Alžīrija
Vikipēdijas raksts
| الجمهورية الجزائرية الديمقراطية الشعبية Al-Jumhūrīyah al-Jazā’irīyah ad-Dīmuqrāţīyah ash-Sha’bīyah Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: من الشعب و للشعب (arābiski) Cilvēkiem no cilvēkiem |
||||||
| Himna: Kassaman (arābiski) Solījums |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Alžīra |
|||||
| Valsts valodas | arābu valoda1 | |||||
| Valdība | Prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Abdelazīzs Buteflika | ||||
| - | Premjerministrs | Abdelazīzs Belkhadems | ||||
| Dibināta | ||||||
| - | Hamadidu dinastija | no 1014. gada | ||||
| - | Osmaņu pārvalde | no 1516. gada | ||||
| - | Francijas pārvaldība | no 1830. gada | ||||
| - | Neatkarība no Francijas | 1962. gada 5. jūlijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 2 381 740 km² (11.) | ||||
| - | Ūdens (%) | neievērojami | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2007 g. | 33 333 216 (35.) | ||||
| - | Blīvums | 14/km² (196.) | ||||
| IKP (PPP) | 2006. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $253,4 miljardi (38.) | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | n/d (88.) | ||||
| Džini koef. (1995.) | 35.3 (vidējs) | |||||
| HDI (2007) | ▲ 0.733 (vidējs) (104.) | |||||
| Valūta | Alžīrijas dinārs (DZD) |
|||||
| Laika zona | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | neievēro (UTC+1) | ||||
| Interneta domēns | .dz | |||||
| ISO 3166-1 kods | 012 / DZA / DZ | |||||
| Tālsarunu kods | +213 | |||||
| 1 | Kā administratīvu bet neoficiālu valodu izmanto franču valodu. Izplatītākā vietējā valoda ir Alžīrijas arābu valodas dialekts. Berberu valodas tiek atzītas par "nacionālām valodām" un ir oficiālas Kabilijā (īpaši Kabilijiešu valoda. | |||||
Alžīrija arābu: الجزائر, Al Jaza'ir, berberu: 
, Dzayer , oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir otra lielākā valsts Āfrikas kontinentā[1] un 11.lielākā pasaulē pēc teritorijas lieluma.[2] Tā robežojas ar Tunisiju ziemeļaustrumos, Lībiju austrumos, Nigēru dienvidaustrumos, Mali un Mauritāniju dienvidrietumos, dažus kilometrus ar Rietumsahāru rietumos, Maroku ziemeļrietumos, un Vidusjūru ziemeļos.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Senie laiki
Alžīrija ir berberu (jeb imazigēnu) apdzīvota kopš 10 000. gada pirms mūse ēras. Pēc 1000. gada p.m.ē., Kartāgieši sāka izveidot savas apmetnes piekrastē. Pūniešu kara laikā berberi izmantoja izdevību iegūt neatkarību no Kartāgas un sāka izveidoties Berberu impērijas, no kurām viszināmākā ir Numīdija. 200.gadā p.m.ē., tās atkal tika iekarotas, šoreiz no Romas Republikas puses. Kad Romas Impērija sagruva, berberi kļuva neatkarīgi daudzos valsts reģionos, kamēr Vandāļi kontrolēja pārējo valsts daļu, kur tie valdīja līdz tos padzina Bizantijas Imperators, Justināns I. Bizantijas Imperators saglabāja nestabilu varu valsts austrumos līdz arābu iebrukumam astotajā gadsimtā.
[izmainīt šo sadaļu] Viduslaiki
Balstoties uz visuslaiku vēsturnieku domām, berberi bija sadalījušies divos atzaros, no to ciltstēva Maziga. Divi atzari, Botri un Barnès, bija sadalījušies vairākās ciltīs, un katru reģionu (Mahrebu) apdzīvoja vairākas no tām. Viduslaikos izveidojās vairākas berberu dinastijas.
Almohadis bija spējīga apvienot Mahrebu.
|
|
Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Arābu līga  |
||
|---|---|---|
| Dalībvalstis | Alžīrija · Apvienotie Arābu Emirāti · Bahreina · Džibutija · Ēģipte · Irāka · Jemena · Jordānija · Katara · Komoras · Kuveita · Libāna · Lībija · Maroka · Mauritānija · Omāna · Palestīna · Saūda Arābija · Sīrija · Somālija · Sudāna · Tunisija | |
| Novērotāji | Eritreja · Indija · Venecuēla | |
