Pāriet uz saturu

Tukānu dzimta: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
papildināts
papildināts
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
{{BioTakso infokaste
| attēls = Pteroglossus-torquatus-001.jpg
| attēls = Pteroglossus-torquatus-001.jpg
| att_izmērs= 260px
| att_izmērs= 280px
| att_nosaukums = [[Apkakles arakars]] (''Pteroglossus torquatus'')
| att_nosaukums = [[Apkakles arakars]] (''Pteroglossus torquatus'')
| valsts = Animalia
| valsts = Animalia
20. rindiņa: 19. rindiņa:
| kategorijas = nē
| kategorijas = nē
}}
}}
'''Tukānu dzimta''' (''Ramphastidae'') ir [[dzilnveidīgie|dzilnveidīgo]] (''Piciformes'') [[putni|putnu]] dzimta, kas apvieno apmēram 45 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s no 5 [[ģints|ģintīm]]. Tukānu dzimtas putni sastopami [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. To tuvākie radinieki ir šajā pašā reģionā dzīvojošie [[bārdaiņu dzimta]]s (''Capitonidae'') putni.
'''Tukānu dzimta''' (''Ramphastidae'') ir [[dzilnveidīgie|dzilnveidīgo]] (''Piciformes'') [[putni|putnu]] dzimta, kas apvieno apmēram 45 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s no 5 [[ģints|ģintīm]]. Tukānu dzimtas putni sastopami [[Meksika]]s dienvidos, [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību reģions|Karību reģiona]] salās. Tie dzīvo [[tropi|tropu]] un subtropu mežos, ligzdo citu putnu izkaltos dobumos. Tukānu dzimtas putniem tuvākie radinieki ir šajā pašā reģionā dzīvojošie [[bārdaiņu dzimta]]s (''Capitonidae'') putni.


==Izskats un īpašības==
==Izskats un īpašības==
33. rindiņa: 32. rindiņa:


==Uzvedība==
==Uzvedība==
[[Attēls:Crimson-rumped Toucanet SMTC.jpg|thumb|220px|[[Sarkanastes tukāniņš]] (''Aulacorhynchus haematopygus'')]]
Tukānu dzimtas sugas ir nometnieki un tās mājo mežos, ligzdo [[koks|koku]] dobumos, kurus izveido citi putni, piemēram, [[dzeņi]]. Tukānu knābjiem ir ļoti ierobežotas spējas izcirst kokā dobumu. Dējumā parasti ir 2 - 4 [[ola]]s. Mazuļiem izšķiļoties, tie ir pilnībā kaili, bez pūkām un dūnām. Dabā tukānus parasti var novērot pa pāriem vai nelielos bariņos. Reizēm tukāni saķerās ar knābjiem un cīkstās, zinātnieki uzskata, ka tādējādi tie noskaidro savstarpējo dominanci un vietu bara hierarhijā
Tukānu dzimtas sugas ir nometnieki un tās mājo mežos, ligzdo [[koks|koku]] dobumos, kurus izveido citi putni, piemēram, [[dzeņi]]. Tukānu knābjiem ir ļoti ierobežotas spējas izcirst kokā dobumu. Dējumā parasti ir 2 - 4 [[ola]]s. Mazuļiem izšķiļoties, tie ir pilnībā kaili, bez pūkām un dūnām. Dabā tukānus parasti var novērot pa pāriem vai nelielos bariņos. Reizēm tukāni saķerās ar knābjiem un cīkstās, zinātnieki uzskata, ka tādējādi tie noskaidro savstarpējo dominanci un vietu bara hierarhijā.

Tukānu dzimtas sugas pamatā barojas ar [[augļi]]em, bet, ja ir izdevība, tukāni ir [[visēdāji]]. Tie uzlasa, piemēram, [[kukaiņi|kukaiņus]] un mazas [[ķirzakas]].<ref>Remsen Jr, J.V.; Hyde, Mary Ann; Chapman, Angela (1993). "The Diets of Neotropical Trogons, Motmots, Barbets and Toucans". The Condor 95 (1): 178–92. doi:10.2307/1369399. JSTOR 1369399</ref> Tukānu dzimtasputni izposta arī citu putnu ligzdas, apēdot plas un putnēnus.<ref>Nadkarni, Nalini M. ; Wheelwright, Nathaniel T. (Editors). Monteverde: Ecology and Conservation of a Tropical Cloud Forest. Publisher: Oxford University Press, 2000. ISBN 978-0-19-513310-3</ref> Līdzīgi kā citi putni visēdāji savus mazuļus tie baro ar dzīvnieku izcelsmes barību.<ref>Short, Lester; Horne, Jennifer. Toucans, Barbets and Honeyguides. Publisher: Oxford University Press 2002. ISBN 978-0-19-854666-5</ref>


