Frīdrihs Hajeks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Friedrich Hayek
Friedrich Hayek
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 8. maijā
Vīne, Austroungārija
Miris 1992. gada 23. martā (92 gadi)
Freiburga, Vācija
Pilsonība Austroungārija, Austrija, Lielbritānija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija liberālisms, Austriešu skola
Galvenās intereses ekonomika, politoloģija, apziņas filozofija
Idejas ekonomiskā aprēķina problēma (Economic calculation problem), katalaksija (Catallaxy)
Alma mater Vīnes universitāte
Skolotājs Ludvigs fon Mizess, Frīdrihs fon Vīzers
Ietekmējies no Bernards de Mandevils, Ādams Smits, Deivids Hjūms, Ādams Fergisons, Džons Loks, Edmunds Bērks, Aleksis de Tokvils, Lords Aktons, Kārlis Mengers, Eižens fon Bēms-Baverks, Frīdrihs Vīzers, Ludvigs fon Mizess, Makss Vēbers, Karls Popers
Ietekmējis Karls Popers, Konrāds Lorencs, Roberts Noziks, Izraēls Kircners, Mūrejs Rotbards, Džons Hikss, Džordžs Stiglers, Miltons Frīdmans, Berijs Goldvoters, Ronalds Reigans, Tomass Sauels, Margareta Tečere, Vāclavs Klauss, Džovanni Sartori, Ludvigs Erhards, Rons Pols, Alans Grīnspens
Galvenie darbi The Road to Serfdom (1944),
The Constitution of Liberty (1960),
Law, Legislation and Liberty (1973)
Valoda vācu valoda, angļu valoda

Frīdrihs Augusts fon Hajeks (vācu: Friedrich August von Hayek, dzimis 1899. gada 8. maijā, miris 1992. gada 23. martā) - austriešu/britu ekonomists un politikas filozofs. Viens redzamākajiem Austriešu skolas un liberālisma pārstāvjiem. XX gadsimta vidū viens no galvenajiem brīvā tirgus aizstāvjiem. Hajeka idejas bija XX gadsimta otrās puses redzamāko labējo politiķu (Margaretas Tečeres Lielbritānijā un Ronalda Reigana ASV) ekonomiskās politikas iedvesmas avots.

Dzimis Vīnē aristokrātu ģimenē. Ludvigs Vitgenšteins bija Hajeka otrās pakāpes brālēns no mātes puses. 1. pasaules kara laikā, noklusēdams savu patieso vecumu, karoja Austroungārijas armijas rindās, saņemdams apbalvojumus par varonību.

Pēc kara 1921. un 1923. gadā ieguva doktora grādu attiecīgi jurisprudencē un politoloģijā. Apguva arī ekonomiku un psiholoģiju. Universitātes laikā Hajeka pasniedzēji bija ekonomisti Ludvigs fon Mizess un Frīdrihs fon Vīzers.

Pāris gadus nostrādājis Ņujorkas universitātē, XX gadsimta divdesmitajos gados Austrijā, bet 1931. gadā sāka strādāt Londonas Ekonomikas skolā, kur izveidojās par ietekmīgu ekonomistu, tomēr sastopot opozīciju Džona Keinsa piekritējiem. Pēc Austrijas pievienošanas Trešajam Reiham, Hajeks 1938. gadā kļuva par Lielbritānijas pilsoni.

2. pasaules kara gados Hajeks sarakstīja vienu no liberālisma ietekmīgākajiem darbiem - Ceļš uz dzimtbūšanu (The Road to Serfdom, 1944).

1947. gadā Hajeks bija viens no galvenajiem liberālisma smadzeņu centra Montpelerīnas biedrības (Mont Pelerin Society) dibinātājiem. 1950. gadā Hajeks devās uz ASV, kur strādāja Čikāgas universitātē.

No 1962. līdz 1968. gadam viņš bija Freiburgas universitātes profesors, bet vēlāk - Zalcburgas universitātes viesprofesors.

Priekštecis:
Vasilijs Leontjevs
Nobela prēmija ekonomikā
1974
kopā ar Gunnaru Mirdālu
Pēctecis:
Leonīds Kantorovičs
Tjelings Kopmanss