Oto III Otons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Oto III
Otto III.
Ottone III
Ota3.jpg
Oto III
Vācijas karalis
Amatā
983. gada 25. decembrī — 1002. gada 24. janvārī
(kronēts 983. gada 25. decembrī, Āhenē)
Priekštecis Oto II Otons
Pēctecis Heinrihs II Svētais
Itālijas karalis
Amatā
996. gada februārī — 1002. gada 24. janvārī
(kronēts 996. gada martā, Milānā)
Priekštecis Oto II Otons
Pēctecis Ivrejas Ardvins
Svētās Romas impērijas imperators
Amatā
996. gada 21. maijā — 1002. gada 24. janvārī
(kronēts 996. gada 21. maijā, Romā)
Priekštecis Oto II Otons
Pēctecis Heinrihs II Svētais

Dzimšanas dati 980. gadā
Kesele
(tagad Gohas pilsētas daļa, Ziemeļreina-Vestfālene, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1002. gada 24. janvārī
Čivita Kastellana
(tagad Lacio, Karogs: Itālija Itālija)
Apglabāts Āhenes katedrāle, Āhene
Dinastija Otoni
Tēvs Oto II Otons
Māte Teofana
Reliģija katolisms

Oto III (vācu: Otto III., itāļu: Ottone III; dzimis 980. gadā, miris 1002. gada 24. janvārī) bija Otonu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 996. gada līdz savai nāvei. Ievēlēts par Vācijas karali pēc tēva Oto II nāves 983. gadā (3 gadu vecumā).

Oto III mazgadības dēļ iesākumā karaļa funkcijas veica reģenti - dažādos laikos Heinrihs II Ķildīgais, Miancas arhibīskaps Villigizs, Oto III māte Teofana, Oto III vecāmāte Burgundijas Adelaīda.

995. gadā Oto III sāka valdīt patstāvīgi un pievērsās Itālijai. Ar Oto III atbalstu par pāvestu Romā tika iecelts 24 gadus vecais Gregorijs V, bet jaunais pāvests savukārt kronēja Oto III par Svētās Romas imperatoru. Gadu vēlāk, kad imperators pameta Romu, vietējais augstmanis Joans Krescencijs padzina Gregoriju V un par pāvestu iecēla antipāvestu Jāni XVI. Otto III atgriezās Romā, antipāvests tika nogalināts, bet pāvesta tronī atjaunots Gregorijs V. 999. gadā Gregorijs mira un pāvesta tronī ar imperatora atbalstu nokļuva Silvestrs II.

Otto III izveidoja Romu par impērijas administratīvo centru un centās atjaunot impērijas galma ārējo spožumu, ņemot par piemēru Bizantiju. 1000. gada 11. martā Otto III kopā ar Boļeslavu I Drosmīgo piedalījās Gņezno kongresā, kur tika izveidota arhibīskapija, tā nostiprinot kristietību Polijā.

Oto III pēkšņi mira 1002. gadā Itālijā, nepaguvis apprecēties ar Bizantijas princesi Zoju, kura šī nolūka dēļ bija ieradusies Apūlijā.