10. gadsimts

Tūkstošgades:	0. tūkstošgade; 1. tūkstošgade; 2. tūkstošgade;
Gadsimti:	9. gadsimts; 10. gadsimts; 11. gadsimts;
Desmitgades:	900 • 910 • 920 • 930 • 940; 950 • 960 • 970 • 980 • 990;
Gadi:	901 902 903 904 905 906 907 908 909 910; 911 912 913 914 915 916 917 918 919 920; 921 922 923 924 925 926 927 928 929 930; 931 932 933 934 935 936 937 938 939 940; 941 942 943 944 945 946 947 948 949 950; 951 952 953 954 955 956 957 958 959 960; 961 962 963 964 965 966 967 968 969 970; 971 972 973 974 975 976 977 978 979 980; 981 982 983 984 985 986 987 988 989 990; 991 992 993 994 995 996 997 998 999 1000;

10. gadsimts jeb X gadsimts bija laika posms vēsturē no 901. līdz 1000, kā arī 1. tūkstošgades noslēdzošais gadsimts.

Šajā gadsimtā Ķīnas pārvaldīšanā nostiprinājās Sunu dinastija. Islāma pasaule piedzīvoja kulturālu uzplaukumu, īpaši Kordovas kalifātā. Vēl 10. gadsimts bija Bizantijas un Bulgāru Impērijas zenīta laiks.

Medievistiķis un tehnoloģiju vēsturnieks Lins Vaits ir teicis: "mūsdienu acīm, šīs laiks ir tuvs tumšākajam no tumšajiem viduslaikiem", un piebildis ". . . ja tā bija tumsa, tad tā bija dzemdes tumsa."^[1] 15. gadsimtā Lorenco Valla raksturoja šo laika posmu kā "Svina un dzelzs gadsimtu".

Saskaņā ar vienu pētījumu, desmitajā gadsimtā bija mazāk karos bojā gājušo (procentuāli pret kopējo iedzīvotāju skaitu) nekā citos gadsimtos kopš 3000. gada p.m.ē.^[2]

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākas Viduslaiku klimatiskais optimums
Bizantijas Impērija sasniedz savu augstāko militāro spēku un ekonomisko stabilitāti

Āfrika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ap 909. gadu Alžīrijas austrumos izveidojas Fatimīdu kalifāts.
ap 948. gadu mūsdienu dienvidaustrumu Nigērijas daļā izveidojas Nri Karaliste.
ap 980. gadu Kairā Fatimīdu kalifāts dibina Azhara Universitāti.
Kristiešu Nūbijas karaliste sasniedz savu augstāko attīstības punktu un militāro spēku.

Amerikas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maiju civilizācija. Klasiskā perioda beigas, postklasiskā perioda sākums.
Tolteki no ziemeļiem ielauzās Meksikas ielejā un izveidoja tur pilsētas Tula un Tulankingo.
Tolteku civilizācijas noriets.
Asanasi zelta ēra.
Mūsdienu ASV dienvidos aizsākas Misisipiešu kultūra.
987. gadā tika apvienotas pilsētas Ušmala, Maijapāna un Čičenica izveidojot Maijapānas līgu.
Pirmās Ziemeļamerikas indiāņu un vikingu sastapšanās Ņūfaundlendas salā un Labradoras pussalā.

Eirāzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kijivas lielkņazs Svjatoslavs Igorevičs iekaroja hazāru cietoksni, tādējādi pilnībā atbrīvojot Kijivas Krievzemi no pakļautības Hazārijai.

Āzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baganā, Birmā uzsākta budistu tempļa celtniecība.
907. gadā, karalis Balitungs izveidoja Mantijasiha pierakstus, kur tika uzskaitīti Medangas karaļi, pārcēla galvaspilsētu no Mamrati uz Pohpitu, un paplašināja Prambananas templi.
910. gadā, Čolas dinastijas valdnieks Parantaka I padzina Pandju dinastiju no Dienvidindijas uz Lanku (mūsdienās Šrilanka), kuru vēlāk arī iekaroja.
914. gadā Varmadeva dinastija sāka valdīt Bali^[3] (līdz 1080. gadam).
919. gadā, Ķīnā, Langšancjaņas cīņā, pirmo reizi tika izmantots šaujampulveris.
928. gadā, Zijarīdu dinastija nostiprinājās Ziemeļirānas teritorijā.
929. gadā, Mpu Sindoks pārcēla Medangas karalistes valdības atrašanās vietu no Mataramas Javas centrālās daļas uz Tamvlangu Javas austrumos un izveidoja Isijana dinastiju. Iespējams, ka pārcelšanās iemesls bija Merapi vulkāna izvirdums un/vai Šrividžajas uzbrukums.^[4]
930. gados, Persijas šiītu Buīdu dinastija nostiprināja savu varu un kontroli mūsdienu Irānas centrālajā un rietumu daļā, kā arī lielākajā daļā mūsdienu Irākas.
936. gadā, Korjo dinastija apvienoja Vēlās trīs Korejas karalistes.
937. gadā, Mpu Sindoks atkal pārcēla galvaspilsētu no Tamvlangas uz Vatugaluhu, abas pilsētas atradās netālu no Brantas upes Javas austrumos.
975. gadā, Gaznevīdu dinastijas pirmais tjurku sultāns sāka valdīt Centrālāzijā.
Malakas pussalas krasta pilsētas sāka veidoties par pirmajām malajiešu karalistēm.
990. gadā, Medangas karalistes karalis Darmavangsa uzsāka jūras uzbrukumus Palembanas pilsētai, mēģinot iekarot Šrividžaju.
Seldžuki pārgāja Islāma ticībā.

