Ukrainas Starptautiskais teritoriālās aizsardzības leģions

Vikipēdijas lapa
Ukrainas Starptautiskais teritoriālās aizsardzības leģions
Ukrainas Starptautiskais teritoriālās aizsardzības leģions
Ukrainas Starptautiskais teritoriālās aizsardzības leģiona emblēma
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Pastāvēšanas laiks 2022. gada 27. februāris—pašlaik
Daļa no Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkiem
Karaspēka veids Ārzemju leģions
Karavīru skaits 20 000[1]
Militārās operācijas Krievijas—Ukrainas karš (2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā)
Komandieri
Pašreizējais komandieris Pulkvedis Ruslans Mirosničenko

Ukrainas Starptautiskais teritoriālās aizsardzības leģions (ukraiņu: Інтернаціональний легіон територіальної оборони Українi) ir daļa no Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkiem, izveidota ārvalstu militārā vienība. To 2022. gada 27. februārī izveidoja Ukrainas valdība pēc prezidenta Volodimira Zelenska lūguma, lai cīnītos pret Krievijas iebrukumu valstī.[2] Veidojot spēkus, Ukraina pievienojās vairāk nekā 90 citām valstīm, kuras pēdējo divu gadsimtu laikā ir vervējušas leģionārus un veidojušas ārzemju leģionus.[3]

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba apgalvoja, ka līdz 2022. gada 6. martam cīnīties par Ukrainu bija pieteikušies vairāk nekā 20 000 brīvprātīgo no 52 valstīm. Tiek ziņots, ka pēc paziņojuma pievienojās vēl vairāki tūkstoši. Kuleba noklusēja papildu skaitlisko informāciju, jo vairākas valstis aizliedz saviem pilsoņiem cīnīties par ārvalstu valdībām.

Struktūra un vienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsevišķo vienību saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināms, par nacionālajām vienībām ietilpstošām Starptautiskā leģiona sastāvā:

Zīmotne Nosaukums Apraksts
1. Bataljons Vieglais kājnieku bataljons, kas sastāv no starptautiskajiem brīvprātīgajiem, tā pašreizējā galvenā misija ir atbalstīt un palīdzēt Ukrainas bataljoniem, un tas ir izveidots, lai veiktu aizsardzības, uzbrukuma un izlūkošanas misijas. Katra rota, kas izveidota ap standarta bataljonu, sastāv no komandām un vadiem, kurus var pārkonfigurēt jebkurai misijai.
2. Bataljons Vieglais kājnieku bataljons, kas sastāv no starptautiskajiem brīvprātīgajiem, tā pašreizējā galvenā misija ir atbalstīt un palīdzēt Ukrainas bataljoniem, un tas ir izveidots, lai veiktu aizsardzības, uzbrukuma un izlūkošanas misijas. Katra rota, kas izveidota ap standarta bataljonu, sastāv no komandām un vadiem, kurus var pārkonfigurēt jebkurai misijai.
3. Bataljons Vieglais kājnieku bataljons, kas sastāv no starptautiskajiem brīvprātīgajiem, tā pašreizējā galvenā misija ir atbalstīt un palīdzēt Ukrainas bataljoniem, un tas ir izveidots, lai veiktu dziļas izlūkošanas un citas "īpašas" misijas. Trešā bataljona atlases standarti, kas sastāv no komandām standarta rotas veidā, ir augstāki nekā citiem bataljoniem, koncentrējoties uz kaujas veterāniem ar īpašām prasmēm.
4. Bataljons Jaunizveidotais vieglo kājnieku bataljons, kas atbild par starptautisko brīvprātīgo apmācību. Cilvēki, kas uzņemti 4. bataljonā, tiek apmācīti pēc ASV un NATO standartiem.[4]
Kanādas-Ukraiņu Brigāde Izveidota 2022. gada martā. Sastāv no bijušajiem Kanādas karavīriem un jauniem brīvprātīgajiem.[5]
Džohara Dudajeva Bataljons Viens no vairākiem čečenu brīvprātīgo bruņotiem formējumiem, kas karo Ukrainas pusē. Bataljons nosaukts pirmā Čečenijas Republikas Ičkerijas prezidenta Džohara Dudajeva vārdā. Vienības komandieris ir Ādams Osmajevs.[6]
Hamzata Gelajeva Bataljons Viens no vairākiem čečenu brīvprātīgo bruņotiem formējumiem. Bataljons izveidots par godu vienam no cienījamākajiem Ičkerijas Čečenijas Republikas čečenu komandieriem Khamzatam Gelajevam. Daudzi tā dalībnieki ir veterāni no Gelajeva specvienībām.

