Asaris

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Asaris
Perca fluviatilis (Linnaeus, 1758)
Asaris
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
Kārta Asarveidīgās (Perciformes)
Dzimta Asaru dzimta (Percidae)
Ģints Asari (Perca)
Suga Asaris (Perca fluviatilis)
Izplatība
Perca fluviatilis distribution map.png

Ar sarkanu apzīmēts dabīgais izplatības areāls
Ar zaļu apzīmēts areāls, kurā asaris introducēts

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis. Tā dabīgais izplatības areāls ir Eiropa un Āzija, bet mūsdienās tas ir intoducēts arī Dienvidāfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Latvijā asaris ir viena no visizplatītākajām saldūdens zivju sugām. Tas ir sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, upju grīvu tuvumā. Nelielos, stipri aizaugušos un slēgtos ezeros, kur ziemā trūkst skābeklis, parasti nav sastopams.[1]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asari var viegli atpazīt pēc tā tumšajām šķērssvītrām

Asarim ķermenis ir samērā augsts un no sāniem saplacināts. To sedz ktenoidālas zvīņas. Lielākajiem asariem uzreiz aiz galvas izveidojas kumpa mugura. Mute ar sīkiem, asiem zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura zaļganbrūna, sāni zaļgandzelteni, vēders dzeltenīgs vai balts. Uz sāniem 5-9 tumšas šķērssvītras. Asarim ir 2 muguras spuras, pirmā ar asiem stariem, otrā ar mīkstiem. Pirmās muguras spuras galā melns plankums. Vēdera spuras, anālā spura un astes spura sarkana vai oranža.

Asarim var būt ļoti dažādi izmēri, kas atkarīgs no ūdenstilpnes rakstura. Lielākie indivīdi sasniedz 40 cm garumu, bet masu līdz 1,5 kg.[1] Sasniedz lielus izmērus arī nelielās ūdenstilpēs, ja vien pietiek medījuma - sīkas zivtiņas.[2]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asarim ir raksturīgi veidot barus, kas nārsta laikā kļūst lielāki. Tam var novērot līdz 25 km tālu migrāciju. Asaris ir plēsīgs un barojas ar dažādām, mazām zivtiņām, piemēram, auslejām, vīķēm un raudām.[2] Vislabāk asarim patīk lēni plūstošas upes un ezeri. Tas parasti uzturas tuvu gruntij ūdensaugu vai bedrīšu tuvumā, kur to grūti ieraudzīt.[3] Sīkākie asari mājo seklākos ūdeņos, lielākie dziļākos.[1]

Asaris var sasniegt 26 gadu vecumu, Latvijā vecākais zināmais asaris ir sasniedzi 15 gadu vecumu.[2]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asarim dzimumgatavība iestājas 1-7 gadu vecumā, kad tas sasniedzis 5-22 cm garumu. Mātītes auglība viena nārsta laikā ir 1000-900 000 ikru. Asari Latvijā nārsto no aprīļa līdz jūnijam, kas ūdens temperatūra ir 3°-20 °C. Nārsta dziļums no 20 cm līdz 15 m. Ziņu par nārstu jūras piekrastē nav. Asarim raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 3-31 dienu. Ar vienu mātīti nārsto vairāki tēviņi. Iznērstie ikri, savstarpēji savienoti virknē, pielīp pie augiem, krūmiem un cita veida substrāta. Ikru attīstība ilgst 4-24 dienas. Asara kāpuri paliek piestiprinājušies pie augiem līdz ikru (olas) dzeltenums pilnībā ir uzsūcies. Tad mazie asarīši barojas ar zooplanktonu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]