UNESCO Pasaules mantojuma vietas Gruzijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Gruzijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Oficiālajā UNESCO sarakstā ir iekļautas 3 vietas (kultūras objekti) Gruzijā, 16 ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.^[1] Pirmie divi objekti no Gruzijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauti 1994. gadā un trešais 1996. gadā.^[1] Mchetas vēsturiskie pieminekļi, Gelati klosteris un Bagrati katedrāle ir iekļauti arī kā apdraudētie objekti, kuri tuvākajā nākotnē varētu tikt iznīcināti. Gruzija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1992. gada 4. novembrī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

— Apdraudētais objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Gelati klosteris un Bagrati katedrāle	Imeretija 42°15′44″N 42°42′59″E / 42.26222°N 42.71639°E / 42.26222; 42.71639	1994	Kultūra	iv	Bagrati katedrāles, kas nosaukta pirmā apvienotās Gruzijas valdnieka Bagrata III vārdā, celtniecība uzsākta 10. gadsimta beigās un pabeigta 11. gadsimta sākumā. Daļēji iznīcināta 1691. gada turku uzbrukumā. Gelati klosteris, kura galvenās ēkas tika uzceltas no 12. līdz 17. gadsimtam, ir labi saglabājies piemineklis ar brīnišķīgām mozaikām un sienu gleznojumiem. Katedrāle un klosteris pārstāv viduslaiku Gruzijas arhitektūras ziedu laikus.^[2]	710
Mchetas vēsturiskie pieminekļi	Mcheta-Mtianeti 41°51′N 44°43′E / 41.850°N 44.717°E / 41.850; 44.717 (chetas vēsturiskie pieminekļi)	1994	Kultūra	iii; iv	Pieminekļu kompleksā ietilpsts divas visvecākās Gruzijas reliģiskās celtnes: Svetichoveli katedrāle un Džvari klosteris, kā arī Mchetas vēsturiskais apvidus, kurā abas celtnes atrodas. Pieminekļu pirmsākumi datēti ar kristietības aizsākumiem Gruzijā mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē. UNESCO tos novērtējis kā izcilus Kaukāza viduslaiku reliģiskās arhitektūras paraugus.^[3]	708
Augšvanetija	Megrelija-Augšvanetija 42°54′59″N 43°0′41″E / 42.91639°N 43.01139°E / 42.91639; 43.01139 (Upper Svaneti)	1996	Kultūra	iv; v	Ilgstošas izolācijas rezultātā Augšsvanetijas reģions Kaukāzā ir saglabājis izcilu kalnu ainavu ar viduslaiku tipa ciemiem un torņa mājām, kas kalpoja gan kā mājokļi, gan aizsardzības posteņi pret iebrucējiem.^[4]	709

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gelati klosteris

Bagrati katedrāle

Mchetas vēsturiskie pieminekļi

Augšvanetija

Vietas Gruzijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Alaverdi klosteris	Kahetija 42°2′0″N 45°22′0″E / 42.03333°N 45.36667°E / 42.03333; 45.36667	2007	Kultūra	iv, vi	5221
Anunuri	Mcheta-Mtianeti 42°9′49″N 44°42′14″E / 42.16361°N 44.70389°E / 42.16361; 44.70389	2007	Kultūra	iii	5222
Kolhīdas mitrāji un meži	Adžārija un Megrelija-Augšvanetija 41°48′21″N 41°47′45″E / 41.80583°N 41.79583°E / 41.80583; 41.79583	2007	Daba	viii, x	5223
Dāvida Garejas klosteris un mantojums	Kahetija 41°26′51″N 45°22′34″E / 41.44750°N 45.37611°E / 41.44750; 45.37611	2007	Jaukti	i, ii, iii, iv, v, vi, vii, x	5224
Dmanisi hominīdu arheoloģiskā vieta	Lejaskartlija 41°0′0″N 44°19′58″E / 41.00000°N 44.33278°E / 41.00000; 44.33278	2007	Kultūra	iii, v	5225
Erceņģeļa Gremi baznīca un Karaliskais tornis	Kahetija 42°0′7″N 45°39′36″E / 42.00194°N 45.66000°E / 42.00194; 45.66000	2007	Kultūra	ii, iii	5226
Kveteras baznīca	Kahetija 42°3′22″N 45°5′58″E / 42.05611°N 45.09944°E / 42.05611; 45.09944	2007	Kultūra	iii, iv	5227
Mta-Tušeti	Kahetija 42°30′0″N 45°30′0″E / 42.50000°N 45.50000°E / 42.50000; 45.50000	2007	Jaukti	iv, v, vii, x	5228
Nikorcmindas katedrāle	Rača-Lečhumi un Lejassventija 42°27′33″N 43°5′16″E / 42.45917°N 43.08778°E / 42.45917; 43.08778	2007	Kultūra	ii, iv	5229
Samtavisi katedrāle	Iekšējā Kartlija 42°0′22″N 44°24′33″E / 42.00611°N 44.40917°E / 42.00611; 44.40917	2007	Kultūra	iv	5230
Šatili	Mcheta-Mtianeti 42°39′0″N 45°9′0″E / 42.65000°N 45.15000°E / 42.65000; 45.15000	2007	Kultūra	iv	5232
Tbilisi vēsturiskais rajons	Tbilisi 41°41′40″N 44°48′20″E / 41.69444°N 44.80556°E / 41.69444; 44.80556	2007	Kultūra	ii, iii, iv, v, vi	5233
Uplistsihes alu pilsēta	Iekšējā Kartlija 41°58′0″N 44°12′25″E / 41.96667°N 44.20694°E / 41.96667; 44.20694	2007	Kultūra	ii, iii, iv, v	5234
Vani	Imeretija 42°1′0″N 42°37′0″E / 42.01667°N 42.61667°E / 42.01667; 42.61667	2007	Kultūra	ii, iii, vi	5235
Vardezija—Hertvisi	Samche-Džavahetija 41°24′0″N 43°19′58″E / 41.40000°N 43.33278°E / 41.40000; 43.33278	2007	Jaukti	ii, iii, iv, v, vi, vii	5236
Gelati klosteris	Imeretija 42°17′40″N 42°46′5″E / 42.29444°N 42.76806°E / 42.29444; 42.76806	2013	Kultūra	iv	5843

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Gruzija
↑ «Bagrati Cathedral and Gelati Monastery». UNESCO.
↑ «Historical Monuments of Mtskheta». UNESCO.
↑ «Upper Svaneti». UNESCO.

[Gruzija-1] 1,0 ^1,1 Gruzija

[2] «Bagrati Cathedral and Gelati Monastery». UNESCO.

[3] «Historical Monuments of Mtskheta». UNESCO.

[4] «Upper Svaneti». UNESCO.

[1]

[2]

[3]

[4]