Ass valstis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ass valstis - zilā krāsā

Ass valstis ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas impēriju.

Terminu pirmo reizi lietoja Benito Musolini 1936. gada 2. novembrī, kad pēc Itālijas un Vācijas draudzības līguma parakstīšanas viņš runāja par Romas-Berlīnes asi ap kuru pārējās Eiropas valstis varēs riņķot.

Šis pakts tika parakstīts pēc tam, kad Itālija, kas sākotnēji bija opozīcijā Vācijai, saņēma starptautisku nosodījumu Nāciju līgā par tās iebrukumu Etiopijā. Abas valstis arī kopīgi sniedza atbalstu Fransisko Franko vadītajai armijai Spānijas pilsoņu kara laikā. 1939. gada maijā šo līgumu pārveidoja par militāru aliansi, kuru Musolini ierosināja saukt par "Tērauda paktu" (itāļu: Patto d'Acciaio, vācu: Stahlpakt). 1940. gada 27. septembrī Berlīnē tika parakstīts Trīspušu līgums starp Vāciju, Itāliju un Japānu. Novembrī tam pievienojās arī Ungārija, Rumānija un Slovākija.

Otrā pasaules kara sākuma posmā pēc Molotova—Ribentropa pakta un Austrumeiropas sadalīšanas ietekmes zonās 1940. gada 13.-14. novembrī pēc Staļina iniciatīvas Berlīnē notika Molotova un Ribentropa sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm un visas pasaules sadalīšanu ietekmes zonās. Pēc Vācijas piedāvājuma PSRS pienācās Britu Indija un Vidējie Austrumi, ieskaitot Irānu un Persijas līča arābu zemes. Tomēr PSRS pieprasīja arī Turciju un Balkānu valstis, tādēļ sarunas nenoveda pie PSRS pievienošanās Ass valstu militārajai savienībai.[1]

1941. gada martā Ass valstu paktam pievienojās arī Bulgārija un Dienvidslāvija, kas bija krasā pretstatā PSRS priekšlikumiem par interešu zonu sadali Balkānos. Jau pēc divām dienām ar angļu palīdzību Dienvidslāvijas valdība tika gāzta un 6. aprīlī Vācija sāka militāru iebrukumu Grieķijā un Dienvidslāvijā, kas beidzās ar abu valstu okupāciju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Hildebrand, Klaus. The Foreign Policy of the Third Reich, Anthony Fothergill (trans.). London: Batsford, 1973.