Sahāras sīga
| Sahāras sīga Chlamydotis undulata (Jacquin, 1784) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Sīgveidīgie (Otidiformes) |
| Dzimta | Sīgu dzimta (Otididae) |
| Ģints | Apkakles sīgas (Chlamydotis) |
| Suga | Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) |
| Izplatība | |
 Apkakles sīgas ligzdošanas areāls
Apkakles sīgas ziemošanas areāls
Sahāras sīgas izplatības areāls | |
 Sahāras sīga Vikikrātuvē | |
Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns. Tai ir divas pasugas, no kurām viena sastopama Ziemeļāfrikā, bet otra Kanāriju salās.[1]
Nesenā pagātnē Sahāras sīga un apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) tika sistematizētas kā viena suga — apkakles sīga (Chlamydotis undulata).[2][3]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sahāras sīga ir nometnieks vai nelielu distanču gājputns, pārlidojot uz labākām barošanās vietām.[4] Mājo Ziemeļāfrikā no Marokas un Mauritānijas rietumos līdz Ēģiptei austrumos. Kanāriju salās tā sastopama Fuerteventurā, Lobosā, Lanzarotē un Graciosā.[5][6] Lielākā Sahāras sīgu populācija mājo Alžīrijā, sastādot 50% no kopējās populācijas, bet otra lielākā populācija ir Marokā (30%).[4]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Sahāras sīga ir neliela līdz vidēji liela, slaida sīga ar garu kaklu un šauriem spārniem.[4] Tēviņi un mātītes izskatās līdzīgi, tikai pirmie ir izteikti lielāki un smagāki. Ķermeņa garums tēviņam ir 65—75 cm, svars 1,8—3,2 kg, mātītes ķermeņa garums ir 55—65 cm, svars 1,2—1,7 kg, spārnu plētums abiem dzimumiem 135—170 cm.[3][5] Salīdzinot abas pasugas, Kanāriju salās dzīvojošā pasuga C.u. fuertaventurae ir mazāka, pelēcīgāka un tumšāka, bet, salīdzinot ar Āzijā dzīvojošo apkakles sīgu, abas Sahāras sīgas pasugas ir nedaudz mazākas un tumšākas.[5][6]
Tēviņa apspalvojums vairošanās sezonas laikā mugurpusē ir gaiši smilšu brūns ar tumšāk brūnu raibumojumu. Apakšpuse balta. Galva pelēka ar baltu cekulu. Pazode un kakls gaiši pelēki. Uz kakla sāniem garāku spalvu melna garensvītra, kas virzienā uz leju pamazām kļūst par krāšņu, melnbaltu apkakli (garākās spalvas apmēram 15 cm garas). Lidojumā uz smilšu brūnajiem spārniem var redzēt melnbaltu rakstu.[5] Kājas ir gaiši pelēkas, knābis brūns, acis dzeltenbrūnas.
Mātīte izskatās līdzīga tēviņam, bet ir pelēcīgāka, kā arī tās cekuls un kakla spalvas ir īsākas. Jaunie putni līdzīgi mātītei.[4][5]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sahāras sīga mājo akmeņainos vai smilšainos pustuksnešos, vietās ar krūmiem un reti augošiem augiem.[4] Baroties dodas agri no rīta, pirms saullēkta.[6] Pārvietojas, lēni ejot. Briesmu gadījumā ātri skrien, pieplokot pie zemes. Sahāras sīga barības meklējumos dienas laikā noiet vairākus kilometrus, bet lido tā reti. Uzturas pa vienam vai nelielās grupās.[4][7]
Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sahāras sīga ir visēdāja un barojas ar sēklām, ogām, maziem mugurkaulniekiem, piemēram, ķirzakām, un bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem, piemēram, vabolēm, skudrām un sienāžiem. Tā nedzer ūdeni un nepieciešamo mitrumu uzņem ar barību. Cālēni barojas tikai ar kukaiņiem.[4][6][7]
Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pavasarī katrs tēviņš ieņem savu ligzdošanas teritoriju (katru gadu tā ir viena un tā pati vieta[4]) un tai piesaista vienu vai vairākas mātītes ar krāšņu riesta rituālu. Riesta vietā parasti uzturas tikai viens tēviņš vai reizēm līdz trīs tēviņiem, atrodoties samērā tālu viens no otra.[5] Tēviņš lēni pastaigājas, turot kaklu vertikāli taisnu un izplešot melnbalto apkakli, kā arī saslejot balto cekulu. Lēnā staigāšana mijas ar ātru skriešanu, kas var būt gan taisnā virzienā uz priekšu (150—200 m), gan apļaveidā.[5][6][7] Pēc sapārošanās mātīte tēviņu uzreiz atstāj.[4]
Ligzda vienkārša, sekla iedobe zemē, kuru mātīte izkašā smiltīs kāda krūma tuvumā. Bieži netālu atrodas skudru kolonijas. Dējumā ir 2—4 olas. Sezonā ir viens perējums, bet, ja dējums aiziet postā, mātīte to atkārto. Sausos gados mātīte nepērē vispār. Inkubācijas periods ilgst apmēram 22 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas tikai mātīte. Putnēni ir ligzdbēgļi un uzreiz pēc izšķilšanās seko mātei. Pirmās 24 stundas mātīte tos silda zem saviem spārniem, pirmās 2—3 dienas cālēni tiek baroti ar kukaiņiem, tos iedodot ar knābi. Nākamās 3 dienas mātīte kukaiņus met cālēnu priekšā uz zemes, bet 5—6 dienu vecumā tie barojas paši patstāvīgi. Jaunie putni sāk lidot apmēram 30 dienu vecumā, bet turpina uzturēties mātes tuvumā vismaz vēl 2 mēnešus.[4][5][6]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sahāras sīgai ir 2 pasugas:[1]
- Chlamydotis undulata undulata — nominālpasuga, sastopama Ziemeļāfrikā;
- Chlamydotis undulata fuertaventurae — sastopama Kanāriju salās.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Bustards, mesites, Kagu, seriemas, flufftails & finfoots
- ↑ «Ornitofaunistika:Apkakles sīga Chlamydotis macqueenii». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 22. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 Alive: African Houbara (Chlamydotis undulata)
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 «EOL: Chlamydotis undulata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2018. gada 27. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 Propagation Of The Houbara Bustard[novecojusi saite]
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Action Plan for the Houbara Bustard in the Canary Islands
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «ARKive: Houbara bustard (Chlamydotis undulata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 27. janvārī.