Oto III Otons
| Oto III | |
| Otto III. Ottone III |
|
 Oto III |
|
|
|
|
| Amatā 983. gada 25. decembrī — 1002. gada 24. janvārī (kronēts 983. gada 25. decembrī, Āhenē) |
|
| Priekštecis | Oto II Otons |
|---|---|
| Pēctecis | Heinrihs II Svētais |
|
|
|
| Amatā 996. gada februārī — 1002. gada 24. janvārī (kronēts 996. gada martā, Milānā) |
|
| Priekštecis | Oto II Otons |
| Pēctecis | Ivrejas Ardvins |
|
|
|
| Amatā 996. gada 21. maijā — 1002. gada 24. janvārī (kronēts 996. gada 21. maijā, Romā) |
|
| Priekštecis | Oto II Otons |
| Pēctecis | Heinrihs II Svētais |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 980. gadā Kesele (tagad Gohas pilsētas daļa, Ziemeļreina-Vestfālene,  Vācija) |
| Miršanas dati | 1002. gada 24. janvārī Čivita Kastellana (tagad Lacio,  Itālija) |
| Apglabāts | Āhenes katedrāle, Āhene |
| Dinastija | Otoni |
| Tēvs | Oto II Otons |
| Māte | Teofana |
| Reliģija | katolisms |
Oto III (vācu: Otto III., itāļu: Ottone III; dzimis 980. gadā, miris 1002. gada 24. janvārī) bija Otonu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 996. gada līdz savai nāvei. Ievēlēts par Vācijas karali pēc tēva Oto II nāves 983. gadā (3 gadu vecumā).
Oto III mazgadības dēļ iesākumā karaļa funkcijas veica reģenti - dažādos laikos Heinrihs II Ķildīgais, Miancas arhibīskaps Villigizs, Oto III māte Teofana, Oto III vecāmāte Burgundijas Adelaīda.
995. gadā Oto III sāka valdīt patstāvīgi un pievērsās Itālijai. Ar Oto III atbalstu par pāvestu Romā tika iecelts 24 gadus vecais Gregorijs V, bet jaunais pāvests savukārt kronēja Oto III par Svētās Romas imperatoru. Gadu vēlāk, kad imperators pameta Romu, vietējais augstmanis Joans Krescencijs padzina Gregoriju V un par pāvestu iecēla antipāvestu Jāni XVI. Otto III atgriezās Romā, antipāvests tika nogalināts, bet pāvesta tronī atjaunots Gregorijs V. 999. gadā Gregorijs mira un pāvesta tronī ar imperatora atbalstu nokļuva Silvestrs II.
Otto III izveidoja Romu par impērijas administratīvo centru un centās atjaunot impērijas galma ārējo spožumu, ņemot par piemēru Bizantiju. 1000. gada 11. martā Otto III kopā ar Boļeslavu I Drosmīgo piedalījās Gņezno kongresā, kur tika izveidota arhibīskapija, tā nostiprinot kristietību Polijā.
Oto III pēkšņi mira 1002. gadā Itālijā, nepaguvis apprecēties ar Bizantijas princesi Zoju, kura šī nolūka dēļ bija ieradusies Apūlijā.
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
