Svētās Romas impērijas imperators
Vikipēdijas raksts
Svētās Romas impērijas imperators jeb Svētās Romas impērijas ķeizars (latīņu: Imperatores Romani Sacri, vācu: Römisch-deutscher Kaiser, no vārda "cēzars") bija tituls, ko kopš 1157. gada lietoja Svētās Romas impērijas valdnieki, kaut arī kā pirmo Eiropas rietumu daļas Romas ķeizaru jau 800. gadā Romas pāvests tajā brīdī vakantajā pozīcijā kronēja Kārli Lielo. Ilgāku laiku šis tituls kalpoja kā Itālijas ziemeļdaļas valdnieku nosaukums.
Svētās Romas impērijas ķeizaru troņa sānskats Āhenes Doma katedrālē, kurā no apmēram 890. līdz 1531. gadam tika kronēts 31 imperators
8.- 9. gadsimts (Karolingu periods) [izmainīt šo sadaļu]
- 800.-814. Kārlis Lielais (latīņu: Carolus Magnus, franču: Charlemagne, vācu: Karl der Große)
- 814.-840. Ludviķis I Cēlcirdīgais (latīņu: Ludovicus Pius, franču: Louis le Pieux, vācu: Ludwig der Fromme)
- 817.-855. Lotārs I (latīņu: Lotharius I, franču: Lothaire Ier, vācu: Lothar I) - "līdzķeizars" sadalītajā Kārļa Lielā lielvalsts vidusdaļā
- 850.-875. Ludviķis II (latīņu: Ludovicus II) - "līdzķeizars" Itālijas ziemeļos, no 855. gada ķeizars
- 875.-877. Kārlis II, saukts Plikpauris (latīņu: Carolus II, dictus Calvus, franču: Charles II le Chauve)
- 881.-888. Kārlis III Tuklais (latīņu:Carolus III, saepius Carolus Crassus, vācu: Karl III., der Dicke)
- 891.-894. Gvido no Spoleto (latīņu: Guido Spoletensis)
- 892.-898. Lamberts no Spoleto (latīņu: Lambertus Spoletensis) - "līdzķeizars", no 894. gada ķeizars
- 896.-899. Arnulfs no Karintijas (latīņu: Arnulphus Carintiae) - "pretķeizars"
10. gadsimts [izmainīt šo sadaļu]
- 901.-928. Ludviķis III, saukts Aklais (latīņu: Ludovicus III Bosonides, qui dicitur Caecus)
- 915.-924. Berengars no Friuli (latīņu: Berengarius Forii Iulii)
- 962.-973. Oto I Lielais (latīņu:Otto I Magnus)
- 973.–983. Oto II
- 983.–1002. Oto III
11. gadsimts [izmainīt šo sadaļu]
- 1014.–1024. Heinrihs II Svētais (latīņu:Henricus II)
- 1027.-1039. Konrāds II (latīņu:Conradus II)
- 1039.-1056. Heinrihs III (latīņu:Henricus III)
- 1056.-1106. Heinrihs IV
12. gadsimts (Hohenštaufenu periods) [izmainīt šo sadaļu]
- 1106.-1125. Heinrihs V
- 1133.-1137. Lotārs III (latīņu:Lotharius III)
- 1138.-1152. Konrāds III
- 1155.-1190. Frīdrihs I Sarkanbārdis (latīņu:Fridericus I Barbarossa)
- 1191.-1197. Heinrihs VI
13. gadsimts [izmainīt šo sadaļu]
- 1209.-1218. Oto IV no Braunšveigas (latīņu:Otto IV Brunsvicensis)
- 1220.-1250. Frīdrihs II Hohenštaufens
- 1220.-1234. Sicīlijas karalis Heinrihs II - ķeizara Frīdriha II dēls un līdzvaldnieks
- 1250.-1254. Konrāds IV
- 1254.-1256. Vilhelms no Holandes (latīņu:Guilielmus ab Hollandia)
- 1257.-1272. Ričards no Kornvolas (latīņu:Ricardus a Cornwalli)
- 1273.-1291. Rūdolfs no Habsburgas (latīņu:Rudolphus I ab Habsburgio)
- 1292.-1298. Ādolfs no Nasavas (latīņu:Adolphus Nassoviae)
- 1298.-1308. Alberts no Nasavas (latīņu:Albertus I a Habsburgio), nogalināts atentātā
14. gadsimts (Luksemburgu periods) [izmainīt šo sadaļu]
- 1312.-1313. Heinrihs VII (Henricus VII a Luxemburgio)
- 1314.-1347. Ludviķis IV (Ludovicus IV Bavaricus)
- 1355.-1378. Kārlis IV Luksemburgs (Carolus IV a Luxemburgio)
- 1378.-1400. Venceslavs (Venceslaus a Luxemburgio)
15. gadsimts [izmainīt šo sadaļu]
- 1401.-1410. Ruprehts no Pfalcas (Rupertus a Palatio)
- 1410.-1411. Justs no Morāvijas (Iostus a Moravia)
- 1433.-1437. Sigismunds (Sigismundus a Luxemburgio)
- 1438.-1439. Alberts II (Albertus II)
- 1452.-1493. Frīdrihs III (Fridericus III)
16. gadsimts (Habsburgu periods) [izmainīt šo sadaļu]
- 1508.-1519. Maksimiliāns I (Maximilianus I)
- 1530.-1556. Kārlis V (Carolus V)
- 1556.-1564. Ferdinands I (Ferdinandus I)
- 1564.-1576. Maksimiliāns II (Maximilianus II)
- 1576.-1612. Rūdolfs II (Rudolphus II)
17. gadsimts (Habsburgu periods) [izmainīt šo sadaļu]
- 1612.-1619. Matiāss (Matthias)
- 1619.-1637. Ferdinands II (Ferdinandus II)
- 1637.-1657. Ferdinands III (Ferdinandus III)
- 1653.-1654. Ferdinands IV (Ferdinandus IV)
- 1658.-1705. Leopolds I (Leopoldus I)
18. gadsimts (Habsburgu un Vitelsbahu periods) [izmainīt šo sadaļu]
- 1705.-1711. Jozefs I (Iosephus I)
- 1711.-1740. Kārlis VI (Carolus VI)
- 1742.-1745. Kārlis VII Alberts (Carolus VII Albertus)
- 1745.-1765. Francis I (Franciscus I Stephanus)
- 1765.-1790. Jozefs II (Iosephus II)
- 1790.-1792. Leopolds II (Leopoldus II)
- 1792.-1806. Francis II (Franciscus II)
Slavenāko Svētās Romas imperatoru attēli [izmainīt šo sadaļu]
-
Frīdrihs II Hohenštaufens (no Vatikāna bibliotēkas manuskripta, 13. gs.)
-
Kārlis V Habsburgs (P.P.Rubensa glezna, 17.gs.)