Rezā šahs Pehlevī
| Rezā Pehlevī | |
| رضا شاه پهلوی | |
![]() Rezā Pehlevī XX gadsimta divdesmitajos gados |
|
|
|
|
| Amatā 1925. gada 15. decembrī — 1941. gada 16. septembrī |
|
| Priekštecis | Ahmads šahs Kadžars |
|---|---|
| Pēctecis | Mohammeds Rezā šahs Pehlevī |
|
|
|
| Amatā 1923. gada 28. oktobrī — 1925. gada 1. novembrī |
|
| Priekštecis | Hassans Pirnja |
| Pēctecis | Mohammeds Ali Farugī |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1878. gada 15. martā Alaštas ciems, Māzenderāna |
| Miršanas dati | 1944. gada 26. jūlijā Johannesburga |
| Apglabāts | Alrifaī mošeja, Kaira |
| Dinastija | Pehlevī dinastija |
| Tēvs | Abass Alī (Abbas Ali) |
| Māte | Nušafarina Ajromlu (Noush-Afarin Ayromlou) |
| Dzīvesbiedrs (e) | Tadža ol-Moluka |
| Bērni | 9 bērni, to vidū Mohammeds Rezā Pehlevī |
Rezā šahs Pehlevī (persiešu: رضا شاه پهلوی; dzimis 1878. gada 15. martā, miris 1944. gada 26. jūlijā) bija Irānas šahs no 1925. gada 15. decembra līdz 1941. gada 16. septembrim, kad tika piespiests atteikties no troņa par labu dēlam Mohammedam Rezā pēc Lielbritānijas un PSRS iebrukuma Irānā 1941. gadā.
Dzimis nelielā ciematiņā, Irānas (tolaik Persijas) ziemeļos. Sešpadsmit gadu vecumā iestājās militārajā dienestā Persijas kazaku karaspēkā. Kāpjot pa karjeras kāpnēm, kļuva par kazaku daļu komandieri. 1921. gadā kopā ar domubiedriem veica apvērsumu un kļuva par aizsardzības ministru. 1925. gadā gāza no troņa šahu Ahmadu, tā pārtraucot Kadžaru dinastijas valdīšanu. Izvērsa Irānas modernizāciju, veikdams reformas valdībā, finansēs un armijā. 1935. gadā vērsās pie Nāciju Līgas ar prasību. lai valsts tiktu saukta par Irānu Eiropas valodās tradicionālā nosaukuma - Persija, vietā. Otrā pasaules kara laikā britu un PSRS valdības, baidoties no Irānas tuvināšanās Vācijai, veica iebrukumu valstī un piespieda šahu atteikties no troņa. Miris Dienvidāfrikā. Iesākumā apglabāts Ēģitē, vēlāk pīšļi pārvesti uz mauzoleju Teherānā. Īsi pirms islāma revolūcijas atkal pārvests uz Eģipti. Mauzolejs Teherānā nojaukts 1979. gadā.
