,[4] etniskie baltkrievi ir 81,2% no visiem valsts iedzīvotājiem. Krievi, no kuriem ļoti daudzi iebrauca Baltkrievijas PSR 1960. gados un 1970. gados, ir otra lielākā etniskā grupa (11,4%). Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir poļi (3,9%) un ukraiņi (2,4%). Pirms Otrā pasaules kara otra lielākā Baltkrievijā dzīvojošā tauta bija ebreji. Genocīda rezultātā un augstās emigrācijas dēļ pēckara gados ebreji skaits Baltkrievijā ir samazinājies līdz 0,3% no visiem iedzīvotājiem. No pārējām minoritātēm lielākās ir armēņi, tatāri, čigāni, lietuvieši un azerbaidžāņi.

Latviešu skaits Baltkrievijā
gads 1926 1939 1959 1970 1979 1989 1999 2009
latvieši 14080 8117 2631 2660 2617 2658 2239 1549

Valsts oficiālās valodas ir gan baltkrievu, gan krievu valoda. Baltkrievu valoda, kas ir galvenais jēdziens nacionālajai identitātei, ir viena no austrumslāvu valodām, kura ir radniecīga krievu un ukraiņu valodām. Baltkrievu valodu pieraksta izmantojot kirilica alfabētu. Šajā valodā ir arī daudz aizguvumi no krievu un poļu valodām. Baltkrievu valodas senākā forma bija viena no Lietuvas lielkņazistes oficiālajām valodām.

Lielākā daļa no baltkrieviem pēc reliģijas ir pareizticīgie. Ievērojama daļa ir arī Romas katoļi un austrumkatoļi, kuri piedzīvo atdzimšanu pēc gadsimtiem ilgas vajāšanās, ko veica Krievijas caristes un Padomju Savienības valdības.

Vieta Pilsēta Apgabals Iedz. Vieta Pilsēta Apgabals Iedz.

Minska
Minska
Gomeļa
Gomeļa

1 Minska - 1 830 700 11 Orša Vitebskas apgabals 125 000
2 Gomeļa Gomeļas apgabals 481 197 12 Mazira Gomeļas apgabals 112 500
3 Mogiļeva Mogiļevas apgabals 367 788 13 Ļida Grodņas apgabals 110 000
4 Grodņa Grodņas apgabals 349 700 14 Novopolocka Vitebskas apgabals 107 458
5 Vitebska Vitebskas apgabals 342 381 15 Saļihorska Minskas apgabals 102 335
6 Bresta Brestas apgabals 312 950 16 Maladzječna Minskas apgabals 98 514
7 Babrujska Mogiļevas apgabals 227 000 17 Polocka Vitebskas apgabals 79 000
8 Baranaviči Brestas apgabals 173 000 18 Žlobina Gomeļas apgabals 73 089
9 Barisava Minskas apgabals 150 700 19 Svjetlahorska Gomeļas apgabals 71 661
10 Pinska Brestas apgabals 129 935 20 Rečica Gomeļas apgabals 65 532


Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) FAO's Information System on Water and Agriculture. FAO. Atjaunināts: 2008-04-04.
  2. (angliski) Belarus. CIA - The World Factbook. Atjaunināts: 2010-02-21.
  3. (latviski) Latvijas Bankas kotēto valūtu nosaukumu un kodu saraksts. Latvijas Banka.
  4. (krieviski) НАЦИОНАЛЬНЫЙ СОСТАВ НАСЕЛЕНИЯ РЕСПУБЛИКИ БЕЛАРУСЬ. Национальный статистический комитет Республики Беларусь. Atjaunināts: 2010-02-21.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • (angliski) Belarus Britannica Online Encyclopedia
  • (angliski) Belarus CIA - The World Factbook