Pāriet uz saturu

Radiotehnika: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
papild, precizējumi, avoti
papild, avoti
14. rindiņa: 14. rindiņa:
[[1940]]. gada [[25. jūlijs|25. jūlijā]] Latvijā ienāca Padomju karaspēks un nodibināja Padomju varu. Privātās kompānijas, kas ražoja radiouztvērējus, nacionalizēja. Leibovica kompāniju nosauca "Radiopionieris", bet Apsīša -- "Radiotechnika<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20171013/6161441/snos-zavoda-radiotehnika.html|title=История рождения и смерти завода "Радиотехника"|last=Mihails|first=Gubins|website=lv.sputniknews.ru|access-date=2019-01-15|date=2017-10-13|language=ru}}</ref>". [[1941]]. gada martā "Radiopionieris" tika apvienots ar nacionalizēto uzņēmumu "Nikolajs Klemptners", bet [[Ābrams Leibovics]] tika izsūtīts, kā ''[[Kapitālisms|kapitālists]]'' un nomira izsūtījumā - Sibīrijā. Apsītis palika strādāt ražošanā.
[[1940]]. gada [[25. jūlijs|25. jūlijā]] Latvijā ienāca Padomju karaspēks un nodibināja Padomju varu. Privātās kompānijas, kas ražoja radiouztvērējus, nacionalizēja. Leibovica kompāniju nosauca "Radiopionieris", bet Apsīša -- "Radiotechnika<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20171013/6161441/snos-zavoda-radiotehnika.html|title=История рождения и смерти завода "Радиотехника"|last=Mihails|first=Gubins|website=lv.sputniknews.ru|access-date=2019-01-15|date=2017-10-13|language=ru}}</ref>". [[1941]]. gada martā "Radiopionieris" tika apvienots ar nacionalizēto uzņēmumu "Nikolajs Klemptners", bet [[Ābrams Leibovics]] tika izsūtīts, kā ''[[Kapitālisms|kapitālists]]'' un nomira izsūtījumā - Sibīrijā. Apsītis palika strādāt ražošanā.


[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], vācu okupācijas laikā uzņēmumi tika apvienoti un noformēti kā [[Telefunken Gerätewerk Riga]] filiāle, taču radioaparātu ražošana netika atsākta - galvenā uzmanība un resursi tika veltīti militāro sakaru līdzekļu un artilērijas optikas piederumu ražošanai. Kara beigās uzņēmumi tika izlaupīti, taču, pateicoties direktora [[Aleksandrs Apsītis|Aleksandra Apsīša]] centieniem, [[1944]]. gada rudenī lielu daļu aprīkojuma izdevās nosargāt.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], vācu okupācijas laikā uzņēmumi tika apvienoti un noformēti kā [[Telefunken Gerätewerk Riga]] filiāle, taču radioaparātu ražošana netika atsākta - galvenā uzmanība un resursi tika veltīti militāro sakaru līdzekļu un artilērijas optikas piederumu ražošanai. Kara beigās uzņēmumi tika izlaupīti, taču, pateicoties direktora [[Aleksandrs Apsītis (radioinženieris)|Aleksandra Apsīša]] centieniem, [[1944]]. gada rudenī lielu daļu aprīkojuma izdevās nosargāt.


=== Pēckara attīstība ===
=== Pēckara attīstība ===
Pēc kara tika uzsākta uzņēmumu atjaunošana. [[1945]]. gadā tika izlaists pirmais radiouztvērējs [[Rīga T-689]], un vēlāk - [[1947]]. gadā tam sekoja [[Rīga T-755]] un [[1949]]. gadā - lauku rajoniem paredzētais [[Rīga B-912]]. 1951. gadā radiorūpnīcu nosauca A. S. Popova vārdā. [[Aleksandrs Apsītis|Aleksandru Apsīti]] tā laika varas iestādes vainoja jauno sistēmu darbības problēmās, līdz [[1952]]. gadā viņu pazemināja amatā un gada beigās arestēja. Par viņa atbrīvošanu iestājās pat valdības vadītājs [[Vilis Lācis]], taču 4 mēneši, ko Apsītis pavadīja ieslodzījumā, atstāja paliekošu iespaidu uz viņa veselības stāvokli. Apsītis nomira [[1988]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] un tika apglabāts Raunas kapos.
Pēc kara tika uzsākta uzņēmumu atjaunošana. [[1945]]. gadā tika izlaists pirmais radiouztvērējs [[Rīga T-689]], un vēlāk - [[1947]]. gadā tam sekoja [[Rīga T-755]] un [[1949]]. gadā - lauku rajoniem paredzētais [[Rīga B-912]]. 1951. gadā radiorūpnīcu nosauca A. S. Popova vārdā. [[Aleksandrs Apsītis (radioinženieris)|Aleksandru Apsīti]] tā laika varas iestādes vainoja jauno sistēmu darbības problēmās, līdz [[1952]]. gadā viņu pazemināja amatā un gada beigās arestēja. Par viņa atbrīvošanu iestājās pat valdības vadītājs [[Vilis Lācis]], taču 4 mēneši, ko Apsītis pavadīja ieslodzījumā, atstāja paliekošu iespaidu uz viņa veselības stāvokli. Apsītis nomira [[1988]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] un tika apglabāts Raunas kapos.


