Roberts Solovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Roberts Solovs
Robert Solow
Bils Klintons apbalvo Solovu par sasniegumiem zinātnē, pasniedzot National Medal of Science (1999)
Bils Klintons apbalvo Solovu par sasniegumiem zinātnē, pasniedzot National Medal of Science (1999)
Personīgā informācija
Dzimis 1924. gada 23. augustā (90 gadi)
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis United States
Zinātniskā darbība
Zinātne makroekonomika
Darba vietas Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
Alma mater Hārvarda universitāte
Pasniedzēji Vasilijs Leontjevs
Viljams Filips
Alvins Hansens
Pols Samuelsons
Studenti Džordžs Akerlofs
Roberts J. Gordons
Džozefs Stiglics
Jagdish Bhagwati
Sasniegumi, atklājumi eksogēnās izaugsmes modelis
Apbalvojumi 1987. gada Nobela prēmija ekonomikā

Roberts Mērtons Solovs (angļu: Robert Merton Solow, dzimis 1924. gada 3. oktobrī) ir ASV ekonomists.

Pazīstams ar ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes teorijā , kas vainagojās ar eksogēnās izaugsmes modeļa izveidi, kas pazīstams arī kā neoklasiskais izaugsmes modelis vai Solov-Swan izaugsmes modelis, kas nosaukts viņa vārdā.

1987. gadā ieguvis Nobela prēmiju ekonomikā "par ieguldījumu ekonomiskās izaugsmes teorijā".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roberts Solovs dzimis Bruklinā, Ņujorkā, ebreju ģimenē. Viņš bija vecākais bērns trīs bērnu ģimenē. Viņš bija labi izglītojies Ņujorkas bezmaksas skolās.

1940. gadā viņš iestājās Hārvarda universitātē.[1]

1942. gadā viņš pameta universitāti un iestājās ASV armijā.

1945. gadā viņš atgriezās Hārvarda universitātē, un viņš vairāk ieinteresējās par statistiku un varbūtības modeļiem. Laikā no 1949. gada līdz 1950. gadam viņš padziļināti studēja statistiku Kolumbijas universitātē.

1949. gadā, tieši pirms došanās uz Kolumbijas universitāti, viņam tika piedāvāts un viņš pieņēma profesūras palīga vietu Masačūsetas tehnoloģiju institūta ekonomikas fakultātē (angļu: Economics Department at Massachusetts Institute of Technology).[1] MIT viņš pasniedza statistikas un ekonometrijas kursus. Viņa intereses pakāpeniski nomainījās uz makroekonomiku.

Gandrīz 40 gadus, viņš strādāja kopā ar Polu Entoniju Samuelsonu (angļu: Paul Anthony Samuelson) strādājuši kopā pie daudzām teorijām: von Neumann izaugsmes teorija (angļu: von Neumann growth theory) (1953), kapitāla teorija (angļu: Theory of capital) (1956), lineārā programmēšana (angļu: Linear programming) (1958) un Filipsa līkne (angļu: Phillips Curve) (1960).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Paul A.Samuelson, William D.Nordhaus "Economics", Seventeenth edition. - 2001. - Boston : McGraw-Hill Irwin. - 792 p. ISBN 0-07-118064-8