Tadžikistāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tadžikistānas Republika
Ҷумҳурии Тоҷикистон
Jumhurii Tojikiston
Tadžikistānas karogs Tadžikistānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaSurudi Milli
Location of Tajikistan
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Dušanbe
38°33′N 68°48′E
Valsts valodas tadžiku valoda[1][2]
Iekšējās saziņas
valoda
krievu valoda[3]
Valdība Unitāra prezidentāla republika
 -  Prezidents Emomalī Rahmons
 -  Premjerministrs Mahmadsaids Ubajdullojev
Neatkarība
 -  Samanīdu impērijas izveide 875. gads 
 -  Deklarēta 1991. gada 9. septembris 
 -  Pabeigta 1991. gada 25. decembris 
Platība
 -  Kopā 143 100 km² (102.)
 -  Ūdens (%) 1,8
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 7,349,145[4] (97.)
 -  Blīvums 48,6/km² (155.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $13,062 miljardi[5] 
 -  Uz iedzīvotāju $2022[5] 
Džini koef. (2004) 33,59 (vidējs
HDI (2007) 0,688[6] (vidējs) (127.)
Valūta Somoni (TJS)
Laika josla TJT (UTC+5)
Interneta domēns .tj
ISO 3166-1 kods 762 / TJK / TJ
Tālsarunu kods +992
1 Aptuvens Tadžikistānas Valsts Statistikas komitejas novērtējums, 2008; rangs balstīts uz ANO 2005. gada datiem.

Tadžikistānas Republika (Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Uzbekistānu, ziemeļos ar Kirgizstānu, austrumos ar Ķīnu, bet dienvidos ar Afganistānu. Nabadzīgākā no bijušajām PSRS republikām, tāpēc, ka tur no 1992. līdz 1997. gadam norisinājās pilsoņu karš.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski tadžikiem ir kopīga izcelsme ar persiešiem, abas divas pieder pie irāņu tautām. Tadžiku valoda ir dzimtā valoda 80 procentiem Tadžikistānas iedzīvotāju. Mūsdienu Tadžikistānas galvenie urbānie centri ir galvaspilsēta Dušanbe, kā arī Hudžanda, Kuloba, Pendžikenta un Istaravšana.

Valsts dienvidaustrumos, Afganistānas un Ķīnas pierobežā, Kalnu Badahšanas Autonomajā Provincē, dzīvo pamiru tautas, kas, lai gan pieder etniski, tomēr lingvistiski un kulturāli atšķiras no pārējiem tadžikiem. Atšķirībā no pārējiem Tadžikistānas iedzīvotājiem, kas pamatā ir sunnīti, pamiri pieder pie ismailiītu musulmaņu sektas. Pamiri runā vairākās austrumirāņu valodās. Ierobežotie Pamira kalnu augstākajās daļās, tie ir saglabājuši vairāk seno kultūras tradīciju, kā pārejie tadžiki.

Tadžiku sieviete tautastērpā

Ziemeļu Tadžikistānas kalnu apgabalos dzīvo jagnobieši, kuru skaits ir aptuveni 25 tūkstoši, ko ir ievērojami samazinājušas piespiedu pārvietošanas 20. gadsimtā. Viņi runā jagnobiežu valodā, kas ir vienīgā dzīvā senās sogdiešu valodas pēctece.

Tadžiku mākslinieku darbs ir Dušanbe tējas namiņš, kas 1988. gadā tika uzdāvināts sadraudzības pilsētai Bulderai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tadžikistānas Republikas konstitūcija, 6. novembris, 1994, 2. nodaļa
  2. Saskaņā ar 2009. gada 6. oktobrī parakstīto likumu, visi valdības dokumenti jāsagatavo tikai tadžiku valodā (http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5jLJnxvR7y69z29eejXVylsz4UvWA).
  3. Despite legal dispositions imposing government documents to be written only in Tajik, the Constitution keeps mentionning Russian as the "language for interethnic communication" (http://www.tajik-gateway.org/index.phtml?lang=ru&id=874)
  4. The World Factbook, People of Tajikistan
  5. 5,0 5,1 Tadžikistāna. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2009-10-01.
  6. Human Development Report 2009: Tadžikistāna. The United Nations. Atjaunināts: 2009-10-18.