- Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Gauja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gauja (igauņu: Koiva jõgi) ir Latvijas garākā upe, vidustecē robežupe ar Igauniju. Garums - 452 km, kritums - 234 m. Gauja sākas Vidzemes augstienē, Skujenes pagastā pie Elkas kalna, ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.
Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas no Alauksta ezera, bet, tā kā senā izteka Gaujiņa Alauksta ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu mūsdienās uzskata Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē Amatas novada Skujenes pagastā, netālu no Māļiem. Pēc iztecēšanas cauri Zobola ezeram tā tiek saukta arī par Mierupīti. Nosusinātā Laidza ezera vietā Mierupīte satek ar Gaujiņu, šī vieta arī dažkārt tiek uzskatīta par Gaujas sākumu; no šīs vietas Gauja tek ar šādu nosaukumu. Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem tos ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas.
Gauja plašā lokā apliec Vidzemes augstieni. Pie Cēsīm, Līgatnes un Siguldas Gauja tek iespaidīgā senlejā, šeit tās krastos ir krāšņi smilšakmens atsegumi ar alām. Lejtecē Gaujas gultne ir smilšaina, raksturīgas sēres, strauji līkumi un nobrukuši krasti.
- Pīsla,
- Meļļupīte,
- Dzērbe,
- Dzestrene,
- Pērļupīte,
- Tirziņa,
- Vidaga,
- Vizla,
- Palsa,
- Rauza,
- Alkšņupe,
- Vija (60 km),
- Abuls (52 km),
|
|
- Dedums,
- Miegupe,
- Grīviņupīte,
- Rauna (50 km),
- Rakšupe,
- Amata (67 km),
- Skaļupe,
- Līgatne,
- Vildoga,
- Vējupīte,
- Lorupe,
- Egļupe,
- Straujupīte.
|
- Augstupīte,
- Tulija,
- Uriekste,
- Tirza (80 km),
- Pīļupīte,
- Dzērve,
- Mustjegi (79 km),
- Kaičupe,
- Stakļupīte,
- Streņčupīte,
|
|
|
Venecuēlas latvietis Aleksandrs Laime par Gauju nosauca Kerepas upi, kas izveidojas no pasaulē augstākā Anhela (Eindžela) ūdenskrituma. Viņš bija pirmais Eiropas izcelsmes cilvēks, kurš sasniedza šo ūdenskritumu.[1]
Koiva
Latvija
