Svētās Romas impērijas imperators

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svētās Romas impērijas ķeizaru kronis Vīnes dārgumu glabātuvē (Schatzkammer Wien, 10. gadsimta otrā puse)

Svētās Romas impērijas imperators jeb Svētās Romas impērijas ķeizars (latīņu: Imperatores Romani Sacri, vācu: Römisch-deutscher Kaiser, no vārda "cēzars") bija tituls, ko kopš 1157. gada lietoja Svētās Romas impērijas valdnieki, kaut arī kā pirmo Eiropas rietumu daļas Romas ķeizaru jau 800. gadā Romas pāvests tajā brīdī vakantajā pozīcijā kronēja Kārli Lielo. Ilgāku laiku šis tituls kalpoja kā Itālijas ziemeļdaļas valdnieku nosaukums.

Kārlis I Lielais (A.Dīrera glezna, 1512.)
Svētās Romas impērijas ķeizaru troņa sānskats Āhenes Doma katedrālē, kurā no apmēram 890. līdz 1531. gadam tika kronēts 31 imperators

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8.- 9. gadsimts (Karolingu periods)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 800.-814. Kārlis Lielais (latīņu: Carolus Magnus, franču: Charlemagne, vācu: Karl der Große)
  • 814.-840. Luijs Dievbījīgais (latīņu: Ludovicus Pius, franču: Louis le Pieux, vācu: Ludwig der Fromme)
  • 817.-855. Lotārs I (latīņu: Lotharius I, franču: Lothaire Ier, vācu: Lothar I) - "līdzķeizars" sadalītajā Kārļa Lielā lielvalsts vidusdaļā
  • 850.-875. Ludviķis II (latīņu: Ludovicus II) - "līdzķeizars" Itālijas ziemeļos, no 855. gada ķeizars
  • 875.-877. Kārlis II, saukts Plikpauris (latīņu: Carolus II, dictus Calvus, franču: Charles II le Chauve)
  • 881.-888. Kārlis III Tuklais (latīņu:Carolus III, saepius Carolus Crassus, vācu: Karl III., der Dicke)
  • 891.-894. Gvido no Spoleto (latīņu: Guido Spoletensis)
  • 892.-898. Lamberts no Spoleto (latīņu: Lambertus Spoletensis) - "līdzķeizars", no 894. gada ķeizars
  • 896.-899. Arnulfs no Karintijas (latīņu: Arnulphus Carintiae) - "pretķeizars"

10. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

11. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. gadsimts (Hohenštaufenu periods)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1209.-1218. Oto IV no Braunšveigas (latīņu:Otto IV Brunsvicensis)
  • 1220.-1250. Frīdrihs II Hohenštaufens
  • 1220.-1234. Sicīlijas karalis Heinrihs II - ķeizara Frīdriha II dēls un līdzvaldnieks
  • 1250.-1254. Konrāds IV
  • 1254.-1256. Vilhelms no Holandes (latīņu:Guilielmus ab Hollandia)
  • 1257.-1272. Ričards no Kornvolas (latīņu:Ricardus a Cornwalli)
  • 1273.-1291. Rūdolfs no Habsburgas (latīņu:Rudolphus I ab Habsburgio)
  • 1292.-1298. Ādolfs no Nasavas (latīņu:Adolphus Nassoviae)
  • 1298.-1308. Alberts no Nasavas (latīņu:Albertus I a Habsburgio), nogalināts atentātā

14. gadsimts (Luksemburgu periods)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

15. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. gadsimts (Habsburgu periods)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. gadsimts (Habsburgu periods)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. gadsimts (Habsburgu un Vitelsbahu periods)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slavenāko Svētās Romas imperatoru attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]