Vācijas ķeizars

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vācijas impērijas lielais ģerbonis.

Vācu ķeizars (vācu: Deutscher Kaiser) jeb Vācijas imperators bija Vācijas impērijas valdnieku nosaukums kopš Vācijas lielvalsts nodibināšanas 1871. gada 18. janvārī līdz Novembra revolūcijai 1918. gada 9. novembrī.

Kaut gan pēc nacistu partijas nākšanas pie varas 1933. gadā oficiāli atjaunoja trešās Vācijas impērijas jeb Trešā reiha nosaukumu, tomēr ķeizaram Vilhelmam II neļāva atgriezties no trimdas un augstākā vara atradās Vācijas kanclera, no 1934. gada "Vācu tautas vadoņa un impērijas kanclera" (Führer und Reichskanzler des deutschen Volkes) Hitlera rokās.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācijas ķeizara kronēšana Versaļas pilī 1871. gada 18. janvārī (Antons fon Verners, 1885).

1858. gadā par Prūsijas karali kļuva Vilhelms I, 1862. gadā par Prūsijas kancleru iecēla Oto fon Bismarku. 1867. gadā Prūsija izveidoja Ziemeļvācijas valstu savienību. 1870.-1871. gada Franču-prūšu karā Prūsija sakāva Franciju. 1871. gada 18. janvārī Versaļas pilī Prūsijas karali Vilhelmu I pasludināja par Vācijas ķeizaru. 1896. gadā ķeizars Vilhelms II pasludināja Vāciju par pasaules lielvaru. 1873. gadā tika izveidota Triju ķeizaru savienība (Krievijas impērija, Vācijas impērija, Austroungārijas impērija). Kad 1890. gadā Bismarks atkāpās no amata, jaunais ķeizars Vilhelms II nepagarināja šo līgumu ar Krievijas impēriju. Pēc sakāves 1. Pasaules karā 1918. gada 9. novembrī Vilhelms II atteicās no troņa un devās trimdā, mira 1941. gada 4. jūnijā Nīderlandē.

Vācu ķeizari (1871-1918)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vilhelms I Hohencollerns (Wilhelm I, Wilhelm Friedrich Ludwig Hohenzollern, 1797.-1888.), Vācu ķeizars un Prūsijas karalis 18.01.1871.-09.03.1888.
  • Frīdrihs III Hohencollerns (Friedrich III, Wilhelm Nikolaus Karl Hohenzollern, 1831.-1888.), Vācu ķeizars un Prūsijas karalis 09.03.1888.-15.06.1888.
  • Vilhelms II Hohencollerns (Wilhelm II Hohenzollern, 27.01.1859.-04.06.1941.), Vācu ķeizars un Prūsijas karalis 1888.-1918.