==Sistemātika==
==Sistemātika==
47. rindiņa: 49. rindiņa:


==Ārējās saites==
==Ārējās saites==
{{commons|Category:Ramphastidae|Tukānu dzimta}}
*[http://www.nashvillezoo.org/piciformes/ramphastidae.htm Ramphastidae (Toucans, Toucanets, & Aracaris)]
*[http://ibc.lynxeds.com/family/toucans-ramphastidae IBC: Toucans (Ramphastidae)]
*[http://www.avianweb.com/toucans.htm Avianweb: Toucans, Toucanets]




Versija, kas saglabāta 2014. gada 5. marts, plkst. 21.23

Tukānu dzimta
Ramphastidae (Vigors, 1825)
Apkakles arakars (Pteroglossus torquatus)
Apkakles arakars (Pteroglossus torquatus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaDzilnveidīgie (Piciformes)
ApakškārtaDzilnu apakškārta (Pici)
DzimtaTukānu dzimta (Ramphastidae)
Tukānu dzimta Vikikrātuvē

Tukānu dzimta (Ramphastidae) ir dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno apmēram 45 mūsdienās dzīvojošas sugas no 5 ģintīm. Tukānu dzimtas putni sastopami Meksikas dienvidos, Centrālamerikā, Dienvidamerikas ziemeļos un Karību reģiona salās. Tie dzīvo tropu un subtropu mežos, ligzdo citu putnu izkaltos dobumos. Tukānu dzimtas putniem tuvākie radinieki ir šajā pašā reģionā dzīvojošie bārdaiņu dzimtas (Capitonidae) putni.

Izskats un īpašības

Lielais tukāns (Ramphastos toco) ir dzimtas lielākā suga
Gar knābja malām ir zobveida robojums, attēlā raibknābja tukāns (Ramphastos sulfuratus)

Tukānu dzimtas sugas ir vidēji lieli un lieli putni ar masīvu, košu knābi. Mazākā dzimtā ir rakstainā arakara (Pteroglossus inscriptus), kuras ķermeņa garums ir 29 cm, svars 130 g,[1] bet lielākais ir lielais tukāns (Ramphastos toco), kurš ir arī visas dzilnveidīgo putnu kārtas lielākais putns. Tā ķermeņa garums, masīvo knābi ieskaitot, ir 63 cm (knābja garums 20 cm), spārnu izplētums 119 cm, svars 680 g[2] Tukānu dzimtas sugām ķermeņi ir kompakti un īsi, izceļoties masīvajam, garajam knābim. Aste noapaļota un atkarībā no sugas, tās garums proporcionāli var būt dažāds - tā var būt vienāda ar pusi no ķermeņa garuma un tā var būt tikpat gara kā ķermenis. Kakls ir īss un masīvs. Spārni salīdzinoši īsi, piemēroti putnu dzīvei mežā, pārlidojot īsas distances no zara uz zaru. To izplētums ļoti bieži ir vienādā garumā ar pašu putnu, mērot no knābja gala līdz astes galam. Tukānu dzimtas sugu kājas ir īsas un spēcīgas. Līdzīgi kā citiem dzilnveidīgajiem putniem pēdām ir četri pirksti, no kuriem abi malējie ir vērsti uz aizmuguri.

Lielākajai daļai sugu to apspalvojumā nepiemīt dzimumu dimorfisms, izņemot tukāniņu ģints (Selenidera) sugām. Tomēr starp dzimumiem ir neliela atšķirība - mātītēm ir īsāki un taisnāki knābji. Kopumā tukānu sugas ir krāsainas un katrai ģintij ir savas raksturīgākās iezīmes, piemēram, tukāni pamatā ir melni ar krāsainiem, košiem akcentiem, kas var būt balti, dzelteni un sarkani, arakariem pavēderes ir dzeltenas, turklāt uz vēdera ir viena vai vairākas melnas vai sarkanas šķērsjoslas, toties tukāniņi galvenokārt ir zaļi ar ziliem akcentiem.[1]