Eiropa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikingu grupas apmetās uz dzīvi Francijas ziemeļos.
911. gadā Rolonam piešķīra Ruānu, kas kļuva par Normandijas galvaspilsētu.
Imperators Simeons I nodibināja Pirmo Bulgārijas Impēriju, kas bija viena no tā laika stiprākajām Eiropas valstīm.
917. gadā bulgāri Ahelojas cīņā sakāva Bizantijas armiju, kas bija viena no asiņainākajām viduslaiku cīņām.
927. gadā oficiāli atzina pirmo neatkarīgo nacionālo Eiropas baznīcu — Bulgārijas patriarhātu.
927. gadā Anglijas Karaliste kļuva par vienotu valsti.
ap 936. gadu Gorms Vecais kļuva par pirmo atzīto Dānijas karali, tādējādi aizsākot Dānijas monarhiju.
936. gadā Alans II ar Etelstana atbalstu sāka iekarot Bretaņu.
Ungāru jātnieku iebrukumi vairākās Rietumeiropas valstīs, 47 ekspedīcijas uz Vāciju, Itāliju un Franciju (899–970).
966. gadā Polijas kņazs Meško I Pjasts pieņēma krietietību.
Lielmorāvijas sabrukšana.
Viduslaiku Horvātijas valsts kļuva par Horvātijas karalisti ar karali Tomislavu I.
Zviedrijas ietekme izpletās līdz Melnajai jūrai.
988. gadā Kijivas Krievzemes kņazs Vladimirs Svjatoslavičs pieņēma kristietību.
Britānijā izmira ziemeļbrieži un lāči.
Kaukāzā izmira lauvas.

Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ap 925. gadu Egila sāgās aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga Egila Skallagrimsona karadraudzes sirojums uz Kursu. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu, kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.^[5]
no 945. līdz 978. gadam norvēģu vikingu ķēniņš Ragnvalds (Ragnvaldr) pakļāva sev Daugavas ūdensceļu tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritorijā un vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos Daugmalē, Koknesē, Jersikā, Polockā un citviet.
986. gadā islandiešu vikings Torvalds Kodransons no Konstantinopoles ķeizara (islandiešu: Miklagarðskeisara) Bazileja I saņēma pilnvarojumu kristietības izplatīšanai pie rūsu ķēniņiem un pa Dņepras-Daugavas ūdensceļu devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā Krāslavas pilskalnā.^[6]
Mervalas rūnu akmens teksts liecina, ka zviedru vikingi pirms 1000. gada "bieži burāja uz Simkalu ar bagātiem kuģiem ap Kolkasragu."

Okeānija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tongā sāka veidoties Tonganas Impērija.

Nozīmīgi ļaudis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abdals Alāhs Al Madi Bilāhs, Fatamīdu dinastijas izveidotājs Ēģiptē 909. gadā.

Amerikas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Topilcins Se Akatls Kecalkoaltls, leģendārs tolteku vadonis.

Eirāzija un Austrumromas impērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nikiforovs II, Austrumromas impērijas imperators.
Joans I TCimiskis, Austrumromas impērijas imperators.
Bazils II, Austrumromas impērijas imperators.

Āzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Li Čens, ķīniešu ainavists.
Čangs Siksuns, ķīniešu astronoms.
Firdousī, persiešu dzejnieks
Imperators Tai Cu, Ķīnas Sunu dinastijas dibinātājs.
Radžaradža Čola, Čolas dinastijas valdnieks Indijā.
Avicenna, viens no zināmākajiem viduslaiku fiziķiem un filozofiem.^[7]
Als Farabi, viens no izcilākajiem musulmaņu zinātniekiem un filozofiem.^[8]
Alhazens, arābu zinātnieks un matemātiķis.
Abū Raihāns Bīrūnī, persiešu zinātnieks.
Vans Gons, Korejas Koro dinastijas dibinātājs.

