Karpa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karpa
Cyprinus carpio (Linnaeus, 1758)
Karpa
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Kārta Karpveidīgās (Cypriniformes)
Dzimta Karpu dzimta (Cyprinidae)
Apakšdzimta Īstās karpas (Cyprininae)
Ģints Karpas (Cyprinus)
Suga Karpa (C. carpio)

Karpa jeb sazāns[1] (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija.[2] Bet tā ir introducēta visā pasaulē.[3] Savvaļas populācija Eiropā ir adraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpnēs sastopama reti. Par Eiropas karpas izcelsmes reģionu tiek uzskatīta Donavas delta.[3] Latvijā karpa audzēta dīķsaimniecībās jau no 13. gadsimta.[4] Lielā skaitā tā ir arī bijusi izlaista vai izkļuvusi savvaļas ūdenstilpēs pati. Tomēr pastāvīga, vairotiesspējīga populācija nav izveidojusies, tāpēc sastopama samērā reti. Ir novērots dabisks nārsts un mazuļu attīstība nelielā dīķī.[4]

Mājas karpas vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Japānā no Amūras sazāniem tika selekcionētas krāsainās Koi karpas

Karpa ir introducēta visā pasaulē, izņemot Vidējos Austrumus un Antarktīdu. Karpu izcelsme meklējama Tālajos Austrumos.[5] Ir grūti pateikt, kad karpa ir sasniegusi Eiropu. Donavas deltā savvaļas karpas mājoja jau vairāk kā pirms 2000 gadiem. Senie romieši karpas sāka audzēt lielos, speciāli šim nolūkam ierīkotos dīķos. Karpu audzēšana kļuva par ienesīgu biznesu, un drīz vien zivjsaimniecības sāka specializēties mazuļu pavairošanā un karpu nobarošanā.[6] Savvaļas karpu izplatība 12. gadsimtā jau bija sasniegusi Reinas deltu, iespējams to veicināja arī cilvēki. Mājas karpu selekcijai izmantotas abas karpu pasugas: gan Eiropas karpa, gan Amūras sazāns.[7] Eiropā karpu selekciju uzsāka mūki klosteru dīķos laikā no 13. līdz 16. gadsimtam. Karpas kļuva par iecienītu produktu kristīgās reliģijas noteiktajās gavēņa dienās, tāpēc nav nejaušība, ka karpu audzēšana tika pilnveidota tieši klosteros.[5] Selekcijas rezultātā tika iegūtas spēcīgas, lielas, ar mīkstumu bagātas zivis. Vācijā tika selekcionēta spoguļkarpa, kurai ir lielas zvīņas, kas atgādina spogulīšus. Turklāt tām ir neliels zvīņu skaits. Ir selekcionētas arī karpas, kurām zvīņu nav pilnībā. Japānā no Amūras sazāna tika selekcionēta krāsainā Koi karpa.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savvaļas karpa ir slaidāka nekā mājas karpa

Savvaļas karpa, salīdzinot ar mājas karpām, ir slaidāka. Ķermeņa proporcija - ķermeņa garums apmēram 4 ķermeņa augstumi. Tām ir zeltaini pelēkdzeltena ādas un zvīņu krāsa, bet gaļa sārta. Karpai pie augšlūpas ir 2 pāri taustekļi. Bet biezajām un lielajām zvīņām raksturīgs tīklveida raksts. Muguras spuras un anālās spuras pēdējais nezarotais stars ir ar zobiņiem.[4] Savvaļas karpa sver apmēram 2 reizes mazāk nekā mājas karpa.[8] Mājas karpa var sasniegt 110 cm garumu un svaru - 40 kg.[3] Lielākā jebkad zināmā karpa ir bijusi 125 cm gara, ar svaru 45 kg.[9] Visvecākā zināmā karpa ir sasniegusi 65 gadu vecumu, bet ir leģenda par Koi karpu, kas sasniegusi 100 gadu vecumu.[9]

