Baltkrievija

Baltkrievijas Republika Рэспубліка Беларусь Республика Беларусь
Karogs Ģerbonis
Himna: Мы, беларусы Mēs, baltkrievi
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Minska
Valsts valodas		baltkrievu un krievu valoda
Valdība		Prezidentāla republika
-	Prezidents	Aleksandrs Lukašenko
-	Premjerministrs	Mihails Mjasņikovičs
Neatkarība		sabrūkot Padomju Savienībai
-	Deklarēta	1990. gada 27. jūlijā
-	Dibināta	1991. gada 25. augustā
-	Pabeigta	1991. gada 25. decembrī
Platība
-	Kopā	207 600 km² (85.)
-	Ūdens (%)	neievērojams (2,830 km²)
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. g.	9 648 533 (86.)
-	Blīvums	49/km² (142.)
IKP (PPP)		2005. gada aprēķins
-	Kopā	$36,94 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$7700
Džini koef. (2002)		29,7 (zems)
HDI (2007)		▲0,826 (augsts) (68.)
Valūta		Baltkrievijas rublis (BYR)
Laika josla		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.by
ISO 3166-1 kods		112 / BLR / BY
Tālsarunu kods		+375

Baltkrievija (baltkrievu: Беларусь, Biełaruś; krievu: Беларусь, Белоруссия), oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā. Baltkrievija robežojas ar Poliju rietumos, Lietuvu ziemeļrietumos, Latviju ziemeļos, Krieviju austrumos un Ukrainu dienvidos. Baltkrievijas galvaspilsēta ir Minska, bet starp lielākajām pilsētām pieskaitāmas Grodņa, Vicebska, Bresta, Mogiļeva un Gomeļa. Trešo daļu no valsts klāj meži. Tās spēcīgākie ekonomiskie sektori ir lauksaimniecība un rūpniecība.

Baltkrievija ir viena no valstīm, kuru nopietni skāra 1986. gada Černobiļas AES avārijas izraisītais vides piesārņojums ar radioaktīvajiem izotopiem.

Etimoloģija

Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā.

Krievijas impērijas laikā Baltkrievija tika saukta par Byelorussija (krievu: Белоруссия). Kopš 1991. gada valsts oficiālais nosaukums ir "Baltkrievijas Republika" ().

Vēsture

Lielāko daļu no mūsdienu Baltkrievijas teritoriju sākotnēji apdzīvoja dažādas baltu ciltis (jātvingi, Dņepras balti), kas kopš 6. gadsimta sajaucās ar slāvu valodās runājošajiem ienācējiem.

No 9. līdz 14. gadsimtam tagadējās Baltkrievijas teritorijā atradās austrumslāvu kņazistes, no kurām politiski ietekmīgāka bija Polockas kņaziste. Pēc Mongoļu impērijas invāzijas tās integrējās Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas sastāvā. 18. gadsimta beigās pēc Polijas dalīšanas tagadējās Baltkrievijas zemes tika pievienotas Krievijas impērijai.

Pēc Brestļitovskas miera līguma ķeizariskās Vācijas okupētajā teritorijā 1918. gada 25. martā tika izveidota Baltkrievijas Tautas Republika, kas bija vēsturiski pirmais mēģinājums izveidot valsti ar Baltkrievijas vārdu. Kā atbilde uz to bija 1919. gada 1. janvārī Smoļenskā proklamētā Baltkrievijas PSR, kas jau 27. februārī tika pārveidota par īslaicīgi pastāvošo Lietuvas-Baltkrievijas PSR. Tā tika izformēta 25. augustā sakarā ar poļu karaspēka ofensīvu poļu-padomju kara pirmajā posmā. Pēc kara un Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 18. martā Baltkrievijas teritorija tika sadalīta starp Poliju un Baltkrievijas PSR, kas 1922. gada 28. decembrī bija viena no četrām PSRS dibinātājām. 1939. gada septembrī Padomju Savienība okupēja Polijas Republikas austrumu daļas zemes un lielu daļu no tām pievienoja Baltkrievijas PSR. Savu neatkarību no PSRS Baltkrievija deklarēja 1990. gada 27. jūlijā, bet to atguva 1991. gada 25. augustā. Baltkrievija palika politiski un ekonomiski cieši saistīta ar Krieviju. Kopš 1994. gada jūlija Baltkrievijas prezidents ir Aleksandrs Lukašenko.

Ģeogrāfija

Baltkrievijas platība ir 207 600 km². Tā robežojas ar piecām valstīm: ziemeļrietumos ar Latviju, ziemeļaustrumos un austrumos ar Krieviju, dienvidos ar Ukrainu, rietumos ar Poliju un Lietuvu. Baltkrievijai nav izejas pie jūras.

Baltkrievijas reljefs galvenokārt ir veidojies pleistocēna ēras laikā, kas sākās aptuveni 2,6 miljonus gadus atpakaļ un noslēdzās ar ledus laikmetu aptuveni pirms 11 tūkstošiem gadu. Lielāko daļu no valsts veido zemienes ar nelieliem pakalniem un augstienēm. Augstākais punkts virs jūras līmeņa ir Dzeržinska kalns (345 m). Vairāk nekā puse no valsts teritorijas atrodas zem 200 metru atzīmes virs jūras līmeņa. Baltkrievijas teritoriju no dienvidrietumiem līdz pat ziemeļaustrumiem šķērso Baltkrievijas grēda. Baltkrievijas galvaspilsēta Minska atrodas tiešā šīs grēdas tuvumā.

