Tapīri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tapīri
Tapiridae (Brünnich, 1772)
Bairda tapīrs Tapirus bairdii
Bairda tapīrs Tapirus bairdii
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Tapīri (Tapiridae)
Ģints Tapīri (Tapirus)

Tapīri, tapīru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas Ceratomorpha. Tapīru dzimtā ir tikai viena tapīru ģints (Tapirus).

Tapīri ir lieli un smagi, cūkām līdzīgi dzīvnieki ar īsu, tvērienspējīgu snuķi kā ziloņiem. Tie apdzīvo džungļus un mežus Dienvidamerikā, Centrālamerikā un Āzijas dienvidaustrumos. Visu tapīra sugu izdzīvošana savvaļā ir apdraudēta. Tapīru tuvākie radinieki ir degunradži un zirgi.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tapīra mazulis

Tapīru izmērs variē atkarībā, kādai sugai tie pieder, bet kopumā tie visi ir apmēram 2 m gari, augstums skaustā ir apmēram 1 m, un svars vidēji variē starp 150 - 300 kg. Mazākais ģintī ir 2013. gadā atklātais Kabomani tapīrs (Tapirus kabomani), kura ķermeņa garums ir 130 cm, augstums skaustā 90 cm, svars 110 kg.[3] Apspalvojums ir īss un tā krāsa ir gan sarkanbrūna, gan pelēka, gan gandrīz melna. Izņēmums ir Āzijas tapīrs, kuram ir sedlu formas, balts laukums uz muguras un Kalnu tapīrs, kuram ir garāks apspalvojums. Visiem tapīriem ir ovālas ausis ar baltiem ausu galiem, apaļīgi ķermeņi ar īsām, resnām astēm. Tapīriem priekškājām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām 3 pirksti, tomēr to pēdu struktūra ir mezahoniska - tas nozīmē, ka dzīvnieka svars tiek uzņemts caur vidējo trešo pirkstu. Papildus pirksti tapīriem palīdz pārvietoties pa dubļiem un mīkstu pamatu. Visiem tapīru mazuļiem ir strīpains vai plankumains apspalvojums, kas palīdz slēpties no plēsējiem. Mātītēm ir viens pāris piena dziedzeru.[4]

Tapīra tēviņš osta gaisu

Tapīriem ir ļoti kustīgs, satvēriena spējīgs snuķis, tas var kustēties visos virzienos un satvert augus. Tapīru tēviņi bieži osta gaisu, paceļot augstu gaisā snuķi, atsedzot zobus. Tā viņi pārbauda, vai tuvumā nav citi tapīri vai mātītes, kas meklējas. Snuķa garums dažādām sugām ir atšķirīgs. Visgarākais snuķis ir Āzijas tapīram, bet visīsākais ir Brazīlijas tapīram[5].

Tapīru acis ir brūnas, bet bieži ar zilganu ēnu, kas izskatās kā migla. Šādas acis ir īpaši raksturīgas Āzijas tapīriem. Nav zināms, kādēļ acis iegūst šādu miglu, bet tas varētu notikt gan traumas, gan iedzimtas jūtības gadījumā pret gaismu[6]. Slikto redzi tapīriem kompensē ļoti labā dzirde un oža.

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tapir zoo.JPG

Dzimumbriedumu tapīri sasniedz 3 - 5 gadu vecumā. Mātītes nobriest ātrāk nekā tēviņi. Veselīgām mātītēm bērni dzimst katru otro gadu, grūsnība ilgst 13 mēnešus. Tapīri dzīvo apmēram 25 - 30 gadus gan savvaļā, gan zoodārzos. Tapīri ir izteikti vientuļnieki, tikai mātes ar saviem mazuļiem pavada laiku kopā.

