Plātņu tektonika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zemes garozas plātņu kustība

Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību. Šī teorija apgalvo, ka Zemes garoza sastāv no vairākām tektoniskām plātnēm, kuras visu laiku atrodas pastāvīgā kustībā attiecībā vienai pret otru. Turklāt kontinentālās plātnes visu laiku atjaunojas, veidojot jaunas virsmas, īpaši okeāna dzelmē. Savukārt subdukcijas rezultātā tās ieslīgst Zemes mantijā, kur tās izkūst. Plātņu tektonika skaidro arī zemestrīču, vulkānu izvirdumu veidošanos, kuri visbiežāk notiek tieši pie plātņu robežām.

1920. gadā Alfrēds Vegeners pirmo reizi izvirzīja teoriju, ka Zemes garoza kustas tieši tektonisko plātņu kustības rezultātā. Sākotnēji šī teorija neguva atbalstu no pārējiem zinātniekiem. Teorijas atdzimšana notika 1960. gadā, kad tika iegūti dati no okeānu dzīļu mērījumiem, kuri liecināja par plātņu paplašināšanos un subdukciju (palīšanu zem citām plātnēm). Šie priekšstati apvienojumā ar veco kontinentu dreifēšanas teoriju izveidoja plātņu tektonikas mūsdienu teoriju, kura drīz vien kļuva par vispārpieņemtu koncepciju zinātnēs par Zemi.

Teorijas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta sākumā teorētiskajā ģeoloģijā tika izvirzīta kontrakciju hipotēze. Tas ir, Zeme atdziest līdzīgi tikko izceptam ābolam, respektīvi, uz tās virsmas veidojas grumbas, ko dēvējam par kalniem. Šīs idejas tālāk attīstījās ģeosinklināles teorijā, kura ir izveidota uz kroku būvju studiju pamata. Šo teoriju noformulēja Dž. Dens, kas izostāzes principu pievienoja pie kontrakciju hipotēzes. Saskaņā ar šo koncepciju Zemes garoza sastāvēja no granīta (zem kontinentiem) un bazalta (zem okeāniem). Saspiežoties okeāna dziļvagām, rodas tangenciālie spēki, kuri savukārt virza kontinentus. Tādā veidā veidojas kalnu grēdas, kuras laika gaitā noārdās. Viela, kura noārdās, nonāk atpakaļ dziļvagās.

Tektoniskās plātnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemes galvenās plātnes[1]
Shows the extent and boundaries of tectonic plates, with superimposed outlines of the continents they support
nosaukums platība
106 km2
103.3
78.0
75.9
67.8
60.9
47.2
43.6

Zemes tektoniskajām plātnēm robežas ir aptuvenas. Tās iedala primārajās, sekundārajās un terciālajās plātnēs. Uz primārajām balstās 6 kontinenti un Klusais okeāns. Sekundārās plātnes platības ziņā ir mazākas par primārajām, savukārt terciālās plātnes ir primāro un sekundāro plātņu daļas.

Primārās plātnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekundārās plātnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Terciālās plātnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

primārās un sekundārās plātnes terciālās plātnes
Āfrikas plātne
Antarktīdas plātne
Austrālijas plātne
Arābijas plātne
Dienvidamerikas plātne
Eirāzijas plātne
Klusā okeāna plātne
Kokosu plātne
Indijas plātne
Huana de Fuka plātne
Naskas plātne
Filipīnu plātne
Skotijas plātne
Ziemeļamerikas plātne

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ^ Brown, W. K.; Wohletz (2005). "SFT and the Earth's Tectonic Plates". Los Alamos National Laboratory. Retrieved 2007-03-02.