UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā

Sarakstā apkopotas tās vietas Ukrainā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ukrainas ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 16 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.^[1] Ukraina Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1988. gada 12. oktobrī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

— Pārrobežu objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijivas-Pečerskas Lavra	Kijiva 50°26′3″N 30°33′33″E / 50.43417°N 30.55917°E / 50.43417; 30.55917	1990	Kultūra	i, ii, iii, iv	Svētā Sofijas katedrāle ir nosaukta par godu Svētājai Sofijai no Konstantinopoles. Pati katedrāle simbolizē "Jauno Konstantinopoli", kristīgās Kijivas karalistes galvaspilsēta, kas tika izveidota 11. gadsimtā. Kijivas-Pečerskas Lavra simbolizē pareizticības izplatīšanos šajā apkārtnē no 17. līdz 19. gadsimtam.^[2]	527
Ļvivas vēsturiskā centra ansamblis	Ļvivas apgabals 49°50′30″N 24°1′55″E / 49.84167°N 24.03194°E / 49.84167; 24.03194	1998	Kultūra	ii, v	Ļvivas pilsēta, kas dibināta viduslaikos, bija plaukstoša administratīvais, reliģiskais un tirdzniecības centrs vairāku gadsimtu laikā. Pilsētas centrā viduslaiku plānojums saglabājies gandrīz neskarts, kopā ar daudzām smalkām baroka un vēlāku arhitektūras stilu ēkām.^[3]	865
Strūves ģeodēziskais loks (4 punkti)	Hmeļnickas un Odesas apgabali 49°33′57″N 26°45′22″E / 49.56583°N 26.75611°E / 49.56583; 26.75611 49°19′48″N 26°40′55″E / 49.33000°N 26.68194°E / 49.33000; 26.68194 49°8′55″N 26°59′30″E / 49.14861°N 26.99167°E / 49.14861; 26.99167 45°19′54″N 28°55′41″E / 45.33167°N 28.92806°E / 45.33167; 28.92806 (kopā ar Baltkrieviju, Igauniju, Krieviju, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju)	2005	Kultūra	ii, iii, vi	Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Ukrainas teritorijā atrodas 4 punkti.^[4]	1187
Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā	Aizkarpatu apgabals 48°9′37″N 24°30′1″E / 48.16028°N 24.50028°E / 48.16028; 24.50028 ( kopā ar Slovākiju un Vāciju)	2007	Daba	ix	Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā.^[5]	1133
Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence	Čerņivcu apgabals 48°17′49″N 25°55′28″E / 48.29694°N 25.92444°E / 48.29694; 25.92444	2011	Kultūra	ii, iii, iv	Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence pārstāv meistarīgu arhitektūras stilu sajaukumu, ko veidojis čehu arhitejts Jozefs Hlavka no 1864. līdz 1882. gadam. Rezidence ir izcils piemērs 19. gadsimta historicisma arhitektūrai. Komplekss atspoguļo arhitektūras un kultūras ietekmi no Bizantijas perioda. Komplekss atspoguļo spēcīgo Pareizticībās baznīcas klātbūtni Hābsburgu valdīšanas periodā, kā arī atspoguļo Austroungārijas impērijas reliģisko iecietību.^[6]	1330
Koka cerkvas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā	Ivanofrankivskas, Ļvivas, Aizkarpatu apgabali 50°12′31″N 23°33′3″E / 50.20861°N 23.55083°E / 50.20861; 23.55083 (kopā ar Poliju)	2013	Kultūra	iii, iv	Kopumā 14 cerkvas (baznīcas) Centrāleiropā. Šīs ēkas celtas no 16. līdz 19. gadsimtam. To cēluši Austrumu pareizticīgo un grieķu katoļu ticību atbalstītāji. Ēku dizainos atspoguļojas gan vietējo, gan pareizticīgo tradīcijas.^[7]	1424
Senās tauriešu pilsēta Hersonēsa un tās Horas	Krima 44°36′42″N 33°29′36″E / 44.61167°N 33.49333°E / 44.61167; 33.49333	2013	Kultūra	ii, iii, vi	Vieta ir doriešu grieķu pilsētas drupas no 5. gadsimta p.m.ē. Melnās jūras ziemeļu krastos. Vieta ietver sešas atsevišķas vietas ar pilsētvides drupām un lauksaimniecības zemju sadalījumu, vairākos simtos Horās. Galvenā lauksaimniecības eksportprece bija vīns. Hersonēsas pilsēta savu uzplaukumu piedzīvoja līdz 15. gadsimtam. Saglabājušās vairāku ēko komplesu un dzīvojamo rajonu drupas, kā arī agrīnās kristietības pieminekļi no akmens un bronzas laikmeta apmetnē. Apkārtnē ir redzamas arī romiešu un viduslaiķu nocietinājumu un ūdens apgādes sistēmas, kā arī ārkārtīgi labi saglabājušies dārzu stādīšanas piemēri. 3. gadsimtā p.m.ē. šis reģions bija pazīstams kā visproduktīvākais vīna centrs Melnās jūras apkārtnē.^[8]	1411

