Luterisms
| Luterisms |
|---|
Lutera zīmogs |
| Vēsture |
| Kristietība · Reformācija · Luterāņu ortodoksija · Dievbijība · Neoluterisms |
| Cilvēki |
| Mārtiņš Luters · Filips Melanhtons · Mārtiņš Hemnics · Johans Gerhards · Pauls Gerhards · Johans Sebastians Bahs · Henrijs Melhiors Mūlenbergs · Larss Levi Lestadijs · K. F. V. Valters |
| Vienprātības grāmata |
| Augsburgas ticības apliecība · Augsburgas ticības apliecības apoloģija · Šmalkaldes artikuli · Lutera lielais katķisms · Lutera mazais katķisms · Konkordijas formula |
| Liturģija un pielūgšana |
| Dienas kārtība · Garīdznieks · Luterāņu liturģiskais kalendārs |
| Konfesijas |
| Luterāņu Pasaules Federācija · Internacionālā Luterāņu Padome · Evanģēliskā Luterāņu Brīvā Baznīca · Vecā Luterāņu Baznīca · Lestadianisms |
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā Reformācijas procesā.
Satura rādītājs |
Vēsture un mācība [izmainīt šo sadaļu]
Sākumā Lutera mācības piekritēji paši sevi sauca par eveņģēliskajiem kristiešiem, taču pāvesta piekritēji protestēja pret šo nosaukumu un tas neieviesās. Vārdu luterāņi pirmie lietoja reformācijas pretinieki un tas nostiprinājās tikai pēc Trīsdesmitgadu kara 17. gadsimta vidū.[1]
Luerisma mācības galvenais avots ir Vecās un Jaunā Derības Svētie Raksti Bībele. Nozīmīgākie dokumenti ir 1580. gadā izdotā Vienprātības grāmatā (Liber Concordiae), kurā apkopotas senbaznīcas un Reformācijas laika ticības apliecības. Līdzās Mārtiņām Luteram, liela ietekme uz luterisma norobežošanos no Romas mācības bija Filipam Melanhtonam un otrās paaudzes luteriskās teoloģijas pārstāvjiem - Jākobam Andreā un Mārtiņam Hemnicam.
Laika gaitā ir nostiprinājušies divi lielākie luterisma virzieni: t.s. liberālais luterisms, kas savā mācībā un praksē, visbiežāk, līdzinās protestantismam un konfesionāls jeb ortodokss luterisms, kas par savas mācības un prakses pamatu uzskata Bībeli un apliecina ticību atbilstoši Vienprātības grāmatā apkopotajām ticības apliecībām. Vēl sastopams evaņģēliskais katolicisms, luterisma virziens, kas paturot visas ortodoksa luterisma iezīmes, uzsver luteriskās baznīcas kontinuitāti attiecībā pret seno katolisko baznīcu.
Svarīgākās luterisma teoloģijas iezīmes ir:
- Trīs solas sola Scriptura (vienīgi Raksti), sola gratia (vienīgi Kristus žēlastība), sola fide (vienīgi ticība).
- Pestīšanas iespējamība tikai pateicoties Jēzus Kristus vietnieciskajam krusta upurim.
- Bauslības un Evaņģēlija šķiršana.
Luterisma izplatība [izmainīt šo sadaļu]
Pasaulē ir aptuveni 60 miljoni luteriešu, no kuriem kādi 38 miljoni dzīvo Eiropā. Galvenās mītnes zemes ir ASV, Vācija, Skandināvijas valstis.
Organizācijas [izmainīt šo sadaļu]
Nozīmīgākās starptautiskās organizācijas: Pasaules luteriešu federācija, Starptautiskā luteriešu sinode un Konfesionāli evaņģēlisko luteriešu konference.
Luterisms Latvijā [izmainīt šo sadaļu]
Vēsturiski luterisms ir trešā senākā[2] kristīgā konfesija Latvijā. 2007. gadā luterieši veidoja lielāko kristīgo konfesiju Latvijā (299 draudzes, ap 450 tūkstoši ticīgo) līdztekus katoļiem (284 draudzes, ap 430 tūkstoši ticīgo) un pareizticīgajiem (117 draudzes, ap 350 tūkstoši ticīgo).[3]
Latvijā luterieši veido trīs Baznīcas:
- Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ar 292 draudzēm[4] un aptuveni 450 000 ticīgajiem[5];
- Konfesionāli luterisko baznīcu ar aptuveni 250 ticīgajiem.
- Evaņģēliski luterisko brīvbaznīcu Latvijā ar četrām draudzēm un misijām.
- un atsevišķas draudzes.
Atšķirības šo Baznīcu starpā veido atšķirīga pieeja baznīcu sadraudzības/nošķiršanās izpratnei.
Latviešu luteriešus ārpus Latvijas, lielākoties, vieno Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Hermanis Zasse. Kas ir Luterisms? Luteriskā mantojuma fonds. Rīga. 1995. ISBN 9984-565-02-5 27.lpp.
- ↑ Pēc Austrumu ortodoksās baznīcas (10.-11. gs.) un Romas katoļu baznīcas (12. gs.)
- ↑ Statistika. // Reliģiju enciklopēdija
- ↑ LELB mājaslapa- draudzes
- ↑ Reliģiju enciklopēdija