Lai gan tapīri pamatā dzīvo sausos mežos, tie galvenokārt uzturas upju tuvumā. Tie daudz laika pavada ūdenī un zem ūdens, ēdot mīkstās ūdenszāles, atdzesējoties karstajās dienās, kā arī slēpjoties no sauszemes plēsējiem. Tapīri labi peld, nirst un pārvietojas pa upes gultni zem ūdens, ļaujot zivīm izlasīt no apspalvojuma parazītus. Tapīri tāpat kā ūdeni mīl arī dubļus, viņi dubļos vārtās, lai pasargātu ādu no saules un kukaiņiem[7].

Savvaļā tapīri barojas ar dažādiem augļiem, ogām, lapām un jauniem krūmu un koku dzinumiem. Lielākā dienas daļa paiet meklējot barību, tie nepārtraukti osta un pārmeklē zemi un apkārtni. Ir novērots, ka Bairda tapīrs vienas dienas laikā noēd apmēram 40 kg dažādas veģetācijas[8].

Pamatā tapīri ir nakts un vakara dzīvnieki, lai gan mazie kalnu tapīri barojas dienas laikā.

Tapīru ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušiem tapīriem ir maz ienaidnieku, jo tie ir diezgan lieli un smagi, ar biezu ādu uz muguras un kakla, kas aizsargā tapīru no tādiem plēsējiem kā jaguārs, aligators, anakonda un tīģeris. Tapīri, ja ir nepieciešams, var diezgan ātri skriet, meklējot glābiņu biezos krūmos vai ūdenī. Daudz grūtāk tapīram ir aizbēgt no cilvēka, kas to medī, lai iegūtu gaļu un tā ādu.

Pirmie tapīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie tapīri, kā heptodoni parādījās agrajā eocēnā[9]. Tie formās izskatījās līdzīgi mūsdienu tapīriem, bet bija apmēram uz pusi mazāki, un tiem nebija snuķu. Pirmie "īstie" tapīri parādījās oligocēnā. Miocēna laikā tādi tapīri kā Miotapirus bija jau gandrīz izmiruši. Zinātnieki ir pārliecināti, ka Āzijas un Amerikas tapīri izdalījās no pārējiem tapīriem pirms 20 - 30 miljoniem gadu[10]. Tapīri sākotnēji apdzīvoja Ziemeļameriku un tikai pirms 3 miljoniem gadu pārvietojās uz Centrālameriku un Dienvidameriku. Kādreiz tapīri dzīvoja visā ziemeļu puslodē un izmira apmēram pirms 10 000 gadiem[11]. Starp zinātniekiem pastāv arī uzskats, ka mūsdienu tapīri ir attīstījušies no primitīvā zirga Hyracotherium[12].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Hance, Jeremy. "Scientists make one of the biggest animal discoveries of the century: a new tapir". Mongabay.
  2. Marc van Roosmalen, New Species, Dwarf Tapir, Amazon Association for the Preservation of Nature
  3. Cozzuol, M. A.; Clozato, C. L.; Holanda, E. C.; Rodrigues, F. V. H. G.; Nienow, S.; De Thoisy, B.; Redondo, R. A. F.; Santos, F. C. R. (2013). "A new species of tapir from the Amazon". Journal of Mammalogy 94 (6): 1331. doi:10.1644/12-MAMM-A-169.1
  4. ADW: Tapirus terrestris: Information
  5. Witmer, Lawrence, Scott D. Sampson, and Nikos Solounias "Journal of Zoology, 1999, The Zoological Society of London"; page 251
  6. The Tapir Gallery - Tapirs Described - Discussion of the four tapir species
  7. Morris, Dale "BBC Wildlife, March" 2005, page 37
  8. The Tapir Gallery - TPF News
  9. ADW: Tapiridae: Information
  10. Ashley, M.V., Norman, J.E. and Stross, L.: "Phylogenetic analysis of the perissodactylan family tapiridae using mitochondrial cytochrome c oxidase (COII) sequences." Mammal Evolution. 3:315-326, 1996.
  11. Palmer, D., ed (1999). The Marshall Illustrated Encyclopedia of Dinosaurs and Prehistoric Animals. London: Marshall Editions. pp. 261. ISBN 1-84028-152-9
  12. Hyracotherium 3

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]