Sauszemes bruņurupuču dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sauszemes bruņurupuču dzimta
Testudinidae (Linnaeus, 1758)
Aldabras milzu bruņurupucis (Aldabrachelys gigantea)
Aldabras milzu bruņurupucis (Aldabrachelys gigantea)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Rāpuļi (Reptilia)
Kārta Bruņurupuči (Testudines)
Apakškārta Slēptkakla bruņurupuči (Cryptodira)
Virsdzimta Sauszemes bruņurupuču virsdzimta (Testudinoidea)
Dzimta Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae)

Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes. Šajā dzimtā ir 15 mūsdienās dzīvojošas ģintis ar apmēram 50 sugām un 4 izmirušas ģintis. Sauszemes bruņurupuču dzimtas tuvākie radinieki ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) sugas.[1]

Sauszemes bruņurupuči savvaļā sastopami Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un vairākās salās - Madagaskarā un Galapagu salās, kā arī Aldabras atolā.[1] Tie mājo gan mērenajā joslā, gan tuksnesī, gan lietusmežos.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupuču dzimtā

Kā lielāko daļu bruņurupuču sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas pret ienaidniekiem aizsargā kaula čaula, kuras virsējo kārtu veido ragvielas vairodziņi. Bruņu augšējais vairogs - karapakss lielākajai daļai ir augstu izcelts, turklāt atšķirībā no citām dzimtām, šīm sugām ir papildus savienojums čaulai ar krūšu kurvi (ribām). Divām ģintīm (sauszemes brunurupučiem (Testudo) un zirnekļbruņrupučiem (Pyxis)) plastronam (apakšējam vairogam) ir kustīgs locījums jeb eņģe, bet eņģmuguras bruņurupučiem (Kinixys) vienīgajiem ir kustīgs karapaksa locijums čaulas pēdējā trešdaļā.[1] Enģmuguru bruņurupuči, ievelkoties čaulā, spēj pielocīt karapaksa beigu daļu, līdzīgi kā ar durtiņām nosedzot asti un pakaļkājas. Šīs dzimtas sugām ir masīvas, stabveidīgas kājas. Pirksti saauguši kopā un tikai īsie nagi norāda katra pirksta atrašanās vietu pēdā. Galvas un kāju ādu, īpaši priekškāju, bagātīgi sedz ragvielas zvīņas un vairodziņi.[1]

Galvas un kāju ādu sedz ragvielas zvīņas un vairodziņi, attēlā Āfrikas spurainais bruņurupucis (Geochelone sulcata)
Dažas stundas vecs bruņurupucītis

Sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas var būt dažāda lieluma. Vidēji lielākās dzimtā ir zvaigžņoto bruņurupuču (Geochelone) sugas, bet mazākās plakanbruņrupuči (Homopus).[1] Vislielākais uz kontinentālās sauszemes dzīvojošais bruņurupucis ir Āfrikas spurainais bruņurupucis (Geochelone sulcata), kura čaulas garums var sasniegt 83 cm,[2] bet par to lielāks ir Galapagu salās dzīvojošais Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra).[3] Tā masa var sasniegt 400 kg[4] un bruņu garums 1,8 metrus.[5] Vismazākais dzimtā un visā bruņurupuču kārtā ir raibais plakanbruņrupucis (Homopus signatus)[6] Tā tēviņu bruņu garums nepārsniedz 8 cm un svars ir apmēram 70 g.[7]

Dzimuma dimorfisms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajai daļai sauszemes bruņurupuču dzimtas sugām piemīt dzimuma dimorfisms. Atšķirības dažādām sugām var būt dažādas. Dažām sugām tēviņiem ir garāks karapaksa kakla vairogs, citām sugām mātītēm ir garāki nagi. Lielākajai daļai sugu mātītes ir lielākas par tēviņiem. Tēviņu plastrons ir viegli ieliekts uz iekšu, lai atvieglotu pārošanos. Visvieglākais veids, kā atšķirt abus dzimumus, ir aplūkot bruņurupuču astes. Mātītēm ir īsākas astes un tās ir noliektas uz leju, bet tēviņiem aste ir daudz garāka un parasti pacelta uz augšu.

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas ir aktīvas dienas gaišajā laikā vai krēslas stundās atkarībā no gaisa temperatūras. Tie pamatā ir vientuļnieki un neveido attiecības ar citiem indivīdiem. Lielie bruņurupuči ir ļoti lēni. Tie pārvietojas ar ātrumu 0,27 km/h.[8] Sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas pamatā ir zālēdājas. Tās barojas ar zāli, sēklām, ziediem, kaktusiem un augļiem, lai gan ir dažas sugas, kas barojas arī ar maitu.[1]

Pārošanās sezonā uzvedības modeļi dažādām sugām ir atšķirīgi, bet visbiežāk tēviņi seko mātītēm, kamēr tās noķer. Mātīte izkasa zemē iedobi un parasti izdēj nelielu skaitu olu (līdz 10[1]), bet olu skaits atkarībā no sugas var būt dažāds (1 - 30[9]) Dējumi viena gada laikā var būt vairāki.[1] Olas tiek izdētas nakts laikā un nosegtas ar augsni vai organiskiem trūdiem. Tad mātīte pamet olas un augsnes siltuma sildīta olās attīstās jaunā paaudze. Atkarībā no sugas inkubācijas periods ilgst 60 - 120 dienas.[9]

Ienaidnieki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī pieauguši bruņurupuči ir labi pasargāti no ienaidniekiem, ar to olām un mazuļiem barojas dažādi putni, plēsīgie zīdītāji un citas rāpuļu sugas. Mazāka auguma sugām medīti tiek arī pieaugušie indivīdi, īpaši bruņurupučus ir iecienījuši jenoti un dažādās suņu dzimtas sugas.[1]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elastīgie bruņurupuči (Malacochersus tornieri)
Šķautņainais bruņurupucis (Chersina angulata)

Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]