Kušānu valsts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kušanas vīrieša skulptūra II gs. Gandhara, Musee Guimet, Parīze.

Kušānu valsts, arī Kušānu impērija (ap 1. - 3. gadsimtu), savas varenības zenītā (105 - 250) aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju. Tautu, kas nodibināja šo valsti ķīnieši sauca par juečži, bet rietumos tie kļuva pazīstami kā kušāni.[1] Precīza kušānu etniskā izcelsme nav zināma - vien tas, ka viņi nāca no Kaukāza un, iespējams, runāja kādā no indoirāņu valodām.[2] Valstij bija nodibināti kontakti ar Romas impēriju, Indiju, Persiju (Sasanīdu impēriju) un Ķīnu. Kušānu valdīšanas laikā tika atvērti iepriekš partiešu bloķētie jūras un sauszemes tirdzniecības ceļi starp Romu un Āziju. Šajā laikā sāka veidoties Zīda ceļš no Ķīnas cauri kušānu teritorijai uz ziemeļiem no Hindukuša.[2]

Ap 135. gadu p. m. ē. kušāni ieņēma Grieķu Baktrijas valsti mūsdienu Afganistānas ziemeļos (Baktriju un Sogdiānu), bet nākamajā gadsimtā Kučulas Kadfisa vadībā tie ieņēma Gandharu (Indas baseinu) un nodibināja Kušānu valsti. Par valsts galvaspilsētām kalpoja Kapisa (pie mūsdienu Kabulas) un Pušklavati (pie mūsdienu Pešavaras). Paši kušāni savas valodas pierakstam pieņēma grieķu alfabētu un sāka kalt grieķu parauga monētas. Vairums kušānu bija zoroastrieši, tomēr laika gaitā pamazām pieņēma budismu.

Sākot no 3. gadsimta Kušānu valsts sadalījās sīkākās sastāvdaļās. Kušānu valsts beigas tiek uzskatītas par hellēnisma ietekmes beigām Indijā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Kušānu valsts
  1. Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 180.lpp
  2. 2,0 2,1 Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 85.lpp