Baltkrievijas teritoriju šķērso vairākas lielas upes. Liela daļa no valsts atrodas Dņepras baseinā, kura plūst no ziemeļiem uz dienvidiem Baltkrievijas austrumu pusē. Lielākās Dņepras pietekas Baltkrievijas teritorijā ir Pripete, Bjarežina un Soža. Ziemeļos Baltkrievijai cauri tek Daugava, bet rietumos atrodas Nemunas izteka.

Administratīvais iedalījums

Vitebskas apgabals Grodņas apgabals Minskas apgabals Minska Mogiļevas apgabals Brestas apgabals Gomeļas apgabals

Baltkrievija tiek iedalīta 6 apgabalos (вобласць). Atsevišķi tiek izdalīta galvaspilsēta Minska, kurai ir īpašs statuss. Apgabali sīkāk tiek iedalīti rajonos (раён). Kopā ir 118 rajoni. Vēl sīkāk rajonus iedala pilsētās un ciematos. Kopā ir 102 pilsētas un 108 ciemati.

Apgabals Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji Minska - 305 1 830 700 Brestas apgabals Bresta 32 700 1 445 600 Gomeļas apgabals Gomeļa 40 400 1 495 100 Grodņas apgabals Grodņa 25 000 1 123 400 Minskas apgabals Minska 40 200 1 474 100 Mogiļevas apgabals Mogiļeva 29 000 1 146 800 Vitebskas apgabals Vitebska 40 100 1 294 700

Demogrāfija

Brestā atrodas lielākā baznīca valstī

Pēc 1999. gada veiktās tautas skaitīšanas, etniskie baltkrievi ir 81,2% no visiem valsts iedzīvotājiem. Krievi, no kuriem ļoti daudzi iebrauca Baltkrievijas PSR 1960. gados un 1970. gados, ir otra lielākā etniskā grupa (11,4%). Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir poļi (3,9%) un ukraiņi (2,4%). Pirms Otrā pasaules kara otra lielākā Baltkrievijā dzīvojošā tauta bija ebreji. Genocīda rezultātā un augstās emigrācijas dēļ pēckara gados ebreji skaits Baltkrievijā ir samazinājies līdz 0,3% no visiem iedzīvotājiem. No pārējām minoritātēm lielākās ir armēņi, tatāri, čigāni, lietuvieši un azerbaidžāņi.

Latviešu skaits Baltkrievijā

gads	1926	1939	1959	1970	1979	1989	1999	2009
latvieši	14080	8117	2631	2660	2617	2658	2239	1549

Valsts oficiālās valodas ir gan baltkrievu, gan krievu valoda. Baltkrievu valoda, kas ir galvenais jēdziens nacionālajai identitātei, ir viena no austrumslāvu valodām, kura ir radniecīga krievu un ukraiņu valodām. Baltkrievu valodu pieraksta izmantojot kirilica alfabētu. Šajā valodā ir arī daudz aizguvumi no krievu un poļu valodām. Baltkrievu valodas senākā forma bija viena no Lietuvas lielkņazistes oficiālajām valodām.

Lielākā daļa no baltkrieviem pēc reliģijas ir pareizticīgie. Ievērojama daļa ir arī Romas katoļi un austrumkatoļi, kuri piedzīvo atdzimšanu pēc gadsimtiem ilgas vajāšanās, ko veica Krievijas caristes un Padomju Savienības valdības.

Vieta	Pilsēta	Apgabals	Iedz.	Vieta	Pilsēta	Apgabals	Iedz.	Minska Gomeļa
1	Minska	-	1 830 700	11	Orša	Vitebskas apgabals	125 000
2	Gomeļa	Gomeļas apgabals	481 197	12	Mazira	Gomeļas apgabals	112 500
3	Mogiļeva	Mogiļevas apgabals	367 788	13	Ļida	Grodņas apgabals	110 000
4	Grodņa	Grodņas apgabals	349 700	14	Novopolocka	Vitebskas apgabals	107 458
5	Vitebska	Vitebskas apgabals	342 381	15	Saļihorska	Minskas apgabals	102 335
6	Bresta	Brestas apgabals	312 950	16	Maladzječna	Minskas apgabals	98 514
7	Babrujska	Mogiļevas apgabals	227 000	17	Polocka	Vitebskas apgabals	79 000
8	Baranaviči	Brestas apgabals	173 000	18	Žlobina	Gomeļas apgabals	73 089
9	Barisava	Minskas apgabals	150 700	19	Svjetlahorska	Gomeļas apgabals	71 661
10	Pinska	Brestas apgabals	129 935	20	Rečica	Gomeļas apgabals	65 532

Skatīt arī

• Baltkrievijas pilsētu uzskaitījums

Ārējās saites

• (angliski) Belarus Britannica Online Encyclopedia
• (angliski) Belarus CIA - The World Factbook