Daugavpils apriņķis

Daugavpils apriņķis (1566—1949)
Daugavpils apriņķis 1940. gadā
Centrs:	Daugavpils
Platība (1925):	4790,6 km2
Izveidots:	1566. gadā
Likvidēts:	1949. gadā

Daugavpils apriņķis (poļu: Trakt dyneburski, Powiat dyneburski, krievu: Динабургский уезд, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566-1582), Inflantijas vaivadijas (1629-1772), Polockas guberņas (1776-1796), Baltkrievijas guberņas (1796-1802), Vitebskas guberņas (1802-1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920-1940) un Latvijas PSR (1940/1944-1949) sastāvā.

Pārdaugavas hercogistes sastāvā

Daugavpils apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju.

Inflantijas vaivadijas sastāvā

Pēc Altmarkas pamiera (1629) Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Daugavpils traktu (trakt dyneburski).

Krievijas impērijas guberņu sastāvā

Daugavpils apriņķis Vitebskas guberņas sastāvā (1802—1917)

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā kā Daugavas province (Двинская провинция), pēc analoģijas^{[nepieciešama atsauce]} ar agrāko Pārdaugavas hercogisti (Задвинское герцогство). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (Динабургский уезд). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, 1796. gadā Baltkrievijas guberņas, bet 1802. gadā Vitebskas guberņas sastāvā. Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (Двинский уезд).

1897. gada tautas skaitīšanā 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā latvieši, 20,0% kā ebreji, 15,3% kā krievi, 13,8% kā baltkrievi, 9,1% kā poļi un 1,8% kā vācieši. Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.

Latvijas Republikas sastāvā

Jau 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai. 1918. gada 18. novembrī Tautas padomes pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras Latvijas Brīvības cīņās 1920. gadā. Daugavpils apriņķa platība bija 4790,6 km². Tas robežojās ar Jēkabpils apriņķi, Ilūkstes apriņķi, Madonas apriņķi un Rēzeknes apriņķi, kā arī Poliju un PSRS. Apriņķī bija 4779 apdzīvotas vietas, no kurām lielākās bija Daugavpils, Krāslava, Līvāni, Krustpils, Preiļi, Dagda un Aglona.

Teritoriālais iedalījums

Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)

1940. gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 pilsētas un 25 pagasti:

Pilsētas Daugavpils Gostiņi Krāslava Krustpils Līvāni Preiļi

Pagasti Aglonas pagasts Aiviekstes pagasts Aizkalnes pagasts Asūnes pagasts Aulejas pagasts Biķernieku pagasts Dagdas pagasts Indras pagasts Izvaltas pagasts

Kalupes pagasts Kapiņu pagasts Krāslavas pagasts Krustpils pagasts Līksnas pagasts Līvānu pagasts Medņu pagasts Naujenes pagasts Nīcgales pagasts

Preiļu pagasts Robežnieku pagasts Rudzātu pagasts Skaistas pagasts Vārkavas pagasts Vīpes pagasts Višķu pagasts

Latvijas PSR sastāvā

Daugavpils apriņķis 1947. gadā.

1940. gadā Daugavpilij tika piešķirts republikas nozīmes pilsētas statuss un tā tika izdalīta no apriņķa sastāva. 1941. gada 18. martā Krustpils un Gostiņu pilsētas un četri pagasti tika pievienoti Jēkabpils apriņķim. 1947. gada 16. oktobrī no Daugavpils apriņķa tika atdalīts Krāslavas apriņķis. 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Daugavpils apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Daugavpils, Līvānu un Preiļu rajonos.

Skatīt arī

• Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi