Olingi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Olingi
Bassaricyon (Allen, 1876)
Ziemeļu olings (Bassaricyon gabbii)
Ziemeļu olings (Bassaricyon gabbii)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Jenotu dzimta (Procyonidae)
Ģints Olingi (Bassaricyon)

Olingi, olingu ģints (Bassaricyon) dzīvnieki ir nelieli jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgi plēsēji. Šajā ģintī ir 4 sugas, kuras sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu lietusmežos, sākot ar Nikaragvu ziemeļos un beidzot ar Peru dienvidos līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa. [1] Olingi ir nakts dzīvnieki un to mājvieta ir koku lapotne.

2013. gadā olingu ģints tika papildināta ar vēl vienu sugu - mazo olingu (Bassaricyon neblina), kuru 2006. gadā atklāja Andu kalnu mežos ASV zinātnieki.[2] Kopumā olingi ir ļoti reti zoodārzu iemītnieki un tos bieži jauc ar kinkažu.[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais olings (Bassaricyon neblina) tika atklāts 2006. gadā

Ārēji olingi ir ļoti līdzīgi kinkažu, to galvenā atšķirība ir aste; kinkažu astei ir tveršanas funkcija, bet olingu astei ir tikai līdzsvara funkcija. Olingiem ir slaidāki purni un zema astes tiem ir smaržu sekrēta dziedzeri. Tie ir maza auguma dzīvnieki, to aste ir ļoti gara, garāka par ķermeni. Galvas forma saplacināta, ausis nelielas, noapaļotas un plati novietotas. Abi dzimumi ir apmēram vienā augumā.[4] Kažoka krāsa visiem ir brūna vai pelēkbrūna, dažām sugām uz astes var nojaust gredzenveida krāsojumu, citām aste ir vienā krāsā ar pārējo ķermeni. Pavēdere un pakakle gaišāka kā pārējais ķermenis.

Lielākais ģintī ir ziemeļu olings, kura ķermeņa garums ir 35 - 47 cm, astes garums 40 - 52 cm, svars 1,13 - 1,58 kg.[1] Mazākais ir mazais olings (Bassaricyon neblina). Tā ķermeņa garums ir apmēram 35,5 cm, astes garums 33, 5 - 42,5 cm, svars apmēram 900 g.[5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī olingi ir visēdāji, pamatā tie barojas ar augļiem, nektāru un ziediem. Reizēm tie barojas arī ar kukaiņiem un maziem dzīvniekiem. Zoodārzos ir novērots, ka olingi gaļu patērē daudz vairāk kā kinkažu.[4]

Olingi un līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi liecina, ka olingu tuvākie radinieki ir degunlācīši,[6] lai gan šobrīd katrs ir klasificēts atšķirīgā apakšdzimtā. Olingi šobrīd ir iedalīti kinkažuveidīgo (Potosinae) apakšdzimtā, bet degunlācīši jenotveidīgo (Procyoninae) apakšdzimtā. Olingus ļoti bieži jauc ar kinkažu. Tos visvieglāk var atšķirt pēc astes, kura kinkažu atšķirībā no olingien ir tvērējaste. Lielā ārējā līdzība olingiem ar kinkažu ir piemērs paralēlai evolūcijai, kad apstākļi rada atšķirīgām sugām ne tikai kopīgas īpašības, bet arī ķermeņa uzbūvi.

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starp sistemātiķiem nav vienprātības par olingu ģints sistemātiku. Daži sistemātiķi izdala 5 atsevišķas sugas: Bassaricyon alleni, Bassaricyon beddardi, Bassaricyon pauli, Bassaricyon lasius un Bassaricyon gabbii. Toties citi izdala tikai divas sugas: Bassaricyon alleni un Bassaricyon gabbii. Trešā grupa pieņem, ka ir tikai viena olingu suga.[7] Vēl pavisam nesenā pagātnē pētīta bija tikai viena olingu suga - kuplastes olings. Andu kalnos Ekvadorā 2006. gadā tika atklāta jauna olingu suga - mazais olings, kurš 2013. gadā tika iekļauts olingu sistemātikā.

Mūsdienās, apkopojot dažādos izpētes datus (anatomijas, morfometrikas, molekulāros un DNS), zinātnieki 2013. gadā nonākuši pie secinājuma, ka olingu ģintī būtu jābūt 4 sugām. Sekojošā sistemātika atspoguļo šo iedalījumu.[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu olinga (Bassaricyon gabbii) galvaskauss

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Helgen, K. M.; Pinto, M.; Kays, R.; Helgen, L.; Tsuchiya, M.; Quinn, A.; Wilson, D.; Maldonado, J. (2013-08-15). "Taxonomic revision of the olingos (Bassaricyon), with description of a new species, the Olinguito". ZooKeys 324: 1–83. doi:10.3897/zookeys.324.5827
  2. For the First Time in 35 Years, A New Carnivorous Mammal Species is Discovered in the Americas
  3. Handbook of the Mammals of the World (2009). ISBN 978-84-96553-49-1
  4. 4,0 4,1 ADW: Bassaricyon gabbii: Information
  5. Olinguito: New Species of Mammal Found in Colombia, Ecuador
  6. Olingu ģenētiskie pētījumi
  7. IUCN: Bassaricyon gabbii

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]