Pāriet uz saturu

Ekotoksikoloģija: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Mazliet salaboju, bet vispār kas tas par sviestu? Tā vien gribas izdzēst... Ka nav, ta nav...
Nav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{noformējums+}}
{{noformējums+}}
<br />
⚫
'''Ekotoksikoloģija''' ir [[vides zinātne]]s apakšnozare, kas radās, apvienojot [[toksikoloģija]]s (zinātne par toksiskām vielām) un [[ekoloģija]]s (pētījumu objekts ir atsevišķu organismu kopienas un procesi dabas vidē) pamatatziņas un pētījumu metodes.
==Definīcija==

⚫
'''Ekotoksikoloģija''' ir [[vides zinātne]]s apakšnozare, kas radās, apvienojot [[toksikoloģija]]s (zinātne par toksiskām vielām) un [[ekoloģija]]s (pētījumu objekts ir atsevišķu organismu kopienas un procesi dabas vidē) pamatatziņas un pētījumu metodes.<br />
⚫
Terminu „ekotoksikoloģija” ieviesa R. Truhauts 1969. gadā veidojot to no zinātnes nozaru ([[ekoloģija]] un [[toksikoloģija]]) nosaukumiem.
==Termina ieviešana==

⚫
Terminu „ekotoksikoloģija” ieviesa R. Truhauts 1969. gadā veidojot to no zinātnes nozaru ([[ekoloģija]] un [[toksikoloģija]]) nosaukumiem.<br />
Par nozīmīgākajiem ekotoksikoloģijas attīstības rezultātiem un tās darbības mērķiem var uzskatīt:
==Rezultāti un mērķi==
* iespējas novērtēt vielu toksiskās īpašības,
* iespējas novērtēt vielu toksiskās īpašības,
* prognozēt to izturēšanos vidē un to,
* prognozēt to izturēšanos vidē,
* kāds ir vielu nelabvēlīgās iedarbības risks, tām nonākot vidē.
* prognozēt, kāds ir vielu nelabvēlīgās iedarbības risks, šīm vielām nonākot vvidē.<br />

Līdz ar to ekotoksikoloģija ir kļuvusi par ietekmīgu paņēmienu, kas ļauj pārvaldīt un samazināt tās nelabvēlīgās ietekmes, kuras cilvēka radītas un dabiskas izcelsmes vielas var atstāt uz cilvēka veselību un dabas vidi.
Līdz ar to ekotoksikoloģija ir kļuvusi par ietekmīgu paņēmienu, kas ļauj pārvaldīt un samazināt tās nelabvēlīgās ietekmes, kuras cilvēka radītas un dabiskas izcelsmes vielas var atstāt uz cilvēka veselību un dabas vidi.
==Pētījumu objekti==

Ekotoksikoloģijas pētījumu objekti ir gan dabiskas, gan antropogēnas izcelsmes vielas, kas nonāk vidē ([[Atmosfēra|atmosfērā]], [[Hidrosfēra|hidrosfērā]], [[Litosfēra|litosfērā]], [[Biosfēra|biosfērā]]), to aprite vidē un iedarbība ne tikai uz individuālu dzīvo organismu, bet vispirms uz to kopienām: [[Biocenoze|cenozēm]], [[Ekosistēma|ekosistēmām]] un beidzot uz [[Biosfēra|biosfēru]].
* Dabiskas un antropogēnas izcelsmes vielas, kas nonāk vidē ([[Atmosfēra|atmosfērā]], [[Hidrosfēra|hidrosfērā]], [[Litosfēra|litosfērā]], [[Biosfēra|biosfērā]]),<br />
* šo vielu aprite vidē,<br />
* šo vielu iedarbība uz individuālu dzīvo organismu,
* šo vielu iedarbība uz dzīvo organismu kopienām: [[Biocenoze|cenozēm]], [[Ekosistēma|ekosistēmām]] un beidzot uz [[Biosfēra|biosfēru]]. <br />
==Aktualitāte==

Ekotoksikoloģijas attīstību noteica nepieciešamība pēc zināšanām par to, kā vidē nonākušās vielas ietekmē cilvēka veselību un dabas vidi.
Ekotoksikoloģijas attīstību noteica:
* nepieciešamība pēc zināšanām par to, kā vidē nonākušās vielas ietekmē cilvēka veselību un dabas vidi, <br />
* izpratnes izveidošanās par vielu kaitīgo iedarbību darba vidē, <br />

