Patriks Pīrss

Patriks Pīrss; Pádraig Piarais
Dzimšanas dati	1879. gada 10. novembrī; Dublina, Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste (tagad Īrija)
Miršanas dati	1916. gada 3. maijā (36 gadu vecumā); Dublina, Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste (tagad Īrija)
Tautība	īrs
Augstskola	Īrijas Karaliskā universitāte
Reliģija	katoļis

Patriks Pīrss (īru: Pádraig Anraí Mac Piarais) bija īru dzejnieks, rakstnieks, skolotājs, jurists, revolucionārs un politiķis. Viens no 1916. gada Lieldienu sacelšanās līderiem.

1916. gadā Pīrss aktīvi piedalījās sacelšanās pret angļu varu sagatavošanā. Viņš bija viens no Īrijas neatkarības proklamācijas autoriem. Viņš bija viens no septiņiem sacelšanās līderiem, kas parakstīja proklamāciju, turklāt Pīrss tika pasludināts par Pagaidu valdības prezidentu un republikāņu karaspēka virspavēlnieku. Pēc sešas dienas ilgušām kaujām viņš izdeva kapitulācijas pavēli un 1916. gada 3. maijā tika nošauts pēc kara tiesas sprieduma.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Dublinā. Viņa tēvs Džeimss Pīrss, anglis, strādāja par akmeņkalēju un tēlnieku un 1850. gados izveidoja savu uzņēmumu. Viņa māte, dzimusi Margareta Bredija, bija katoliete, nāca no īru izcelsmes ģimenes, kas bija pārdzīvojusi 1846. gada Lielo badu, runāja īru valodā, ko iemācīja arī savam dēlam. Pīrss mācījās katoļu skolā, kur arī viņa mīlestība pret īru valodu tika spēcīgi veicināta.

Vēlāk, papildus dalībai ķeltu atmodas kustībā, viņš 1900. gadā Īrijas Karaliskajā universitātē ieguva mākslas bakalaura grādu modernajās valodās (īru, angļu un franču valodā).

Pīrss uzskatīja, ka valoda ir svarīga nacionālās identitātes sastāvdaļa. Vērojot Īrijas skolu sistēmu, viņš secināja, ka tā ir veidota tā, lai audzinātu vai nu labus angļus, vai paklausīgus īrus. Tāpat kā daudziem citiem ķeltu atmodas piekritējiem, arī Pīrsam valodas saglabāšana bija ārkārtīgi svarīga. Tomēr 20. gadsimta sākumā pat daudzas katoļu skolas atteicās mācīt īru valodā. Pīrss pieņem lēmumu atvērt savu — pilnībā bilingvālu skolu.

Nākamajos gados Pīrss veiksmīgi īstenoja savus plānus. Apmācības ietvēra īru valodas, literatūras un vēstures stundas. Neraugoties uz viņa pūlēm, skolas (un Pīrsas arī) finanšu stāvoklis nebija pārāk sekmīgs. Turklāt 1913. gadā viņš sāka izdot savu laikrakstu ''An Barr Buadh'' (Uzvaras trumpis). Lai to novērstu, Pīrss 1914. gadā devās līdzekļu vākšanas ceļojumā uz ASV, kur, pateicoties savam oratora talantam, viņam izdevās pārliecināt dažus īru emigrantus sponsorēt skolu.

Īrijas republikāņu brālība un Lieldienu sacelšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms pievienošanās Īrijas republikāņu brālībai (IRB) Pīrss nebija aktīvs revolucionārās cīņas par Īrijas neatkarību atbalstītājs. Viņš pat izteica viedokli, ka, mācot bērniem savā skolā īru valodu un vēsturi, viņš ir iesaistījies revolucionārā darbībā vairāk nekā visa Brālība kopā. Tomēr ceļojuma laikā uz ASV Pīrss aktīvi sazinājās ar vietējās IRB pārstāvjiem. Viņiem izdevās būtiski mainīt Pīrsas politiskos uzskatus, un viņš atgriezās Īrijā kā republikas un revolucionārās darbības atbalstītājs.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma sazvērnieku nostāja kļuva sarežģītāka: no vienas puses, tika nolemts izmantot Lielbritānijas sarežģīto stāvokli kara dēļ un tuvākajā laikā organizēt sacelšanos. No otras puses, Džons Redmonds aicināja brīvprātīgos iestāties britu armijā, tādējādi izraisot šķelšanos kustībā. Pīrss bija viens no tiem līderiem, kuri ignorēja šo aicinājumu. Viņš un viņa biedri bija skaitliski mazākumā, jo bija palikuši apmēram 15 000 cilvēku pret 175 000, kas ieklausījās Redmonda aicinājumā.

1914. gada beigās Pīrss tika iecelts par ''Īrijas brīvprātīgo'' karaspēka vadītāju. 1915. gadā viņš daudz ceļoja pa visu valsti, uzstājoties ar runām un lekcijām, popularizējot brīvas un republikāniskas Īrijas idejas. Viņš bija iesaistīts arī ''Brīvprātīgo'' manevru, gājienu un šautuvju organizēšanā.

Jo ilgāk karš turpinājās, jo vairāk īri sāka simpatizēt ''Brīvprātīgo'' kampaņai pret vervēšanu. Pīrss, Klārks un pārējie IRB pārstāvji sāka plānot sacelšanos un mēģināja piesaistīt Vācijas palīdzību. 1915. gada 1. augustā Džeremijas O'Donovanas bēru ceremonijā Pīrss uzstājās ar runu, kuru viņš noslēdza ar slaveno frāzi "Nebrīvā Īrija nekad nebūs mierīga".

Kad 1916. gada 24. aprīlī sākās Lieldienu sacelšanās, tieši Pīrss nolasīja Īrijas Republikas proklamāciju pie Galvenās pasta nodaļas, kas bija sacelšanās štāba galvenā mītne. Pēc sešas dienas ilgušām kaujām, lieliem civiliedzīvotāju upuriem un ievērojamiem īpašuma postījumiem Pīrss izdeva kapitulācijas pavēli.