UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Ukrainā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ukrainas ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 16 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Ukraina Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1988. gada 12. oktobrī.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijivas-Pečerskas Lavra Kijiva
50°26′3″N 30°33′33″E / 50.43417°N 30.55917°E / 50.43417; 30.55917
1990 Kultūra i, ii, iii, iv Svētā Sofijas katedrāle ir nosaukta par godu Svētājai Sofijai no Konstantinopoles. Pati katedrāle simbolizē "Jauno Konstantinopoli", kristīgās Kijivas karalistes galvaspilsēta, kas tika izveidota 11. gadsimtā. Kijivas-Pečerskas Lavra simbolizē pareizticības izplatīšanos šajā apkārtnē no 17. līdz 19. gadsimtam.[2] 527
Ļvivas vēsturiskā centra ansamblis Ļvivas apgabals
49°50′30″N 24°1′55″E / 49.84167°N 24.03194°E / 49.84167; 24.03194
1998 Kultūra ii, v Ļvivas pilsēta, kas dibināta viduslaikos, bija plaukstoša administratīvais, reliģiskais un tirdzniecības centrs vairāku gadsimtu laikā. Pilsētas centrā viduslaiku plānojums saglabājies gandrīz neskarts, kopā ar daudzām smalkām baroka un vēlāku arhitektūras stilu ēkām.[3] 865
Strūves ģeodēziskais loks (4 punkti) Hmeļnickas un Odesas apgabali
49°33′57″N 26°45′22″E / 49.56583°N 26.75611°E / 49.56583; 26.75611
49°19′48″N 26°40′55″E / 49.33000°N 26.68194°E / 49.33000; 26.68194
49°8′55″N 26°59′30″E / 49.14861°N 26.99167°E / 49.14861; 26.99167
45°19′54″N 28°55′41″E / 45.33167°N 28.92806°E / 45.33167; 28.92806
(kopā ar Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrieviju, Valsts karogs: Igaunija Igauniju, Valsts karogs: Krievija Krieviju, Valsts karogs: Latvija Latviju, Valsts karogs: Lietuva Lietuvu, Valsts karogs: Moldova Moldovu, Valsts karogs: Norvēģija Norvēģiju, Valsts karogs: Somija Somiju un Valsts karogs: Zviedrija Zviedriju)
2005 Kultūra ii, iii, vi Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Ukrainas teritorijā atrodas 4 punkti.[4] 1187
Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā Aizkarpatu apgabals
48°9′37″N 24°30′1″E / 48.16028°N 24.50028°E / 48.16028; 24.50028
( kopā ar Valsts karogs: Slovākija Slovākiju un Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2007 Daba ix Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā.[5] 1133
Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence Čerņivcu apgabals
48°17′49″N 25°55′28″E / 48.29694°N 25.92444°E / 48.29694; 25.92444
2011 Kultūra ii, iii, iv Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence pārstāv meistarīgu arhitektūras stilu sajaukumu, ko veidojis čehu arhitejts Jozefs Hlavka no 1864. līdz 1882. gadam. Rezidence ir izcils piemērs 19. gadsimta historicisma arhitektūrai. Komplekss atspoguļo arhitektūras un kultūras ietekmi no Bizantijas perioda. Komplekss atspoguļo spēcīgo Pareizticībās baznīcas klātbūtni Hābsburgu valdīšanas periodā, kā arī atspoguļo Austroungārijas impērijas reliģisko iecietību.[6] 1330
Koka cerkvas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā Ivanofrankivskas, Ļvivas, Aizkarpatu apgabali
50°12′31″N 23°33′3″E / 50.20861°N 23.55083°E / 50.20861; 23.55083
(kopā ar Valsts karogs: Polija Poliju)
2013 Kultūra iii, iv Kopumā 14 cerkvas (baznīcas) Centrāleiropā. Šīs ēkas celtas no 16. līdz 19. gadsimtam. To cēluši Austrumu pareizticīgo un grieķu katoļu ticību atbalstītāji. Ēku dizainos atspoguļojas gan vietējo, gan pareizticīgo tradīcijas.[7] 1424
Senās tauriešu pilsēta Hersonēsa un tās Horas Krima