Lielā mērā ekotoksikoloģijas attīstību nodrošināja izpratnes izveidošanās par vielu kaitīgo iedarbību darba vidē un intensīvas rūpnieciskās attīstības rezultātā industriālajos apvidos radītā vides piesārņojuma bīstamība.
* intensīvas rūpnieciskās attīstības rezultātā industriālajos apvidos radītā vides piesārņojuma bīstamība,
⚫
* pētījumi par radioaktīvā piesārņojuma iedarbības bīstamību kodolieroču izmantošanas rezultātā ([[Hirosima]] un [[Nagasaki]] 1945. gadā Japānā), <br />

⚫
* pilsētvides gaisa piesārņojums, kura rezultātā veidojās, piemēram, smogs,<br />
⚫
Izpratni par šī piesārņojuma nozīmību sekmēja pētījumi par radioaktīvā piesārņojuma iedarbības bīstamību kodolieroču izmantošanas rezultātā ([[Hirosima]] un [[Nagasaki]] 1945. gadā Japānā).
⚫
* vides piesārņojums rūpniecisku avāriju rezultātā, piemēram, 1984. gadā [[Indija|Indijā]] [[Bhopāla|Bhopālā]], kad metilizocianāta izplūde radīja daudzu cilvēku bojāeju, vai arī [[Itālija|Itālijā]], [[Seveso]], kad avārijas rezultātā vide tika piesārņota ar [[dioksīni]]em, <br />

* piesārņojuma iedarbības draudi uz cilvēku un dabas vidi kā tādu, piemēram:<br />
⚫
Par būtisku problēmu kļuva pilsētvides gaisa piesārņojums, kura rezultātā veidojās, piemēram, smogs.
** pesticīdu iedarbības bīstamība ASV ķīmiķes [[Reičela Kārsona]] grāmatā „[[Klusais pavasaris]]”, aprakstot pesticīdu kļūdainas izmantošanas iespējamās sekas dabas vidē,<br />

** [[Skābie nokrišņi|skābo nokrišņu]], [[Pesticīdi|pesticīda]] [[DDT]] un citu vielu iedarbības sekas, <br />
⚫
Vides piesārņojums rūpniecisku avāriju rezultātā, piemēram, 1984. gadā [[Indija|Indijā]] [[Bhopāla|Bhopālā]], kad metilizocianāta izplūde radīja daudzu cilvēku bojāeju, vai arī [[Itālija|Itālijā]], [[Seveso]], kad avārijas rezultātā vide tika piesārņota ar [[dioksīni]]em.
** vielu [[teratogēns|teratogēnas]] iedarbības draudi, piemēram, medicīnā izmantotais preparāts [[talidomīds]],<br />

** [[dioksīni|dioksīnu]] iedarbības bīstamība, piemeram, Vjetnamas kara laikā izmantotie [[defolionts|defolionti]] (''[[Agent Orange]]''). <br />
Vides piesārņojuma rezultātā acīmredzami kļuva piesārņojuma iedarbības draudi ne tikai uz cilvēku, bet arī uz dabas vidi kā tādu. Sabiedrības uzmanību pesticīdu iedarbības bīstamībai pievērsa ASV ķīmiķe [[Reičela Kārsona]] grāmatā „[[Klusais pavasaris]]”, aprakstot pesticīdu kļūdainas izmantošanas iespējamās sekas dabas vidē. Acīmredzamas kļuva arī [[Skābie nokrišņi|skābo nokrišņu]], [[Pesticīdi|pesticīda]] [[DDT]] un citu vielu iedarbības sekas, liekot pievērsties vielu ietekmes pētījumiem ne tikai uz cilvēku, bet arī uz dabas vidi, kā arī izprast procesu raksturu, kā vidē nokļuvušās vielas var nelabvēlīgi iedarboties. Medicīnā izmantotais preparāts [[talidomīds]] atsedza vielu [[teratogēns|teratogēnas]] iedarbības draudus. Vjetnamas kara laikā izmantotie [[defolionts|defolionti]] (''[[Agent Orange]]'') parādīja [[dioksīni|dioksīnu]] iedarbības bīstamību.
==Attīstību sekmējošie procesi==

Nozīmīgākie procesi, kas noteica ekotoksikoloģijas attīstību bija [[vides ķīmija]]s attīstība, piemēram, jaunu analīzes metožu izstrāde, kas ļāva analizēt rūpnieciski ražotās vielas cilvēka organismā un dzīvo organismu audos, kā arī pētīt antropogēnas izcelsmes vielu pārvērtību raksturu dabas vidē.
* [[vides ķīmija]]s attīstība, piemēram, jaunu analīzes metožu izstrāde, kas ļauj
** analizēt rūpnieciski ražotās vielas cilvēka organismā un dzīvo organismu audos, <br />
** pētīt antropogēnas izcelsmes vielu pārvērtību raksturu dabas vidē. <br />
⚫
<ref name="Kļaviņš M., Zaļoksnis J. Ekotoksikoloģija. - Rīga: LU, 2005.- 307 lpp.">{{grāmatas atsauce|last1 = Kļaviņš M., Zaļoksnis J.|title = Ekotoksikoloģija.|date = 2005|publisher = LU|location = Rīga|pages = 307}}</ref><br />

