Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks
Catarrhini (Geoffroy, 1812)
Rietumu gorilla (Gorilla gorilla)
Rietumu gorilla (Gorilla gorilla)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Primāti (Primates)
Apakškārta Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
Infrakārta Augstākie primāti (Simiiformes)
Sīkkārta Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks (Catarrhini)
Iedalījums

2 mūsdienās dzīvojošas virsdzimtas:

Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks[1] jeb šaurdeguna pērtiķi un cilvēks[2] (Catarrhini) ir viena no divām augstāko primātu infrakārtas (Simiiformes) sīkkārtām, kas apvieno mūsdienās dzīvojošos zemākos šaurdeguna un augstākos šaurdeguna pērtiķus, cilvēkus ieskaitot, kā arī vairākas izmirušas dzimtas. Otra augstāko primātu sīkkarta apvieno Jaunās pasaules pērtiķus. Visas Vecās pasaules pērtiķu sugas savvaļā mājo vai nu Āfrikā vai Āzijā.

Vecās pasaules pērtiķi atdalījās no Jaunās pasaules pērtiķiem pirms apmēram 35 miljoniem gadu, bet galvenā Vecās pasaules pērtiķu sadalīšanās augstākajos un zemākajos šaurdeguna pērtiķos notika pirms apmēram 25 miljoniem gadu. Toties giboni atdalījās no cilvēkpērtiķiem, cilvēkus ieskaitot, pirms apmēram 15 - 19 miljoniem gadu.[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visām Vecās pasaules pērtiķu sugām nāsis ir vērstas uz leju, attēlā lāču makaka (Macaca arctoides) mazulis

Galvenā atšķirība starp Vecās pasaules pertiķiem un Jaunās pasaules pērtiķiem ir to degunu forma. Jau abu grupu zinātniskajos nosaukumos ir ietverta informācija par šo atšķirību. Vecās pasaules pērtiķu zinātniskais nosaukums Catarrhini cēlies no sengrieķu valodas (cata - uz leju, rhin - deguns) un latviski nozīmē deguns uz leju.[4] Šīs sīkkārtas sugām deguna nāsis vērstas uz leju. Toties Jaunās pasaules pērtiķu zinātniskais nosaukums Platyrrhini, tulkojot no sengrieķu valodas (platu - plats, rhin - deguns) uz latviešu valodu, nozīmē platais deguns[5] un šīs grupas nāsis ir vērstas uz sāniem.

Starp abām grupām ir vēl viena būtiska atšķirība. Vecās pasaules pērtiķiem nekad nav tvērējaste, kā arī daudzām sugām vispār nav astes. Tiem ir plakani nagi gan plaukstām, gan kāju pēdām, cauruļveidīgs bungdobums un 8 priekšzobi (Jaunās pasaules pērtiķiem - 12). Vecās pasaules pērtiķiem ir arī asi ilkņi.[6] Izņemot cilvēkus, pārējām sugām piemīt satveršanas īpašība gan plaukstām, gan pēdām. Salīdzinot abu grupu auguma lielumus, Vecās pasaules pērtiķi ir daudz lielāki.

Lielākajai daļai Vecās pasaules pērtiķu sugām var novērot dzimumu dimorfismu, kā arī tās neveido ilgstošas pāru attiecības. Lielākā daļa, bet ne visas sugas, veido barus un tās ir aktīvas dienas laikā, turklāt liela daļa sugu dzīvo uz zemes, nevis kokos.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]