Ičkērijas Speciālo Uzdevumu Bataljons Viens no vairākiem čečenu brīvprātīgo bruņotiem formējumiem. Bataljons ir pakļauts Ičkerijas Čečenijas Republikas Aizsardzības ministrijai. Sastāv no čečenu karu, kā arī Sīrijas pilsoņu kara čečenu veterāniem.
Imama Šamila Bataljons Sastāv no vairāku Dagestānas etnisko grupu pārstāvjiem.
"Pagonija" Pulks Sastāv no baltkrieviem. Izformēts 2023. gada 1. jūlijā.[7]
Karēļu Nacionālais Bataljons Izveidots 2023. gadā, sastāv no Karēļiem.[8] Bataljons ir daļa no Karēlijas Nacionālās kustības.[9]
Rota «Башкорт» Sastāv no etniskajiem baškīriem, kas ir saistīti ar Baškīru pretošanās komiteju[10]
Melnais Tilts Krievijas opozīcijas un partizānu grupējuma Melnais tilts militārais spārns
Bolivāra Bataljons Sastāv no brīvprātīgajiem no Dienvidamerikas valstīm, piemēram, Kolumbijas, Venecuēlas, Ekvadoras un Argentīnas.[11] Vienības sastāvā dien arī ukraiņi, austrālieši, amerikāņi.
Rumāņu kaujasgrupa "Getika" Sastāv no Rumānijas un Moldovas pilsoņiem.[12]

Citas pazīstamas ārvalstu pilsoņu veidotās militārās vienības ir Čečenu Šeiha Mansura bataljons un 34. Triecienbataljons "Trakais Bars", musulmaņu kaukāziešu Bataljons "Kaukāzs", Kanādas "Melnās kļavas" rota un daudzveidīgā Normāņu brigāde. Tomēr tie nav daļa no paša Starptautiskā leģiona, bet ir daļa no Ukrainas sauszemes spēkiem. Tādējādi tās kalpo kā ar leģionu saistītās vienības.

Starptautiskā reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Saeima vienbalsīgi apstiprināja imunitāti pret kriminālvajāšanu Latvijas brīvprātīgajiem, kuri vēlas iesaistīties kaujā Ukrainas militāro formējumu pusē.

2022. gada 8. martā Saeimas deputāts Juris Jurašs no Jaunās konservatīvās partijas brīvprātīgi pieteicās cīņā kopā ar vēl citiem Latvijas tautiešiem Ukrainā.[13]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/ukraine-says-20000-volunteers-from-52-countries-sign-up-to-fight/
  2. https://warontherocks.com/2022/03/lessons-from-finland-for-ukraine-and-its-foreign-legion/
  3. https://direct.mit.edu/isec/article-abstract/46/1/147/102854/Leaning-on-Legionnaires-Why-Modern-States-Recruit?redirectedFrom=fulltext
  4. «Senior Officers Of The Armed Forces Of Ukraine Are Actively Invited To Join The International Legion Of Ukraine». Conflicts and Military War Worldwide. The Eastern Herald. 2023. gada 6. maijs. Skatīts: 2023. gada 4. septembris.
  5. «About the Canadian-Ukrainian Brigade (CUB) Personnel». 2022. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 16. novembrī. Skatīts: 2024. gada 27. aprīlī.
  6. «Chechen and Tatar Muslims take up arms to fight for Ukraine». Deutsche Welle (en-GB). 2022. gada 24. marts. Skatīts: 2022. gada 26. septembris.
  7. Радыё Свабода. «Колькі беларускіх добраахвотнікаў ваюе ва Ўкраіне і дзе. Абноўлены гайд па ўсіх фармаваньнях». Радыё Свабода, 2023. gada 10. jūlijs.
  8. София Закревская. «Карельские националисты создали батальон в составе ВСУ и пообещали бороться за освобождение края от российской оккупации». OBOZREVATEL NEWS (krievu), 2023. gada 21. janvāris. Skatīts: 2023. gada 3. marts.
  9. Александр Степанов. «Пропагандистский батальон "Карелия" или "Союз меча и орала"». Черника (ru-RU), 2023. gada 23. janvāris. Skatīts: 2023. gada 3. marts.
  10. «Как пытаются раскачать Башкирию». stoletie.ru. Skatīts: 2023. gada 29. marts.
  11. «El Batallon Bolivar en Ucrania y la Cultura de la Libertad. Батальйон Болівар і культура свободи — Телеканал I-UA.tv». 2023. gada 28. augusts.
  12. Mihai Diac. «Românii care apără Ucraina au înființat grupul de luptă "Getica". Unitatea face parte din "Legiunea Internațională" a Ucrainei». România liberă (rumāņu), 2023. gada 3. decembris.
  13. https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/bijusais-saeimas-deputats-jurass-atklaj--kara-ukraina-pielieto-ari-knab-darba-gutas-zinasanas.a452466/