44°36′42″N 33°29′36″E / 44.61167°N 33.49333°E / 44.61167; 33.49333
2013 Kultūra ii, iii, vi Vieta ir doriešu grieķu pilsētas drupas no 5. gadsimta p.m.ē. Melnās jūras ziemeļu krastos. Vieta ietver sešas atsevišķas vietas ar pilsētvides drupām un lauksaimniecības zemju sadalījumu, vairākos simtos Horās. Galvenā lauksaimniecības eksportprece bija vīns. Hersonēsas pilsēta savu uzplaukumu piedzīvoja līdz 15. gadsimtam. Saglabājušās vairāku ēko komplesu un dzīvojamo rajonu drupas, kā arī agrīnās kristietības pieminekļi no akmens un bronzas laikmeta apmetnē. Apkārtnē ir redzamas arī romiešu un viduslaiķu nocietinājumu un ūdens apgādes sistēmas, kā arī ārkārtīgi labi saglabājušies dārzu stādīšanas piemēri. 3. gadsimtā p.m.ē. šis reģions bija pazīstams kā visproduktīvākais vīna centrs Melnās jūras apkārtnē.[8] 1411

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Čerņihivas vēsturiskais centrs, 9. — 13. gadsimts Čerņihivas apgabals
51°29′28″N 31°17′55″E / 51.49111°N 31.29861°E / 51.49111; 31.29861
1989 Kultūra i, ii, iv 668
Kamjaneca-Podiļska kanjona kultūrainava Hmeļnickas apgabals
48°40′24″N 26°33′45″E / 48.67333°N 26.56250°E / 48.67333; 26.56250
1989 Kultūra i, ii, iv 670
Taras Ševčenko kapenes un valsts vēstures un dabas muzejs – rezervāts Čerkasu apgabals
49°43′59″N 31°30′53″E / 49.73306°N 31.51472°E / 49.73306; 31.51472
1989 Jaukti 672
Askania-Nova — valsts stepju biosfēras rezervāts Hersonas apgabals
46°27′7″N 33°52′51″E / 46.45194°N 33.88083°E / 46.45194; 33.88083
1989 Daba x 673
Dendroloģiskais parks "Sofijivka" Čerkasu apgabals
48°45′51″N 30°14′37″E / 48.76417°N 30.24361°E / 48.76417; 30.24361
2000 Jaukti 674
Krimas hanu Bakhčisarajas pils Krima
44°44′55″N 33°52′55″E / 44.74861°N 33.88194°E / 44.74861; 33.88194
2003 Kultūra i, iii, v, vi 1820
Arheoloģiskā vieta "Akmens kapenes" Zaporižjas apgabals
46°57′0″N 35°28′12″E / 46.95000°N 35.47000°E / 46.95000; 35.47000
2006 Kultūra iii, vi 5075
Mikolajivas astronomijas observatorija Mikolajivas apgabals
46°58′0″N 31°58′0″E / 46.96667°N 31.96667°E / 46.96667; 31.96667
2007 Kultūra ii, iv, vi 5116
Sudakas cietokšņu komplekss 6. — 16. gadsimts Krima
44°51′5″N 34°58′21″E / 44.85139°N 34.97250°E / 44.85139; 34.97250
2007 Kultūra ii, iv, v 5117
Astronimijas observatorijas Ukrainā Kijiva, Mikolajivas apgabals, Krima un Odesas apgabals 2008 Kultūra ii, iv, vi 5267
Ostas pilsētas Odesas vēsturiskais centrs Odesas apgabals
46°29′8″N 30°44′36″E / 46.48556°N 30.74333°E / 46.48556; 30.74333
2009 Kultūra i, ii, iii, iv, v 5412
Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Svētā Kirila un Svētā Andreja baznīcas, Kijivas-Pečerskas Lavra (Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijivas-Pečerskas Lavra paplašināšana) Kijiva
50°28′59″N 30°28′18″E / 50.48306°N 30.47167°E / 50.48306; 30.47167
2009 Kultūra i, ii, iii, iv 5423
Dženoviešu nocietinājumi un tirdzniecības ostas No Vidusjūras uz Melno jūru Krima 2010 Kultūra ii, iv 5575
Krimas gotiskās "Alu pilsētas" kultūrainava Krima
44°35′32″N 33°48′01″E / 44.59222°N 33.80028°E / 44.59222; 33.80028
2012 Jaukti iii, v, vi, vii 5773
Krimas hanistes galvaspilsētas Bahčisarajas vēsturiskā apkārtne Krima
44°44′55″N 33°52′55″E / 44.74861°N 33.88194°E / 44.74861; 33.88194
2012 Kultūra ii, iii, v, vi 5774
Objekta — Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā — paplašināšana Ivanofrankivskas, Aizkarpatu, Ļvivas un Hmeļnickas apgabali
(kopā ar Valsts karogs: Horvātija Horvātiju, Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2015 Daba ix 6058

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]