Tadžikistāna
| Tadžikistānas Republika
Ҷумҳурии Тоҷикистон
Jumhurii Tojikiston |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Surudi Milli |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Dušanbe |
|||||
| Valsts valodas | tadžiku valoda[1][2] | |||||
| Iekšējās saziņas valoda |
krievu valoda[3] | |||||
| Valdība | Unitāra prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Emomalī Rahmons | ||||
| - | Premjerministrs | Mahmadsaids Ubajdullojev | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | Samanīdu impērijas izveide | 875. gads | ||||
| - | Deklarēta | 1991. gada 9. septembris | ||||
| - | Pabeigta | 1991. gada 25. decembris | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 143 100 km² (102.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,8 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2009. g. | 7,349,145[4] (97.) | ||||
| - | Blīvums | 48,6/km² (155.) | ||||
| IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $13,062 miljardi[5] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $2022[5] | ||||
| Džini koef. (2004) | 33,59 (vidējs) | |||||
| HDI (2007) | ▲ 0,688[6] (vidējs) (127.) | |||||
| Valūta | Somoni (TJS) |
|||||
| Laika josla | TJT (UTC+5) | |||||
| Interneta domēns | .tj | |||||
| ISO 3166-1 kods | 762 / TJK / TJ | |||||
| Tālsarunu kods | +992 | |||||
| 1 | Aptuvens Tadžikistānas Valsts Statistikas komitejas novērtējums, 2008; rangs balstīts uz ANO 2005. gada datiem. | |||||
Tadžikistānas Republika (Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Uzbekistānu, ziemeļos ar Kirgizstānu, austrumos ar Ķīnu, bet dienvidos ar Afganistānu. Nabadzīgākā no bijušajām PSRS republikām, tāpēc, ka tur no 1992. līdz 1997. gadam norisinājās pilsoņu karš.
Kultūra [izmainīt šo sadaļu]
Vēsturiski tadžikiem ir kopīga izcelsme ar persiešiem, abas divas pieder pie irāņu tautām. Tadžiku valoda ir dzimtā valoda 80 procentiem Tadžikistānas iedzīvotāju. Mūsdienu Tadžikistānas galvenie urbānie centri ir galvaspilsēta Dušanbe, kā arī Hudžanda, Kuloba, Pendžikenta un Istaravšana.
Valsts dienvidaustrumos, Afganistānas un Ķīnas pierobežā, Kalnu Badahšanas Autonomajā Provincē, dzīvo pamiru tautas, kas, lai gan pieder etniski, tomēr lingvistiski un kulturāli atšķiras no pārējiem tadžikiem. Atšķirībā no pārējiem Tadžikistānas iedzīvotājiem, kas pamatā ir sunnīti, pamiri pieder pie ismailiītu musulmaņu sektas. Pamiri runā vairākās austrumirāņu valodās. Ierobežotie Pamira kalnu augstākajās daļās, tie ir saglabājuši vairāk seno kultūras tradīciju, kā pārejie tadžiki.
Ziemeļu Tadžikistānas kalnu apgabalos dzīvo jagnobieši, kuru skaits ir aptuveni 25 tūkstoši, ko ir ievērojami samazinājušas piespiedu pārvietošanas 20. gadsimtā. Viņi runā jagnobiežu valodā, kas ir vienīgā dzīvā senās sogdiešu valodas pēctece.
Tadžiku mākslinieku darbs ir Dušanbe tējas namiņš, kas 1988. gadā tika uzdāvināts sadraudzības pilsētai Bulderai.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Tadžikistānas Republikas konstitūcija, 6. novembris, 1994, 2. nodaļa
- ↑ Saskaņā ar 2009. gada 6. oktobrī parakstīto likumu, visi valdības dokumenti jāsagatavo tikai tadžiku valodā (http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5jLJnxvR7y69z29eejXVylsz4UvWA).
- ↑ Despite legal dispositions imposing government documents to be written only in Tajik, the Constitution keeps mentionning Russian as the "language for interethnic communication" (http://www.tajik-gateway.org/index.phtml?lang=ru&id=874)
- ↑ The World Factbook, People of Tajikistan
- ↑ 5,0 5,1 Tadžikistāna. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2009-10-01.
- ↑ Human Development Report 2009: Tadžikistāna. The United Nations. Atjaunināts: 2009-10-18.
.svg){kind=small} |
Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|||||||||||||||||
|
|||||
