Rozalinda Franklina

Vikipēdijas lapa
Rozalinda Franklina
Rosalind Franklin
Rozalinda Franklina
Personīgā informācija
Dzimusi 1920. gada 25. jūlijā
Kensingtona, Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Mirusi 1958. gada 16. aprīlī (37 gadi)
Čelsija, Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība ebrejiete
Zinātniskā darbība
Zinātne biofizika
Darba vietas Londonas Universitāte
Alma mater Kembridžas Universitāte
Pasniedzēji Ronalds Norišs
Sasniegumi, atklājumi DNS struktūra,
vīrusu struktūra

Rozalinda Elsī Franklina (Rosalind Elsie Franklin, dzimusi 1920. gada 25. jūlijā, mirusi 1958. gada 16. aprīlī) bija angļu biofiziķe un rentgendifraktometrijas speciāliste. Franklinas pētījumi deva būtisku ieguldījumu dezoksiribonukleīnskābes, vīrusu, akmeņogļu un grafīta struktūru izpētē. Plaši pazīstama kā DNS rentgendifraktometriskā attēla (t. s. Photo 51) radītāja, kuram bija būtiska nozīme Krika un Votsona 1953. gada hipotēzei par DNS struktūru. Kriks, Votsons un Moriss Vilkinss par DNS struktūras atklāšanu 1962. gadā ieguva Nobela prēmiju. Diemžēl Franklina tolaik jau bija mirusi, bet Nobela prēmiju pēc nāves nepiešķir. Dzīves pēdējos gados Franklina deva būtisku ieguldījumu tabakas mozaīkas un poliomielīta vīrusa izpētē.

Dzimusi Londonā bagātā un politiski ietekmīgā ebreju ģimenē. 1938. gadā iestājās Kembridžas Universitātē. 1941. gadā Franklina nolika gala eksāmenus, tomēr ieguva tikai formālu grādu, jo tolaik Kembridžas universitāte sievietēm zinātniskus grādus nepiešķīra (Jau 1945. gadā Franklina Kembridža ieguva doktora grādu).

Kara laikā nodarbojās ar ogļu struktūru pētījumiem. Pēc kara devās uz Parīzi, kur strādāja Valsts ķīmisko pakalpojumu centrālajā laboratorijā (Laboratoire central des services chimiques de l'État). Šeit viņa apguva rentgendifraktometrijas tehnoloģiju. 1950. gadā atgriezās Lielbritānijā un sāka strādāt Londonas Universitātē, Karaliskajā koledžā.

1951. gadā Franklina tika iekļauta zinātnieku komandā, kura nodarbojās ar DNS struktūras pētījumiem. Cita zinātnieku komanda (Votsons un Kriks) ar DNS pētījumiem nodarbojās Kembridžas universitātes Kavendiša laboratorijā. 1953. gada 25. aprīlī žurnālā Nature tika publicēts Krika un Vatsona raksts par DNS struktūru, kurā tika izmantoti (iespējams, bez viņas ziņas) Franklinas nepublicētie zinātniskie dati, kuri netieši bija nonākuši zinātnieku rīcībā.

1953. gadā Franklina pārgāja no Londonas universitātes Karaliskās koledžas uz šīs pašas universitātēs Birbeka koledžu. Kopā ar Džonu Bernalu un Āronu Klugu viņa nodarbojās ar vīrusu struktūras pētījumiem. 1958. gada 16. aprīlī Franklina mira no vēža.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]