Frīdrihs Hajeks
Frīdrihs Augusts fon Hajeks (vācu: Friedrich August von Hayek, dzimis 1899. gada 8. maijā, miris 1992. gada 23. martā) - austriešu/britu ekonomists un politikas filozofs. Viens redzamākajiem Austriešu skolas un liberālisma pārstāvjiem. XX gadsimta vidū viens no galvenajiem brīvā tirgus aizstāvjiem. Hajeka idejas bija XX gadsimta otrās puses redzamāko labējo politiķu (Margaretas Tečeres Lielbritānijā un Ronalda Reigana ASV) ekonomiskās politikas iedvesmas avots.
Dzimis Vīnē aristokrātu ģimenē. Ludvigs Vitgenšteins bija Hajeka otrās pakāpes brālēns no mātes puses. 1. pasaules kara laikā, noklusēdams savu patieso vecumu, karoja Austroungārijas armijas rindās, saņemdams apbalvojumus par varonību.
Pēc kara 1921. un 1923. gadā ieguva doktora grādu attiecīgi jurisprudencē un politoloģijā. Apguva arī ekonomiku un psiholoģiju. Universitātes laikā Hajeka pasniedzēji bija ekonomisti Ludvigs fon Mizess un Frīdrihs fon Vīzers.
Parīs gadus nostrādājis Ņujorkas universitātē, XX gadsimta divdesmitajos gados Austrijā, bet 1931. gadā sāka strādāt Londonas Ekonomikas skolā, kur izveidojās par ietekmīgu ekonomistu, tomēr sastopot opozīciju Džona Keinsa piekritējiem. Pēc Austrijas pievienošanas Trešajam Reiham, Hajeks 1938. gadā kļuva par Lielbritānijas pilsoni.
2. pasaules kara gados Hajeks sarakstīja vienu no liberālisma ietekmīgākajiem darbiem - Ceļš uz dzimtbūšanu (The Road to Serfdom, 1944).
1947. gadā Hajeks bija viens no galvenajiem liberālisma smadzeņu centra Montpelerīnas biedrības (Mont Pelerin Society) dibinātājiem. 1950. gadā Hajeks devās uz ASV, kur strādāja Čikāgas universitātē.
No 1962. līdz 1968. gadam viņš bija Freiburgas universitātes profesors, bet vēlāk - Zalcburgas universitātes viesprofesors.
| Priekštecis: Vasilijs Leontjevs |
Nobela prēmija ekonomikā 1974 kopā ar Gunnaru Mirdālu |
Pēctecis: Leonīds Kantorovičs Tjelings Kopmanss |
