Siliņupe (upe)
| Siliņupe | |
|---|---|
 | |
  izteka | |
| Izteka | Dūņieris 56°59′21″N 23°30′16″E / 56.98917°N 23.50444°E |
| Ieteka | Rīgas līcis |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
Siliņupe ir Dūņiera noteice uz Rīgas līci, veidojot robežu starp Lapmežciemu un Bigauņciemu. To šķērso autoceļš P128.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Siliņupe (vācu: Silling-Uppe) sākotnēji bija Slocenes upes notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc hercoga Jēkaba rīkojuma Slocenes upi padziļināja un izmantoja kā kanālu starp Lielupi un jūru. 1905. gadā, kad izraka Kaņiera kanālu, Kaņiera ezera ūdens līmenis krasi pazeminājās un pazuda savienojums starp Kaņieri un Dūņieri, līdz ar to arī Vecslocenes gultne līdz Slokas ezeram aizsērēja.
2005. gadā izveidota Kupskalnu dabas taka, kas no autoceļa P128 gar Siliņupi aizved līdz jūrai, kur apskatāms vecais Lapmežciema mols.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
| ||||||||||