Eiropa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Haralds I Skaistmatis, Norvēģijas karalis, 872. gadā apvienoja Norvēģiju un valdīja tajā līdz pat 933. gadam.
Vladimirs Svjatoslavičs, Kijivas Krievzemes valdnieks.
Tomislavs, Horvātijas karalis, apvienoja viduslaiku Horvātijas valsti Horvātijas karalistē, kronēts 925. gadā.
Abds Arrahmans III, Kordovas valdnieks.
Otons I, Svētās Romas impērijas imperators.
Edmunds I, Anglijas karalis
Hugo Kapets, pirmais Kapetingu dinastijas franku karalis.
Geza, ungāru valdnieks.
Otons II, Svētās Romas impērijas imperators.
Feofanu, Otona II sieva, Oto III Otona māte.
Oto III Otons, Svētās Romas impērijas imperators.
Ēriks Rudais, norvēģu atklājējs, atklāja Grenlandi.
Leifs Eriksons, norvēģu atklājējs, Ērika Rudā dēls, pirmais eiropietis, kas izsēdās Amerikas krastos.

Oceania[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ahoeitu, pirmais Tuitongas karalis.

Gadsimta celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sv. Mihaela Eskaladas baznīca. (913)
Leonas province, Spānija.
Svētā Jura baznīca.
Reihenava, Vācija.
Āraišu ezerpils.
Āraiši, Latvija.
Svēto apustuļu Solakisa baznīca.
Atēnas, Grieķija.
Svētā Glābēja baznīca. (966)
Sanaina klosteris, Armēnija.
Mahdijas lielā mošeja. (916)
Mahdija, Tunisija.
Lakšmanas templis. (930–950)
Khadžuraho, Indija.
Titra Empulas ūdens templis. (962)
Bali, Indonēzija.
Desmit tūkstošu Budu templis. (963)
Šaņsji, Ķīna.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Citāts no The Tenth Century: How Dark the Dark Ages?. Holt, Rinehart and Winston 1959.
↑ Why The 20th Century Was The Bloodiest Of All
↑ Soekmono, R, Drs., Pengantar Sejarah Kebudayaan Indonesia 2, 2nd ed. Penerbit Kanisius, Yogyakarta, 1973, 5th reprint edition in 1988 p.52
↑ Bertold Spuler, F.R.C Bagley. The Muslim world : a historical survey, Part 4. Brill Archive. 252. lpp. ISBN 978-90-04-06196-5.
↑ Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu
↑ Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.
↑ «Avicenna", in Encyclopaedia Iranica, Online Version 2006». Iranica.com. Skatīts: 2010-01-19.
↑ Henry Corbin, Hossein Nasr, Utman Yahya. History of Islamic Philosophy. Kegan Paul, 2001. ISBN 978-0-7103-0416-2.

[1] Citāts no The Tenth Century: How Dark the Dark Ages?. Holt, Rinehart and Winston 1959.

[2] Why The 20th Century Was The Bloodiest Of All

[Soekmono,_R_1973,_p.52-3] Soekmono, R, Drs., Pengantar Sejarah Kebudayaan Indonesia 2, 2nd ed. Penerbit Kanisius, Yogyakarta, 1973, 5th reprint edition in 1988 p.52

[survey-4] Bertold Spuler, F.R.C Bagley. The Muslim world : a historical survey, Part 4. Brill Archive. 252. lpp. ISBN 978-90-04-06196-5.

[5] Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925. gadu

[6] Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.

[7] «Avicenna", in Encyclopaedia Iranica, Online Version 2006». Iranica.com. Skatīts: 2010-01-19.

[8] Henry Corbin, Hossein Nasr, Utman Yahya. History of Islamic Philosophy. Kegan Paul, 2001. ISBN 978-0-7103-0416-2.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

Tūkstošgades:	0. tūkstošgade 1. tūkstošgade 2. tūkstošgade
Gadsimti:	9. gadsimts 10. gadsimts 11. gadsimts
Desmitgades:	900 • 910 • 920 • 930 • 940 950 • 960 • 970 • 980 • 990
Gadi:	901 902 903 904 905 906 907 908 909 910 911 912 913 914 915 916 917 918 919 920 921 922 923 924 925 926 927 928 929 930 931 932 933 934 935 936 937 938 939 940 941 942 943 944 945 946 947 948 949 950 951 952 953 954 955 956 957 958 959 960 961 962 963 964 965 966 967 968 969 970 971 972 973 974 975 976 977 978 979 980 981 982 983 984 985 986 987 988 989 990 991 992 993 994 995 996 997 998 999 1000