Preiļi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Preiļi
Tirgus laukums Preiļos
Tirgus laukums Preiļos
Coat of arms of Preiļi
Ģerbonis
Preiļi
Red pog.png
Preiļi
Koordinātas: 56°18′″N 26°43′″E / <span class="geo-dec geo" title="Kartes, aerofotogrāfijas un cita informācija par Expression error: Unexpected / operator. Expression error: Unexpected / operator.">Expression error: Unexpected / operator., Expression error: Unexpected / operator.
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Preiļu novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 vācu: Prely
latgaliešu: Preili
Platība
 - Kopējā 5,1 km²
Iedzīvotāji (01.01.2012.)[1]
 - kopā 7 734
 - blīvums 1 516,5/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5301
Mājaslapa: preili.lv

Preiļi ir pilsēta Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.

Satura rādītājs

Ģeogrāfija [izmainīt šo sadaļu]

Preiļi atrodas Latgales centrālajā daļā, aptuveni 200 km uz austrumiem no Rīgas, svarīgu ceļu (Līvānu-Krāslavas, Viļānu-Daugavpils) krustpunktā. Tā arī ir nozīmīga pieturvieta svētceļojuma laikā uz Aglonu, kas tradicionāli notiek augusta sākumā. Preiļiem ir raksturīgs Latgales (iekšzemes) klimats ar augstām temperatūrām vasarā, bet zemākām - ziemā.

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Preiļi ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā.[2] Avotos Preiļi pirmoreiz tiek minēti ap 1250. gadu, taču pastāv uzskats, ka senie Preiļi ir sākuši veidoties daudz agrāk ap Anspaku un Pliudu pilskalniem, kas tikuši apdzīvoti jau 10. gadsimtā.

Preiļi attīstījās kā tirgotāju un amatnieku brīvciems netālu no Preiļu muižas (Prele) centra. Miesta tiesības Preiļiem piešķirtas 1852. gadā, kad tajā jau bijušas 85 sētas, katoļu dievnams un krogs. Gadu desmitu pēc tā Preiļos jau tika rīkoti vērienīgi gadatirgi, kas ilguši pat vairākas dienas. 1926. gadā Preiļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, bet jau 1928. gadā — pilsētas tiesības.

Ap 1897. gadu Preiļu iedzīvotāju skaits sasniedza 2104, bet 1935. gadā Pirmā pasaules kara un migrācijas dēļ — tikai 1662. 1935. gadā statistika norāda arī, ka 50,97% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija zem 1000 iedzīvotājiem, taču salīdzinoši īsā laikā iedzīvotāju skaits sāka strauji palielināties, ko veicināja strādnieku ieceļošana no citām padomju republikām. 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 9421, taču līdz ar neatkarības atgūšanu, samazinājās rūpniecības apjomi un arī cilvēku skaits. Pēc neatkarības atgūšanas aktuālāks kļuva arī bezdarba jautājums, un ir bijušas novērojamas tendences, ka darbaspēks aizplūst uz lielajām pilsētām, galvenokārt Daugavpili un Rīgu.

Preiļu novads jeb "Preiļu zeme" bija viena no senās latgaļu valsts Jersikas ievērojamākajām administratīvi teritoriālajām vienībām un Jersikas karaļa Visvalža pēcnācēju pēdējais mantojums.

Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

  1. ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2012. (PDF). PMLP.gov.lv.
  2. ↑ Preiļu novads > Vēsture

Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]



s • d • r
Preiļu novads
s • d • r
Latvijas pilsētas Valsts karogs: Latvija
Republikas pilsētas
Novadu pilsētas
Ainaži • Aizkraukle • Aizpute • Aknīste • Aloja • Alūksne • Ape • Auce • Baldone • Baloži • Balvi • Bauska • Brocēni • Cesvaine • Cēsis • Dagda • Dobele • Durbe • Grobiņa • Gulbene • Ikšķile • Ilūkste • Jaunjelgava • Kandava • Kārsava • Krāslava • Kuldīga • Ķegums • Lielvārde • Līgatne • Limbaži • Līvāni • Lubāna • Ludza • Madona • Mazsalaca • Ogre • Olaine • Pāvilosta • Piltene • Pļaviņas • Preiļi • Priekule • Rūjiena • Sabile • Salacgrīva • Salaspils • Saldus • Saulkrasti • Seda • Sigulda • Skrunda • Smiltene • Staicele • Stende • Strenči • Subate • Talsi • Tukums • Valdemārpils • Valka • Vangaži • Varakļāni • Viesīte • Viļaka • Viļāni • Zilupe
s • d • r
Latvijas novadu centri Valsts karogs: Latvija
Ādaži • Aglona • Aizkraukle • Aizpute • Aknīste • Aloja • Alsunga • Alūksne • Ape • Auce • «Ausmas» (Amatas novads) • Baldone • Baltinava • Balvi • Bauska • Blonti (Ciblas novads) • Brocēni • Burtnieki • Carnikava • Cēsis • Cesvaine • Dagda • Daugavpils1 (Daugavpils novads) • Dobele • Dundaga • Ērgļi • Grobiņa • Gulbene • Iecava • Ikšķile • Inčukalns • Ilūkste • Jaunjelgava • Jaunpiebalga • Jaunpils • Jēkabpils1 (Jēkabpils novads, Krustpils novads) • Jelgava1 (Jelgavas novads) • Kandava • Kārsava • Kocēni • Koknese • Krāslava • Kuldīga • Ķegums • Ķekava • Lieģi (Durbes novads) • Lielvārde • Līgatne • Limbaži • Līvāni • Loja (Sējas novads) • Lubāna • Ludza • Madona • Mālpils • Mārupe • Mazsalaca • Mērsrags • Mūrmuiža (Beverīnas novads) • Naukšēni • Nereta • Nīca • Ogre • Olaine • Ozolnieki • Pāvilosta • Pilsrundāle (Rundāles novads) • Piņķi (Babītes novads) • Pļaviņas • Preiļi • Priekule • Priekuļi • Ragana (Krimuldas novads) • Rauna • Rēzekne1 (Rēzeknes novads) • Riebiņi • Rīga1 (Garkalnes novads) • Roja • Ropaži • Rucava • Rugāji • Rūjiena • Salacgrīva • Sala • Salaspils • Saldus • Saulkrasti • Sigulda • Skrīveri • Skrunda • Smārde (Engures novads) • Smiltene • Stalbe (Pārgaujas novads) • Ulbroka (Stopiņu novads) • Strenči • Talsi • Tukums • Vaiņode • Valka • Varakļāni • Vecpiebalga • Vecumnieki • Vecvārkava (Vārkavas novads) • Ventspils1 (Ventspils novads) • Viesīte • Viļaka • Viļāni • Zelmeņi (Tērvetes novads) • Zilupe
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
s • d • r
Daugavpils apriņķis
Pilsētas
Daugavpils • Gostiņi • Krāslava • Krustpils • Līvāni • Preiļi
Pagasti
Ciemi
Andrupene • Dagda • Daugavieši • Indra • Kalupe • Kaplava • Mežciems • Somersēta • Spoģi • Višķi • Zilāni
s • d • r
Daugavpils apriņķis
Pilsētas
Daugavpils • Gostiņi • Krāslava • Krustpils • Līvāni • Preiļi
Pagasti
Ciemi
Andrupene • Dagda • Daugavieši • Indra • Kalupe • Kaplava • Mežciems • Somersēta • Spoģi • Višķi • Zilāni
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Preiļi&oldid=2038538"