Gauja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Gauja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gauja
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Valsts karogs: Igaunija  Koiva igauņu: Koiva jõgi
Gauja pie Ērgļu (Ērģeļu) klintīm
Gauja pie Ērgļu (Ērģeļu) klintīm
Latvijas upe Gauja karte.png
Izteka pie Elkas kalna
57°04′57″N 25°36′17″E / 57.08250°N 25.60472°E / 57.08250; 25.60472
Nosaukums augštecē Ežupīte, Ārnīte, Miegupīte
Ieteka Rīgas līcis
57°09′30″N 24°15′48″E / 57.15833°N 24.26333°E / 57.15833; 24.26333Koordinātas: 57°09′30″N 24°15′48″E / 57.15833°N 24.26333°E / 57.15833; 24.26333
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Igaunija Igaunija
Garums 452 km 
Kritums 234 m  
Gada notece 2,24 km³ 
Baseina platība 9800 km² 
Galvenās pietekas Tirza, Mustjegi, Brasla, Amata

Gauja (igauņu: Koiva jõgi) ir Latvijas garākā upe, vidustecē robežupe ar Igauniju. Garums - 452 km, kritums - 234 m. Gauja sākas Vidzemes augstienē, Skujenes pagastā pie Elkas kalna, ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts Bīlenšteins pirmais izteica domu, ka Gaujas latviskais vārds cēlies līvu valodas keùv vai igauņu: kõiv, kas nozīmē "bērzs", t.i. "Bērzu upe". Vikingi, vēlāk arī vācieši Gauju pārdēvēja par Aa, kas nozīmē – "ūdens, upe". Lai atšķirtu no Lielupes, vācu valodā iegājās nosaukums Livländische Aa (Vidzemes upe).

Izteka un augštece[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas no Alauksta ezera, bet, tā kā senā izteka Gaujiņa Alauksta ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu mūsdienās uzskata Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē Amatas novada Skujenes pagastā, netālu no Māļiem. Pēc iztecēšanas cauri Zobola ezeram tā tiek saukta arī par Mierupīti. Nosusinātā Laidza ezera vietā Mierupīte satek ar Gaujiņu, šī vieta arī dažkārt tiek uzskatīta par Gaujas sākumu; no šīs vietas Gauja tek ar šādu nosaukumu. Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem tos ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas.

Vidustece un lejtece[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gauja plašā lokā apliec Vidzemes augstieni. Pie Cēsīm, Līgatnes un Siguldas Gauja tek iespaidīgā senlejā, šeit tās krastos ir krāšņi smilšakmens atsegumi ar alām. Lejtecē Gaujas gultne ir smilšaina, raksturīgas sēres, strauji līkumi un nobrukuši krasti.

Kreisā krasta pietekas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labā krasta pietekas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidamerikas Gauja[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Venecuēlas latvietis Aleksandrs Laime par Gauju nosauca Kerepas upi, kas izveidojas no pasaulē augstākā Anhela (Eindžela) ūdenskrituma. Viņš bija pirmais Eiropas izcelsmes cilvēks, kurš sasniedza šo ūdenskritumu.[1]

Galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]