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koka cerkvas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā

Strūves ģeodēziskais loks

Senās tauriešu pilsēta Hersonēsa un tās Horas

Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijivas-Pečerskas Lavra

Ļvivas vēsturiskā centra ansamblis

Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence

Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā

Vietas Ukrainā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Čerņihivas vēsturiskais centrs, 9. — 13. gadsimts	Čerņihivas apgabals 51°29′28″N 31°17′55″E / 51.49111°N 31.29861°E / 51.49111; 31.29861	1989	Kultūra	i, ii, iv	668
Kamjaneca-Podiļska kanjona kultūrainava	Hmeļnickas apgabals 48°40′24″N 26°33′45″E / 48.67333°N 26.56250°E / 48.67333; 26.56250	1989	Kultūra	i, ii, iv	670
Taras Ševčenko kapenes un valsts vēstures un dabas muzejs – rezervāts	Čerkasu apgabals 49°43′59″N 31°30′53″E / 49.73306°N 31.51472°E / 49.73306; 31.51472	1989	Jaukti		672
Askania-Nova — valsts stepju biosfēras rezervāts	Hersonas apgabals 46°27′7″N 33°52′51″E / 46.45194°N 33.88083°E / 46.45194; 33.88083	1989	Daba	x	673
Dendroloģiskais parks "Sofijivka"	Čerkasu apgabals 48°45′51″N 30°14′37″E / 48.76417°N 30.24361°E / 48.76417; 30.24361	2000	Jaukti		674
Krimas hanu Bakhčisarajas pils	Krima 44°44′55″N 33°52′55″E / 44.74861°N 33.88194°E / 44.74861; 33.88194	2003	Kultūra	i, iii, v, vi	1820
Arheoloģiskā vieta "Akmens kapenes"	Zaporižjas apgabals 46°57′0″N 35°28′12″E / 46.95000°N 35.47000°E / 46.95000; 35.47000	2006	Kultūra	iii, vi	5075
Mikolajivas astronomijas observatorija	Mikolajivas apgabals 46°58′0″N 31°58′0″E / 46.96667°N 31.96667°E / 46.96667; 31.96667	2007	Kultūra	ii, iv, vi	5116
Sudakas cietokšņu komplekss 6. — 16. gadsimts	Krima 44°51′5″N 34°58′21″E / 44.85139°N 34.97250°E / 44.85139; 34.97250	2007	Kultūra	ii, iv, v	5117
Astronimijas observatorijas Ukrainā	Kijiva, Mikolajivas apgabals, Krima un Odesas apgabals	2008	Kultūra	ii, iv, vi	5267
Ostas pilsētas Odesas vēsturiskais centrs	Odesas apgabals 46°29′8″N 30°44′36″E / 46.48556°N 30.74333°E / 46.48556; 30.74333	2009	Kultūra	i, ii, iii, iv, v	5412
Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Svētā Kirila un Svētā Andreja baznīcas, Kijivas-Pečerskas Lavra (Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijivas-Pečerskas Lavra paplašināšana)	Kijiva 50°28′59″N 30°28′18″E / 50.48306°N 30.47167°E / 50.48306; 30.47167	2009	Kultūra	i, ii, iii, iv	5423
Dženoviešu nocietinājumi un tirdzniecības ostas No Vidusjūras uz Melno jūru	Krima	2010	Kultūra	ii, iv	5575
Krimas gotiskās "Alu pilsētas" kultūrainava	Krima 44°35′32″N 33°48′01″E / 44.59222°N 33.80028°E / 44.59222; 33.80028	2012	Jaukti	iii, v, vi, vii	5773
Krimas hanistes galvaspilsētas Bahčisarajas vēsturiskā apkārtne	Krima 44°44′55″N 33°52′55″E / 44.74861°N 33.88194°E / 44.74861; 33.88194	2012	Kultūra	ii, iii, v, vi	5774
Objekta — Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā — paplašināšana	Ivanofrankivskas, Aizkarpatu, Ļvivas un Hmeļnickas apgabali (kopā ar Horvātiju, Vāciju)	2015	Daba	ix	6058

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[1] Ukraina

[2] Kiev: Saint-Sophia Cathedral and Related Monastic Buildings, Kiev-Pechersk Lavra, UNESCO

[3] «L'viv – the Ensemble of the Historic Centre». UNESCO.

[4] Struve Geodetic Arc, UNESCO

[5] Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany, UNESCO

[6] Residence of Bukovinian and Dalmatian Metropolitans, UNESCO

[7] «Wooden Tserkvas of the Carpathian Region in Poland and Ukraine». UNESCO.

[8] «Ancient City of Tauric Chersonese and its Chora». UNESCO.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]