Alžīrija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika
الجمهورية الجزائرية الديمقراطية الشعبية
Al-Jumhūrīyah al-Jazā’irīyah ad-Dīmuqrāţīyah ash-Sha’bīyah
Alžīrijas karogs Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzeمن الشعب و للشعب   (arābiski)
Cilvēkiem no cilvēkiem
HimnaKassaman  (arābiski)
Solījums

Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Alžīra
36°42′N 3°13′E
Valsts valodas arābu valoda1
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Abdelazīzs Buteflika
 -  Premjerministrs Ahmeds Oujahija
Dibināta
 -  Hamadidu dinastija no 1014. gada 
 -  Osmaņu pārvalde no 1516. gada 
 -  Francijas pārvaldība no 1830. gada 
 -  Neatkarība no Francijas 1962. gada 5. jūlijā 
Platība
 -  Kopā 2 381 741 km² (10.)
 -  Ūdens (%) neievērojami
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2013. g. 37900000 (35.)
 -  Blīvums 14,6/km² (206.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $272,866 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 7477 
Džini koef. (1995.) 35.3 (vidējs
HDI (2013.) 0.713 (augsts) (93.)
Valūta Alžīrijas dinārs (DZD)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) neievēro (UTC+1)
Interneta domēns .dz
ISO 3166-1 kods 012 / DZA / DZ
Tālsarunu kods +213
1 Kā administratīvu bet neoficiālu valodu izmanto franču valodu. Izplatītākā vietējā valoda ir Alžīrijas arābu valodas dialekts. Berberu valodas tiek atzītas par "nacionālām valodām" un ir oficiālas Kabilijā (īpaši Kabilijiešu valoda.

Alžīrija (arābu: الجزائر, Al Jaza'ir, franču: Algérie), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir otra lielākā valsts Āfrikas kontinentā[1] un 10. lielākā pasaulē pēc teritorijas lieluma.[2] Tā robežojas ar Tunisiju ziemeļaustrumos, Lībiju austrumos, Nigēru dienvidaustrumos, Mali un Mauritāniju dienvidrietumos, dažus kilometrus ar Rietumsahāru rietumos, Maroku ziemeļrietumos, un Vidusjūru ziemeļos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senie laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alžīrija bija berberu (jeb imazigēnu) apdzīvota kopš 10 000 gadiem pirms mūsu ēras. Pēc 1000. gada p.m.ē. kartāgieši piekrastē sāka veidot savas apmetnes-kolonijas. Pūniešu karu laikā berberi izmantoja izdevību iegūt neatkarību no Kartāgas un sāka veidoties berberu valstis, no kurām pazīstamākā bija Numīdija. 200. gadā p.m.ē., tās iekaroja Romas republika. Kad Romas Impērija sabruka, berberi kļuva neatkarīgi daudzos valsts reģionos, bet Vandāļu karaļvalsts kontrolēja pārējo valsts daļu, kur tie valdīja līdz tos padzina Bizantijas imperators Justiniāns I. Bizantija saglabāja nestabilu varu valsts austrumos līdz arābu iebrukumam astotajā gadsimtā.

Viduslaiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc viduslaiku vēsturnieku domām, berberi bija sadalījušies divos atzaros, no to ciltstēva Maziga. Divi atzari, Botri un Barnès, bija sadalījušies vairākās ciltīs, un katru reģionu (Mahrebu) apdzīvoja vairākas no tām. Viduslaikos izveidojās vairākas berberu dinastijas. Tikai Almohadu dinastijas dinastijas laikā Magriba bija spējīga apvienoties.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alžīrijā labākās lauksaimniecības zemes atrodas šaurā Vidusjūras piekrastes joslā, un tur arī dzīvo vairākums Alžīrijas iedzīvotāju. Līdzenumu teritoriju no tuksnešainās vidienes šķir Atlasa kalni un augsti, kaili plato. Dienvidos no kalniem plešas Sahāras tuksnesis, kas aizņem četras piektdaļas valsts teritorijas.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras piekrastē ir mēreni silts klimats un gadā izkrīt apmēram 1000 mm nokrišņu. Savukārt Sahāras tuksneša teritorijā ir rajoni, kuri gadā nesaņem ne piliena lietus.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīs ceturtdaļas Alžīrijas iedzīvotāju ir arābi, un gandrīz viena ceturtdaļa - berberi, bet 1% - ieceļotāji no Eiropas. 99% alžīriešu ir musulmaņi.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts saimniecībā galvenā nozare ir naftas un dabasgāzes ieguve un pārstrāde. Alžīrijā atrodas vienas no lielākajām naftas iegulām Āfrikā un piektie lielākie dabasgāzes krājumi pasaulē. Pēdējā laikā Alžīrijas attīstību traucē augstās pārtikas cenas, vairāk nekā 30% liels bezdarbs, kā arī teroristu un militāru grupējumu izraisīti nemieri.[nepieciešama atsauce]

Lauksaimniecībā strādā apmēram ceturtā daļa nodarbināto Alžīrijas iedzīvotāju. Galvenie zemkopju audzētie augi ir labība, vīģeskoki, dateļpalmas, visdažādākie augļu koki, krūmi un dārzeņi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]