Tapīri
| Tapīri Tapiridae (Brünnich, 1772) |
||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Bairda tapīrs Tapirus bairdii |
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Tapīri, tapīru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas Ceratomorpha. Tapīru dzimtā ir tikai viena tapīru ģints (Tapirus).
Tapīri ir lieli un smagi, cūkām līdzīgi dzīvnieki ar īsu, tvērienspējīgu snuķi kā ziloņiem. Tie apdzīvo džungļus un mežus Dienvidamerikā, Centrālamerikā un Āzijas dienvidaustrumos. Visu tapīra sugu izdzīvošana savvaļā ir apdraudēta. Tapīru tuvākie radinieki ir degunradži un zirgi.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
- Nepārnadžu kārta Perissodactyla
- apakškārta Ceratomorpha
- Tapīru dzimta (Tapiridae)
- Tapīru ģints (Tapirus)
- suga Āzijas tapīrs (Tapirus indicus)
- suga Bairda tapīrs, (Tapirus bairdii)
- suga Brazīlijas tapīrs (Tapirus terrestris)
- suga Kalnu tapīrs (Tapirus pinchaque)
- suga Melnais līdzenumu pundurtapīrs (Tapirus pygmaeus)[1]
- Tapīru ģints (Tapirus)
- Tapīru dzimta (Tapiridae)
- apakškārta Ceratomorpha
[izmainīt šo sadaļu] Izskats
Tapīru izmērs variē atkarībā, kādai sugai tie pieder, bet kopumā tie visi ir apmēram 2 m gari, augstums skaustā ir apmēram 1 m, un svars variē starp 150 - 300 kg. Apspalvojums ir īss, un to krāsa ir gan sarkanbrūna, gan pelēka, gan gandrīz melna. Izņēmumi ir Āzijas tapīrs, kuram ir sedlu formas, balts laukums uz muguras un Kalnu tapīrs, kuram ir garāks apspalvojums. Visiem tapīriem ir ovālas ausis ar baltiem ausu galiem, apaļīgi ķermeņi ar īsām, resnām astēm. Tapīriem priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām ir 3 pirksti, tomēr to pēdu struktūra ir mezahoniska - tas nozīmē, ka dzīvnieka svars tiek uzņemts caur vidējo trešo pirkstu. Papildus pirksti tapīriem palīdz pārvietoties pa dubļiem un mīkstu pamatu. Visiem tapīru mazuļiem ir strīpains vai plankumains apspalvojums, kas palīdz slēpties no plēsējiem. Mātītēm ir viens pāris piena dziedzeru.[2]
Tapīriem ir ļoti kustīgs, satvēriena spējīgs snuķis, tas var kustēties visos virzienos un satvert augus. Tapīru tēviņi bieži osta gaisu, paceļot augstu gaisā snuķi, atsedzot zobus. Tā viņi pārbauda, vai tuvumā nav citi tapīri vai mātītes, kas meklējas. Snuķa garums dažādām sugām ir atšķirīgs. Visgarākais snuķis ir Āzijas tapīram, bet visīsākais ir Brazīlijas tapīram[3].
Tapīru acis ir brūnas, bet bieži ar zilganu ēnu, kas izskatās kā migla. Šādas acis ir īpaši raksturīgas Āzijas tapīriem. Nav zināms, kādēļ acis iegūst šādu miglu, bet tas varētu notikt gan traumas, gan iedzimtas jūtības gadījumā pret gaismu[4]. Slikto redzi tapīriem kompensē ļoti labā dzirde un oža.
[izmainīt šo sadaļu] Ieradumi
Dzimumbriedumu tapīri sasniedz 3 - 5 gadu vecumā. Mātītes nobriest ātrāk nekā tēviņi. Veselīgām mātītēm bērni dzimst katru otro gadu, grūsnība ilgst 13 mēnešus. Tapīri dzīvo apmēram 25 - 30 gadus gan savvaļā, gan zoodārzos. Tapīri ir izteikti vientuļnieki, tikai mātes ar saviem mazuļiem pavada laiku kopā.