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī karpa labi piemērojas jebkādiem dzīves apstākļiem, tai patīk lielas ūdenskrātuves ar lēni plūstošu vai stāvošu ūdeni, un dūņainu pamatu. Karpām patīk dzīvot nelielos baros, kas sastāv vismaz no 5 karpām. Lielākas koncentrācijas veido nārsta un ziemošanas laikā.[4] Savvaļas karpas mājo mērenā klimata saldūdens vai viegli sāļās ūdenstilpnēs, kura ūdens pH līmenis ir 6,5-9,0, sāls daudzums līdz 0,5%,[10] ūdens temperatūra 3-35° C.[3] Karpām ideālā ūdens temperatūra ir 23-30° C. Tās nārsto, kad ūdens temperatūra ir 17-18° C. Karpas labi pārziemo zem aizsalušo ūdenskrātuvju ledus.[10] Karpa spēj izdzīvot ūdenstilpē ar zemu skābekļa daudzumu, jo nepieciešamības gadījumā tā spēj gaisu ierīt ar muti, to izbāžot laukā.[2] Karpa veido hibrīdus ar karūsu un sudrabkarūsu.[4]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karpas spēj izdzīvot ekstrēmos apstākļos - ūdenī ar zemu skābekļa saturu - skābekli uzņemot, rijot gaisu ar muti

Karpa ir visēdāja. Tā var baroties ar dažādiem ūdensaugiem, bet tai labāk patīk rakņāties pa dūņaino tilpnes dibenu, meklējot kukaiņus, vēžveidīgos un tārpus . Karpas kāpuri barojas ar zooplanktonu.[5]

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karpai dzimumgatavība iestājas 1-6 gadu vecumā, sasniedzot 10-53 cm.[4] Nārsta laikā mātīte izdēj līdz 300 000 ikriem vienā reizē.[11] Lai arī nārsts parasti ir pavasarī, karpa var nārstot vairākas reizes gadā atkarībā no ūdens temperatūras. Tās auglība sezonā ir 4000 - 2 100 000 ikru. Latvijā karpa nārsto maijā un jūnijā, kad ūdens t° ir 10-30 °C. Nārsta dziļums 5 cm - 3 m. Raksturīgs porciju nārsts 2-3 piegājienos ar apmēram 20 dienu starplaiku. Parasti ar vienu mātīti nārsto 2-7 tēviņi. Ikri pielīp pie augiem, kur to attīstība ilgst 2-13 dienas atkarībā no temperatūras. Pēc izšķilšanās kāpuri 2-10 dienas pavada, piestiprinājušies pie augiem.[4] Audzētavās, lai iegūtu vairāk karpu, ar hormonu preperātu palīdzību stimulē vairākkārtēju nārstošanu.

Viena karpa dabīgos apstākļos gada laikā iznērš vairāk nekā 1 miljonu ikru.[2] Lielākā daļa ikru un mazo zivju kāpuru kļūst par barību citiem ūdenstilpju iemītniekiem. Mazās karpas ir iecienījusi, piemēram, līdaka un lielmutes asaris. Karpas medī arī dažādi putni, piemēram, jūras krauklis, zivju gārnis, lielā gaura un zivjērglis,[12] kā arī zīdītāji, piemēram, ūdrs un ūdele.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karpām izšķir 2 vai 3 pasugas:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Karpa - Cyprinus carpio (latviski). Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Atjaunināts: 2012-04-16.
  2. 2,0 2,1 2,2 ARKive: Common carp (Cyprinus carpio)
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Cyprinus carpio carpio Linnaeus, 1758
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Karpa Cyprinus carpio (L.)
  5. 5,0 5,1 5,2 Karpa
  6. Carp Fishing Science
  7. Jian Feng Zhou, Qing Jiang Wu, Yu Zhen Ye & Jin Gou Tong (2003). Genetic divergence between Cyprinus carpio carpio and Cyprinus carpio haematopterus as assessed by mitochondrial DNA analysis, with emphasis on origin of European domestic carp Genetica 119: 93–97
  8. Wilt, R.S. de, Emmerik W.A.M. (2008-31-1). Kennisdocument Karper Sportvisserij Nederland. Atjaunināts: decembris 13, 2011.
  9. 9,0 9,1 Karpfenteichwirtschaft
  10. 10,0 10,1 Fisheries andAquaculture Department: Cyprinus carpio
  11. Carp Fishing and Tackle
  12. Cramp, S. (ed.). The Birds of the Western Palearctic volumes 1 (1977) & 2 (1980). OUP.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]