Sutru pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sutru pagasts
Sutru pagasts LocMap.png
Novads: Līvānu novads
Centrs: Sutri
Platība: 77,98 km2
Iedzīvotāji (2010): 693[1]
Blīvums: 8.9 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā

Sutru pagasts ir viena no Līvānu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Feimankas krastos. Robežojas ar sava novada Rožupes pagastu, Preiļu novada Saunas un Preiļu pagastiem un Vārkavas novada Vārkavas un Upmalas pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Sutri (pagasta centrs), Lipuški, Tiltova, Reutova (Raunieši).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā izveidoja Rauniešu ciema padomi. Rauniešu ciems ietilpis Līvānu (1949-1959) un Preiļu (pēc 1959. g.) rajonos. Rauniešu ciemam 1975. gadā pievienoja daļu likvidētā Sondoru ciema, 1977. gadā - daļu Rožupes ciema teritorijas, bet 1979. gadā daļu Rauniešu ciema teritorijas pievienoja Upmalas ciemam.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1991. gadā Rauniešu pagastu pārdēvēja par Sutru pagastu un administratīvo centru no Rauniešiem pārcēla uz Sutriem.[3] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Līvānu novadā.

Lielākās iestādes un uzņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sutru pagastā darbojas Sutru pamatskola, Sutru bibliotēka un kultūras nams. Nozīmīga vieta pašvaldības teritorijā ir Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīcai. Lielāko uzņēmumu vidū ir minams SIA "Čiekuriņi", kas nodarbojas ar zāģmateriālu ražošanu, tirdzniecību, attīsta un pilnveido kokmateriālu pārstrādes tehnoloģiju un palielina preču produkciju, nodrošinot darba vietas 70 cilvēkiem. SIA "Land", kas nodarbojas ar stādu un dēstu audzēšanu.

Lielākās zemnieku saimniecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās zemnieku saimniecības lopkopībā ir Z/S "Ozoldārzs", Z/S "Sibillas", Z/S "Birzes", Z/S "Grantskalni", Z/S "Liepiņi" un IK "Ziedonis 04", kas audzē arī graudus. Ar graudkopību un rapša audzēšanu nodarbojas Z/S "Lielie Sondori". Z/S "Ozoli" audzē gaļas lopus un nodarbojas ar graudkopību. Pagastā ir divas bioloģiskās saimniecības — Z/S "Kalna Sondori", kas nodarbojas ar biškopību un lopkopību un Z/S "Strautmaļi", kas nodarbojas ar lopkopību.[4]

Valsts nozīmes pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta apdzīvotā vietā Rengentovā aug vēsturisks dižkoks ozols, kura apkārtmērs ir 2,98 metri. Zem tā atrodas piecu 1917. gadā nošauto brīvības cīnītāju kapa vietas. Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis Nr. 6130 ir 1873. gadā celtā zemnieku saimniecība "Šultes", kas ir arī Latgales tautas celtniecības arhitektūras piemineklis. Znotiņu baznīcā atrodas valsts nozīmes mākslas priekšmeti.[4]

Ievērojami pagasta cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta ievērojamu cilvēku vidū ir minami ievērojami biologi Aleksandrs Kovaļevskis un Vladimirs Kovaļevskis, kardināls Julijans Vaivods, kuram pagastā pie dzimtajām mājām ir uzstādīts piemiņas akmens, arhitekts Jāzeps Vaivods, pedagogs Izidors Meikšāns, Pirmā Pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, kapteinis Ferdinands Plikšs, Zemkopības ministrijas valsts zemju nodaļas vadītājs Leons Bergs, latviešu leģionārs, ASV aeronautikas un kosmonautikas pētnieks Jānis Vilcāns, Otavas universitātes pasniedzējs Kazimirs Znotiņš, rakstnieks Antons Rusiņš, dzejnieks Jānis Znūtiņš, diriģents Jānis Gercāns un gleznotājs Jānis Plivda.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  4. 4,0 4,1 4,2 Sutru pagasta bibliotēkas novadpētniecības materiāli.