UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kamerūnā

Sarakstā apkopotas tās vietas Kamerūnā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Kamerūnas ir iekļautas 2 vietas (abi dabas objekti), savukārt 12 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā^[1]. Kamerūna Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1982. gada 7. decembrī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Dža faunas rezervāts	Austrumu un Dienvidu reģioni 3°0′0″N 13°0′0″E / 3.00000°N 13.00000°E / 3.00000; 13.00000	1987	Daba	ix, x	Šis ir viens no lielākajiem un vislabāk aizsargātajiem tropiskajiem mežiem Āfrikā. Rezervātā dabisko robeži veido Dža upe, kas ir svarīga bioloģiskajai daudzveidībai un daudziem primātiem. Šajā rezervātā dzīvo 107 zīdītāju sugas, no kurām piecas ir apdraudētas^[2].	407
	Sangas trīsvalsts	Austrumu reģions 2°22′2″N 15°48′51″E / 2.36722°N 15.81417°E / 2.36722; 15.81417 ( Kongo DR, CĀR)	2012	Daba	ix, x	Šī mežu teritorija atrodas Kongo upes baseina ziemeļrietumos un ietver 3 blakus esošos nacionālos parkus, apmēram 750 000 ha paltībā. Šis objekts atrodas arī CĀR un Kongo DR. Lielāko daļu šīs teritorijas neietekmē cilvēka darbība un ir saglabājusies plaša tropu mežu ekosistēma ar bagātu floru un faunu, ieskaitot Nīlas krokodilu un goliāta tīģerzivi. Mežu izcirtumu vietas parku teritorijā ir mājvieta meža ziloņiem un apdraudētajiem ziemeļu gorillām. Šajā vietā ir saglabājušies ekoloģiskie un evolūcijas procesi un tai ir milzīga nozīme lielās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, tajā skaitā arī apdraudēto sugu aizsargāšanai^[3].	1380

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dža faunas rezervāts

Sangas trīsvalsts

Vietas Kamerūnā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: :

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Bafutas cilts	Ziemeļrietumu reģions 6°10′58″N 10°6′0″E / 6.18278°N 10.10000°E / 6.18278; 10.10000	2006	Kultūra		4013
Šumlakas arheoloģiskā vieta	Ziemeļrietumu reģions 5°51′31″N 10°4′40″E / 5.85861°N 10.07778°E / 5.85861; 10.07778	2006	Kultūra		4014
Saa megalīti	Ziemeļrietumu reģions 4°21′36″N 11°26′24″E / 4.36000°N 11.44000°E / 4.36000; 11.44000	2006	Kultūra		4015
Bidzaras klinšu zīmējumi	Ziemeļu reģions 9°51′7″N 14°6′50″E / 9.85194°N 14.11389°E / 9.85194; 14.11389	2006	Kultūra		4016
Dij-Gid-Bija Mandaras kalnos	Galējo Ziemeļu reģions 10°55′1″N 13°49′58″E / 10.91694°N 13.83278°E / 10.91694; 13.83278	2006	Kultūra		4017
Lamidata de Reja-Buba	Ziemeļu reģions 8°42′28″N 14°10′1″E / 8.70778°N 14.16694°E / 8.70778; 14.16694	2006	Kultūra		4018
Lobes ūdenskritums	Dienvidu reģions 2°53′16″N 10°7′22″E / 2.88778°N 10.12278°E / 2.88778; 10.12278	2006	Jaukti	vii	4019
Korupas nacionālais parks	Dienvidrietumu reģions 5°4′58″N 8°49′58″E / 5.08278°N 8.83278°E / 5.08278; 8.83278	2006	Daba	ix, x	4020
Kampo-Maanas nacionālais parks	Dienvidu reģions 2°20′42″N 9°59′27″E / 2.34500°N 9.99083°E / 2.34500; 9.99083	2006	Daba	ix, x	4021
Vazas nacionālais parks	Galējo Ziemeļu reģions 11°17′31″N 14°41′45″E / 11.29194°N 14.69583°E / 11.29194; 14.69583	2006	Daba	ix, x	4023
Boumbas Bekas un Nki nacionālo parku komplekss	Austrumu reģions 2°4′58″N 15°49′58″E / 2.08278°N 15.83278°E / 2.08278; 15.83278	2006	Daba	ix, x	4024
Čadas ezera Kamerūnas daļa	Galējo Ziemeļu reģions	2006	Daba	ix, x	4025

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[1] Kamerūna

[2] Dja Faunal Reserve, UNESCO

[3] Sangha Trinational, UNESCO

[1]

[2]

[3]