Sāmi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sāmi tautas tērpos.

Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek - "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru. Sāmu valoda pieder somugru valodu saimei un ir līdzīga arī urāliešu valodu samodiešu grupas ņencu valodai.

Apdzīvotības areāls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāmu apdzīvotā teritorija.

Sāmu valodas dialektos runājošās etniskās grupas dzīvo Norvēģijas ziemeļos (ap 40 000), Zviedrijas ziemeļos (ap 20 000), Somijas ziemeļos (ap 6 500) un Krievijas ziemeļos Kolas pussalas teritorijā (ap 2 000). Sāmi savu zemi sauc par „Sápmi“ vai „Same Ätnam“.

Izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāmu ģimene pie savas mītnes 1900. gadā.

Vairums vēsturnieku uzskata, ka sāmu priekšteči ir Fenoskandijas pirmiedzīvotāji, kas apmetušies no ledāja atbrīvojušajās tundras zemēs un nodarbojušies ar ziemeļbriežu medībām un zveju. Vēlāk piejaukušies arī no dienvidiem ieceļojušo indoeiropiešu valodās runājošo skandināvu un baltu cilšu etniskie elementi.

Ziemeļbriežu pieradināšana un lopkopība Ziemeļeiropā ir sākusies laika periodā no 1800. līdz 800. gadam p.m.ē. Sāmu kultūrai raksturīgās azbesta keramikas paraugus atrod jau no apmēram 1500. gada p.m.ē. Romas impērijas ģeogrāfa Tacita aprakstos pirmo reizi sastopams cilts nosaukums "fenni", ko saista ar sāmiem un somiem.

Reliģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāmu, tāpat kā visu ziemeļu tautu, sākotnējā reliģija bija šamanisms, kas balstās uz ticību dabas gariem, kas ir ietekmējami ar burvju jeb "šamaņu" (noaide, nojd) palīdzību. Nākotni centās paredzēt ar īpašu burvju bungu palīdzību. Radīšanas dievība ir Saule (biejve), kas radījusi zemi kā mātes dievību, vēja dievību (bieggaolmaj) un dzīvnieku dievību (lejbolmej). Tika pielūgtas arī svētvietas (sieidi, siejdde) - alas, izcilas klintis, avoti, kuriem upurēja ziemeļbriežu mazuļus. Svētais dzīvnieks bija lācis (guovža) kā dievu vēstnesis pie cilvēkiem.

Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā ir mūsu laiki lielākā daļa sāmu tautas luterieši. 19.–20. gadsimtā bija arī populārs lestadianisms.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Halvard Bjørkvik: Folketap og Sammenbrudd 1350–1520. In: Aschehougs Norges Historie Bd. 4. Oslo 1996. (norvēģiski)
  • Sápmelaccat / doammaheaddji: Aage Solbakk. – Guovdageaidnu [u.a.] : Sámi Instituhtta [u.a.], 1993 (sāmu vēstures mācību grāmata), ISBN 82-7374-175-3 (sāmiski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]