Lai gan tapīri pamatā dzīvo sausos mežos, tie galvenokārt uzturas upju tuvumā. Tie daudz laika pavada ūdenī un zem ūdens, ēdot mīkstās ūdenszāles, atdzesējoties karstajās dienās, kā arī slēpjoties no sauszemes plēsējiem. Tapīri labi peld, nirst un pārvietojas pa upes gultni zem ūdens, ļaujot zivīm izlasīt no apspalvojuma parazītus. Tapīri tāpat kā ūdeni mīl arī dubļus, viņi dubļos vārtās, lai pasargātu ādu no saules un kukaiņiem[5].
Savvaļā tapīri barojas ar dažādiem augļiem, ogām, lapām un jauniem krūmu un koku dzinumiem. Lielākā dienas daļa paiet meklējot barību, tie nepārtraukti osta un pārmeklē zemi un apkārtni. Ir novērots, ka Bairda tapīrs vienas dienas laikā noēd apmēram 40 kg dažādas veģetācijas[6].
Pamatā tapīri ir nakts un vakara dzīvnieki, lai gan mazie kalnu tapīri barojas dienas laikā.
[izmainīt šo sadaļu] Tapīru ienaidnieki
Pieaugušiem tapīriem ir maz ienaidnieku, jo tie ir diezgan lieli un smagi, ar biezu ādu uz muguras un kakla, kas aizsargā tapīru no tādiem plēsējiem kā jaguārs, aligators, anakonda un tīģeris. Tapīri, ja ir nepieciešams, var diezgan ātri skriet, meklējot glābiņu biezos krūmos vai ūdenī. Daudz grūtāk tapīram ir aizbēgt no cilvēka, kas to medī, lai iegūtu gaļu un tā ādu.
[izmainīt šo sadaļu] Pirmie tapīri
Pirmie tapīri, kā heptodoni parādījās agrajā eocēnā[7]. Tie formās izskatījās līdzīgi mūsdienu tapīriem, bet bija apmēram uz pusi mazāki, un tiem nebija snuķu. Pirmie "īstie" tapīri parādījās oligocēnā. Miocēna laikā tādi tapīri kā Miotapirus bija jau gandrīz izmiruši. Zinātnieki ir pārliecināti, ka Āzijas un Amerikas tapīri izdalījās no pārējiem tapīriem pirms 20 - 30 miljoniem gadu[8]. Tapīri sākotnēji apdzīvoja Ziemeļameriku un tikai pirms 3 miljoniem gadu pārvietojās uz Centrālameriku un Dienvidameriku. Kādreiz tapīri dzīvoja visā ziemeļu puslodē un izmira apmēram pirms 10 000 gadiem[9]. Starp zinātniekiem pastāv arī uzskats, ka mūsdienu tapīri ir attīstījušies no primitīvā zirga Hyracotherium[10].
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Marc van Roosmalen, New Species, Dwarf Tapir, Amazon Association for the Preservation of Nature
- ↑ ADW: Tapirus terrestris: Information
- ↑ Witmer, Lawrence, Scott D. Sampson, and Nikos Solounias "Journal of Zoology, 1999, The Zoological Society of London"; page 251
- ↑ The Tapir Gallery - Tapirs Described - Discussion of the four tapir species
- ↑ Morris, Dale "BBC Wildlife, March" 2005, page 37
- ↑ The Tapir Gallery - TPF News
- ↑ ADW: Tapiridae: Information
- ↑ Ashley, M.V., Norman, J.E. and Stross, L.: "Phylogenetic analysis of the perissodactylan family tapiridae using mitochondrial cytochrome c oxidase (COII) sequences." Mammal Evolution. 3:315-326, 1996.
- ↑ Palmer, D., ed (1999). The Marshall Illustrated Encyclopedia of Dinosaurs and Prehistoric Animals. London: Marshall Editions. pp. 261. ISBN 1-84028-152-9
- ↑ Hyracotherium 3
