Baltkrievi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltkrievi
Беларусы
Skaryna 1517.jpg
Tadeusz Kościuszko.PNG
Yanka Kupala.jpg
Yakub Kolas.jpg
Vasil Bykov.jpg
Andrei Gromyko 1972.jpg
Ruslan Salei, 15 November 2007 crop.jpg
Victoria Azarenka Doha 2012.jpg
Darja Domracheva.jpg
Visi iedzīvotāji
10 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Baltkrievija 8 miljoni
ASV 0,78 miljoni
Krievija 0,52 miljoni
Ukraina 0,28 miljoni
Izraēla 0,13 miljoni
Latvija 68 tūkstoši
Kazahstāna 62 tūkstoši
Valodas
baltkrievu valoda, krievu valoda
Reliģijas
pareizticīgie — 80%
katoļi — 15%
Radnieciskas etniskas grupas
krievi, ukraiņi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.[1] Pieder pie austrumslāvu tautām, runā baltkrievu un krievu valodā. Dzīvo arī kaimiņvalstīs Krievijā, Ukrainā, Latvijā, Polijā, kā arī ASV, Izraēlā un citur. Latvijā dzīvo dzīvo piektā lielākā baltkrievu kopiena ārpus Baltkrievijas, kas savukārt ir trešā lielākā tauta Latvijā aiz latviešiem un krieviem.

Etnonīms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz rakstveidā termins «baltkrievs» (Leucorussus) kā tagadējās Baltkrievijas iedzīvotāju pašnosaukums lietots 1586. gadā.[2] Līdz 18. gadsimtam kā pašnosaukums izmantoti arī etnonīms «rusīni» vai politonīms «litvīni».

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltkrievu vēsturiskā etniskā teritorija

Baltkrievu etnoss veidojies teritorijā ap Dņepras augšteci, Daugavas vidusteci un Nemunas augšteci, kas daļēji sakrīt ar tagadējo Baltkrievijas teritoriju. Par baltkrievu etnoģenēzi nav kopēja viedokļa un pastāv trīs galvenās teorijas:

  • Cilšu teorija. Baltkrievu etnoss veidojies 10.—12. gadsimtā, saplūstot austrumslāvu kriviču, radimiču, dregoviču un citām ciltīm.[3][4]
  • Senkrievu teorija. Baltkrievi tāpat, kā ukraiņi un krievi, veidojušies senkrievu etnosa vietā, sabrūkot Kijevas Krievzemei 12.—13. gadsimtā.
  • Baltu teorija. Baltkrievi veidojušies uz baltu substrāta, sajaucoties un savstarpēji asimilējoties ar ieceļojušajām slāvu ciltīm.

No 10. gadsimta 2. puses līdz 13. gadsimta vidum lielākie valstiskie veidojumi baltkrievu apdzīvotajās zemēs bija Polockas, Turovas-Pinskas un Grodņas kņazistes.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Izdevniecība «Zvaigzne», Rīga, 1978, 90. lpp
  2. Латышонак А. Навуковыя крыніцы самаакрэслення Саламона Рысінскага як беларуса // Рэфармацыя і грамадства : XVI стагоддзе : Матэрыялы Міжнароднай навуковай канферэнцыі. — Мінск : Беларускі кнігазбор, 2005. — С. 126—131.
  3. Носевич В. В. Белорусы: становление этноса и «национальная идея»
  4. Белорусы // Кругосвет