Knābis

Tukānu dzimtas sugu galvenā iezīme ir to lielais, krāsainais knābis. Lielāka auguma sugām knābis ir pat garāks nekā puse no ķermeņa. Neskatoties uz savu garumu un lielumu, knābis ir ļoti viegls, jo starp starp divām kaula plātnēm tas pildīts ar keratīna sūkļveida audiem.[3] Gar knābja malām ir zobveida robojums, kas vērsts uz priekšu. Pateicoties knābja robojumam, dabas pētnieki iesākumā domāja, ka tukāni barojas ar zivīm, tomēr mūsdienās ir noskaidrots, ka šīs dzimtas sugas pamatā barojas ar augļiem. Zinātnieki ir atklājuši, ka knābis ir ļoti efektīga termoregulācijas sistēma, tomēr līdz galam pētnieki nav izpratuši lielā knābja nozīmi.[4][5] Tam nenoliedzami ir nozīme arī barošanās procesā. Tukāni parasti sēž uz zara un aplasa visus aizsniedzamos augļus, neizkustoties no vietas, tādējādi tiek taupīta enerģija. Garais knābis ļauj aizsniegt barību arī dziļi koka dobumā. Tā kā šīs dzimtas sugām apspalvojumam nepiemīt dzimumu dimorfisms, tad visticamāk knābim nav pretējā dzimuma piesaistīšanas nozīmes. Šiem putniem ir ne tikai garš knābis, bet arī gara, šaura mēle, kas sasniedz 14 - 15 cm garumu.

Uzvedība

Sarkanastes tukāniņš (Aulacorhynchus haematopygus)

Tukānu dzimtas sugas ir nometnieki un tās mājo mežos, ligzdo koku dobumos, kurus izveido citi putni, piemēram, dzeņi. Tukānu knābjiem ir ļoti ierobežotas spējas izcirst kokā dobumu. Dējumā parasti ir 2 - 4 olas. Mazuļiem izšķiļoties, tie ir pilnībā kaili, bez pūkām un dūnām. Dabā tukānus parasti var novērot pa pāriem vai nelielos bariņos. Reizēm tukāni saķerās ar knābjiem un cīkstās, zinātnieki uzskata, ka tādējādi tie noskaidro savstarpējo dominanci un vietu bara hierarhijā.

Tukānu dzimtas sugas pamatā barojas ar augļiem, bet, ja ir izdevība, tukāni ir visēdāji. Tie uzlasa, piemēram, kukaiņus un mazas ķirzakas.[6] Tukānu dzimtasputni izposta arī citu putnu ligzdas, apēdot plas un putnēnus.[7] Līdzīgi kā citi putni visēdāji savus mazuļus tie baro ar dzīvnieku izcelsmes barību.[8]

Sistemātika

Tukānu dzimta (Ramphastidae)

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 Birds of the World ~ Toucan Family (Ramphastidae)
  2. ↑ Toucan: Ramphastos toco
  3. ↑ "Pulse – Spring 2005 newsletter". University of California, San Diego Jacobs School of Engineering. Spring 2005. Retrieved 2009-06-29.
  4. ↑ Tattersall, G. J.; Andrade, D. V.; Abe, A. S. (2009). "Heat Exchange from the Toucan Bill Reveals a Controllable Vascular Thermal Radiator". Science 325 (5939): 468–70. doi:10.1126/science.1175553. PMID 19628866
  5. ↑ BBC: Hot secret behind toucan's bill
  6. ↑ Remsen Jr, J.V.; Hyde, Mary Ann; Chapman, Angela (1993). "The Diets of Neotropical Trogons, Motmots, Barbets and Toucans". The Condor 95 (1): 178–92. doi:10.2307/1369399. JSTOR 1369399
  7. ↑ Nadkarni, Nalini M. ; Wheelwright, Nathaniel T. (Editors). Monteverde: Ecology and Conservation of a Tropical Cloud Forest. Publisher: Oxford University Press, 2000. ISBN 978-0-19-513310-3
  8. ↑ Short, Lester; Horne, Jennifer. Toucans, Barbets and Honeyguides. Publisher: Oxford University Press 2002. ISBN 978-0-19-854666-5

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tukānu dzimta
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tukānu_dzimta&oldid=2140921"