Alžīrija

الجمهورية الجزائرية الديمقراطية الشعبية Al-Jumhūrīyah al-Jazā’irīyah ad-Dīmuqrāţīyah ash-Sha’bīyah Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika
Karogs Ģerbonis
Devīze: من الشعب و للشعب   (arābiski) Cilvēkiem no cilvēkiem
Himna: Kassaman  (arābiski) Solījums
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Alžīra 36°42′N 3°13′E
Valsts valodas		arābu valoda1
Valdība		Prezidentāla republika
-	Prezidents	Abdelazīzs Buteflika
-	Premjerministrs	Ahmeds Oujahija
Dibināta
-	Hamadidu dinastija	no 1014. gada
-	Osmaņu pārvalde	no 1516. gada
-	Francijas pārvaldība	no 1830. gada
-	Neatkarība no Francijas	1962. gada 5. jūlijā
Platība
-	Kopā	2 381 740 km² (10.)
-	Ūdens (%)	neievērojami
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007. g.	33 333 216 (35.)
-	Blīvums	14/km² (196.)
IKP (PPP)		2006. gada aprēķins
-	Kopā	$253,4 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	n/d
Džini koef. (1995.)		35.3 (vidējs)
HDI (2007)		▲ 0.733 (vidējs) (104.)
Valūta		Alžīrijas dinārs (DZD)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	neievēro (UTC+1)
Interneta domēns		.dz
ISO 3166-1 kods		012 / DZA / DZ
Tālsarunu kods		+213
1	Kā administratīvu bet neoficiālu valodu izmanto franču valodu. Izplatītākā vietējā valoda ir Alžīrijas arābu valodas dialekts. Berberu valodas tiek atzītas par "nacionālām valodām" un ir oficiālas Kabilijā (īpaši Kabilijiešu valoda.

Alžīrija (arābu: الجزائر, Al Jaza'ir, franču: Algérie), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir otra lielākā valsts Āfrikas kontinentā un 10. lielākā pasaulē pēc teritorijas lieluma. Tā robežojas ar Tunisiju ziemeļaustrumos, Lībiju austrumos, Nigēru dienvidaustrumos, Mali un Mauritāniju dienvidrietumos, dažus kilometrus ar Rietumsahāru rietumos, Maroku ziemeļrietumos, un Vidusjūru ziemeļos.

Ģeogrāfija

Alžīrijā labākās lauksaimniecības zemes atrodas šaurā Vidusjūras piekrastes joslā, un tur arī dzīvo vairākums Alžīrijas iedzīvotāju. Līdzenumu teritoriju no tuksnešainās vidienes šķir Atlasa kalni un augsti, kaili plato. Dienvidos no kalniem plešas Sahāras tuksnesis, kas aizņem četras piektdaļas valsts teritorijas.

Klimats

Jūras piekrastē ir mēreni silts klimats un gadā izkrīt apmēram 1000 mm nokrišņu. Savukārt Sahāras tuksneša teritorijā ir rajoni, kuri gadā nesaņem ne piliena lietus.

Iedzīvotāji

Trīs ceturtdaļas Alžīrijas iedzīvotāju ir arābi, un gandrīz viena ceturtdaļa - berberi, bet 1% - ieceļotāji no Eiropas. 99% alžīriešu ir musulmaņi.

Saimniecība

Valsts saimniecībā galvenā nozare ir naftas un dabasgāzes ieguve un pārstrāde. Alžīrijā atrodas vienas no lielākajām naftas iegulām Āfrikā un piektie lielākie dabasgāzes krājumi pasaulē. Pēdējā laikā Alžīrijas attīstību traucē augstās pārtikas cenas, vairāk nekā 30% liels bezdarbs, kā arī teroristu un militāru grupējumu izraisīti nemieri.^{[nepieciešama atsauce]}

Lauksaimniecībā strādā apmēram ceturtā daļa nodarbināto Alžīrijas iedzīvotāju. Galvenie zemkopju audzētie augi ir labība, vīģeskoki, dateļpalmas, visdažādākie augļu koki, krūmi un dārzeņi.

Vēsture

Senie laiki

Alžīrija bija berberu (jeb imazigēnu) apdzīvota kopš 10 000 gadiem pirms mūsu ēras. Pēc 1000. gada p.m.ē. kartāgieši piekrastē sāka veidot savas apmetnes-kolonijas. Pūniešu karu laikā berberi izmantoja izdevību iegūt neatkarību no Kartāgas un sāka veidoties berberu valstis, no kurām pazīstamākā bija Numīdija. 200. gadā p.m.ē., tās iekaroja Romas republika. Kad Romas Impērija sabruka, berberi kļuva neatkarīgi daudzos valsts reģionos, bet Vandāļu karaļvalsts kontrolēja pārējo valsts daļu, kur tie valdīja līdz tos padzina Bizantijas imperators Justiniāns I. Bizantija saglabāja nestabilu varu valsts austrumos līdz arābu iebrukumam astotajā gadsimtā.

Viduslaiki

Pēc viduslaiku vēsturnieku domām, berberi bija sadalījušies divos atzaros, no to ciltstēva Maziga. Divi atzari, Botri un Barnès, bija sadalījušies vairākās ciltīs, un katru reģionu (Mahrebu) apdzīvoja vairākas no tām. Viduslaikos izveidojās vairākas berberu dinastijas. Tikai Almohadu dinastijas dinastijas laikā Magriba bija spējīga apvienoties.

Skatīt arī

• Alžīrijas neatkarības karš