Kārlis IV Luksemburgs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis IV
Karel IV. (čehu)
Karl IV. (vācu)
Charles IV-John Ocko votive picture-fragment.jpg
Kārlis IV
Vācijas karalis
Amatā
1346. gada 11. jūlijā — 1378. gada 29. novembrī
(kronēts 1346. gada 26. novembrī Bonnā)
Priekštecis Ludvigs Bavārietis
Pēctecis Vāclavs Luksemburgs
Bohēmijas karalis, Luksemburgas grāfs
Amatā
1346. gada 26. augustā — 1378. gada 29. novembrī
(kronēts 1347. gada 2. septembrī Prāgā)
Priekštecis Jans Aklais
Pēctecis Vāclavs Luksemburgs
Itālijas karalis
Amatā
1355. gada 6. janvārī — 1378. gada 29. novembrī
(kronēts 1355. gada 6. janvārī Milānā)
Priekštecis Ludvigs Bavārietis
Pēctecis Sigismunds Luksemburgs
Svētās Romas impērijas imperators
Amatā
1355. gada 5. aprīlī — 1378. gada 29. novembrī
(kronēts 1355. gada 5. aprīlī Romā)
Priekštecis Ludvigs Bavārietis
Pēctecis Sigismunds Luksemburgs

Dzimšanas dati 1316. gada 14. maijā
Prāga, Bohēmijas karaliste
(tagad Karogs: Čehija Čehija)
Miršanas dati 1378. gada 29. novembrī
Prāga, Bohēmijas karaliste
(tagad Karogs: Čehija Čehija)
Apglabāts Sv. Vita katedrāle, Prāga, Karogs: Čehija Čehija
Dinastija Luksemburgi
Tēvs Jans Aklais
Māte Bohēmijas Elizabete, Pršemislīdu dinastija
Dzīvesbiedrs(-e) Blanka Valuā, Valuā dinastija
Bavārijas Anna, Vitelbahu dinastija
Šveidnicas Anna, Pjastu dinastija
Pomerānijas Elizabete, Grifinu dinastija
Bērni 13 bērni, to skaitā Vāclavs Luksemburgs, Bohēmijas Anne, Sigismunds Luksemburgs
Reliģija katolisms

Kārlis IV (čehu: Karel IV., vācu: Karl IV., latīņu: Carolus IV; dzimis 1316. gada 14. maijā, miris 1378. gada 29. novembrī) bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1355. gada līdz savai nāvei. Bija arī Bohēmijas, Vācijas un Itālijas karalis. Kārļa IV laikā par vienu no lielākajām pilsētām Eiropā izvirzījās imperatora dzimtā Prāga. Kārļa valdīšana tiek uzskatīta par viduslaiku Bohēmijas "zelta laikmetu".

Kārlis IV tēvs bija Bohēmijas karalis Jans Aklais, kurš 1346. gada 26. augustā krita Kresī kaujā (pats Kārlis kaujā tika ievainots). Piedzimstot Kārlim tika dots vārds Vāclavs (čehu: Václav), tomēr tas tika nomainīts konfirmācijā, kad Kārlis uzturējās Francijā, sava tēvoča Šarla IV galmā. Francijā ieguva labu izglītību un dzīves laikā brīvi runāja piecās (latīņu, čehu, franču, vācu un itāļu) valodās. Sakarā ar biežo tēva prombūtni, no 1333. gada faktiski valdīja Bohēmijā.

Ar pāvesta Klementa VI atbalstu tika ievēlēts par imperatoru pret imperatoru Ludvigu IV. Iesākumā Kārlim bija ļoti vājas pozīcijas pret ietekmīgo Ludvigu, tomēr 1347. gadā Ludvigs mira, un Kārlis IV kļuva par vienīgo pretendentu uz impērijas troni. 1356. gadā izdeva Zelta bullu, kura noteica impērijas struktūru līdz tās beigām 1806. gadā.

Kārļa vārdā ir nosaukta viņa 1347. gadā dibinātā Kārļa universitāte Prāgā - vecākā Centrāleiropā, kā arī Kārļa tilts un Kārļa laukums Prāgā. Kārļa IV laikā tika uzcelta liela daļa no Sv. Vita katedrāles un Prāgas pils.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviski
  • Františeks Kožīks, Čehijas karaļa un Romas ķeizara Kārļa IV dzīves un valdīšanas hronika, Liesma, 1987, No čehu val. tulk. Jānis Krastiņš

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Luksemburgu dzimtas valdnieks Armoiries Comtes de Luxembourg.svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ludvigs Bavārietis
Vācijas karalis
13461378
Pēctecis:
Vāclavs Luksemburgs
Priekštecis:
Jans Aklais
Bohēmijas karalis un
Luksemburgas grāfs

13461378
Pēctecis:
Vāclavs Luksemburgs
Priekštecis:
Ludvigs Bavārietis
Svētās Romas impērijas imperators un
Itālijas karalis

13551378
Pēctecis:
Sigismunds Luksemburgs