⚫
Antropogēnās izcelsmes vielu iedarbības bīstamība kļuva acīmredzama, ne tikai apzinot rūpniecisko avāriju iedarbības raksturu, bet arī cilvēka radīto vielu iedarbības bīstamību uz ikvienu cilvēku ikdienā, kā arī uz dabas vidi.<ref name="Kļaviņš M., Zaļoksnis J. Ekotoksikoloģija. - Rīga: LU, 2005.- 307 lpp.">{{grāmatas atsauce|last1 = Kļaviņš M., Zaļoksnis J.|title = Ekotoksikoloģija.|date = 2005|publisher = LU|location = Rīga|pages = 307}}</ref>

== Atsauces ==
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Atsauces}}
==Arējās saites==

* [http://www.ecetoc.org European Centre for Ecotoxicology and Toxicology of Chemicals]
* [http://www.ecotoxmodels.org ecotoxmodels] website on ecotoxicology & models
*Online biomonitoring of water quality by a 24/7 record of various bivalve molluscs' behavior and physiology worldwide (biological rhythms, growth rate, spawning, daily behavior): the [http://molluscan-eye.epoc.u-bordeaux1.fr/index.php?rubrique=accueil&lang=en MolluSCAN ''eye''] project
[[Kategorija:Ekoloģija]]
[[Kategorija:Ekoloģija]]
[[Kategorija:Toksikoloģija]]
[[Kategorija:Toksikoloģija]]

Versija, kas saglabāta 2016. gada 23. aprīlis, plkst. 14.16


Definīcija

Ekotoksikoloģija ir vides zinātnes apakšnozare, kas radās, apvienojot toksikoloģijas (zinātne par toksiskām vielām) un ekoloģijas (pētījumu objekts ir atsevišķu organismu kopienas un procesi dabas vidē) pamatatziņas un pētījumu metodes.

Termina ieviešana

Terminu „ekotoksikoloģija” ieviesa R. Truhauts 1969. gadā veidojot to no zinātnes nozaru (ekoloģija un toksikoloģija) nosaukumiem.

Rezultāti un mērķi

  • iespējas novērtēt vielu toksiskās īpašības,
  • prognozēt to izturēšanos vidē,
  • prognozēt, kāds ir vielu nelabvēlīgās iedarbības risks, šīm vielām nonākot vvidē.

Līdz ar to ekotoksikoloģija ir kļuvusi par ietekmīgu paņēmienu, kas ļauj pārvaldīt un samazināt tās nelabvēlīgās ietekmes, kuras cilvēka radītas un dabiskas izcelsmes vielas var atstāt uz cilvēka veselību un dabas vidi.

Pētījumu objekti

Aktualitāte

Ekotoksikoloģijas attīstību noteica:

  • nepieciešamība pēc zināšanām par to, kā vidē nonākušās vielas ietekmē cilvēka veselību un dabas vidi,
  • izpratnes izveidošanās par vielu kaitīgo iedarbību darba vidē,
  • intensīvas rūpnieciskās attīstības rezultātā industriālajos apvidos radītā vides piesārņojuma bīstamība,
  • pētījumi par radioaktīvā piesārņojuma iedarbības bīstamību kodolieroču izmantošanas rezultātā (Hirosima un Nagasaki 1945. gadā Japānā),
  • pilsētvides gaisa piesārņojums, kura rezultātā veidojās, piemēram, smogs,
  • vides piesārņojums rūpniecisku avāriju rezultātā, piemēram, 1984. gadā Indijā Bhopālā, kad metilizocianāta izplūde radīja daudzu cilvēku bojāeju, vai arī Itālijā, Seveso, kad avārijas rezultātā vide tika piesārņota ar dioksīniem,
  • piesārņojuma iedarbības draudi uz cilvēku un dabas vidi kā tādu, piemēram:

Attīstību sekmējošie procesi

  • vides ķīmijas attīstība, piemēram, jaunu analīzes metožu izstrāde, kas ļauj
    • analizēt rūpnieciski ražotās vielas cilvēka organismā un dzīvo organismu audos,
    • pētīt antropogēnas izcelsmes vielu pārvērtību raksturu dabas vidē.

[1]

Atsauces

  1. ↑ Kļaviņš M., Zaļoksnis J. Ekotoksikoloģija. Rīga : LU, 2005. 307. lpp.

Arējās saites

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ekotoksikoloģija&oldid=2506678"