''Radiotehnika'' tika izveidota [[1971]]. gadā un apvienoja A. S. Popova vārdā nosaukto Rīgas radiorūpnīcu (''RRR'') kā galveno uzņēmumu, Rīgas elektromehānisko rūpnīcu (REMR), kas ražoja visus atskaņotājus, Kandavas radiorūpnīcu (''izveidota 1963. gadā'') - ražoja pārnēsājamos radiouztvērējus, konstruktoru biroju ''Orbīta'' (''izveidots 1960. gadā'').
''Radiotehnika'' tika izveidota [[1971]]. gadā un apvienoja A. S. Popova vārdā nosaukto Rīgas radiorūpnīcu (''RRR'') kā galveno uzņēmumu, Rīgas elektromehānisko rūpnīcu (REMR), kas ražoja visus atskaņotājus, Kandavas radiorūpnīcu (''izveidota 1963. gadā'') - ražoja pārnēsājamos radiouztvērējus, konstruktoru biroju ''Orbīta'' (''izveidots 1960. gadā'').
30. rindiņa: 30. rindiņa:
-->
-->


2015. gada 30. aprīlī VEF Radiotehnika RRR paziņoja par pamesta nekustamā īpašuma Kurzemes prospektā 3B, Rīgā, pārdošanu par 945 tūkstošiem eiro<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sputniknewslv.com/Latvia/20171204/6663365/Radiotehnika-depo.html|title="Radiotehnikas" vietā parādīsies "Depo"|last=Sputnik|website=sputniknewslv.com|access-date=2019-01-15|language=en-us}}</ref>.
2018. gada sākumā nojauca rūpnīcas galveno ēku [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektā]] 3C, lai tās vietā uzceltu būvmateriālu veikalu "Depo".

2018. gada sākumā nojauca rūpnīcas galveno ēku [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektā]] 3C, lai tās vietā uzceltu būvmateriālu veikalu "Depo"<ref name=":1" />.
[[Attēls:Radiotehnika nojauksana.jpg|thumb|right|[["Radiotehnikas" ēka]]s nojaukšana 2018. gada janvārī]]
[[Attēls:Radiotehnika nojauksana.jpg|thumb|right|[["Radiotehnikas" ēka]]s nojaukšana 2018. gada janvārī]]



Versija, kas saglabāta 2019. gada 15. janvāris, plkst. 18.49

Radiotehnikas logo

Radiotehnika (arī VEF Radiotehnika RRR) ir Latvijas elektronikas un akustisko sistēmu ražošanas uzņēmums, kas atrodas Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Uzņēmums ir dibināts 1927. gadā un tā galvenās pamatspecializācija ir akustisko sistēmu ražošana, iebūvējamo skaļruņu ražošana, korpusu ražošana profesionālajām akustiskajām sistēmām, shēmplākšņu ražošana, shēmplākšņu montāža, ieskaitot SMD montāžu kā arī elektromehānisko mezglu un bloku montāža.[1]

Vēsture

Pirmsākumi

Radiotehnikas pirmsākums meklējams 1926. gada 25. oktobrī, kad Ābramam Leibovicam izdeva atļauju radioaparātu ražošanai no jau apstiprinātām shēmām. Tā radās jauna akciju sabiedrība Ābrama Leibovica foto radio centrāle. 1932. gadā kompānija pārcēlās uz jaunām telpām Mūkusalas ielā 41. Sākotnēji tika ražoti ārzemju radioaparātu modeļi no importētām detaļām - Telefunken, Kramolin, DeTeWe, Lumophon, taču jau 1932. gadā tika izveidots pirmais paškonstruētais modelis. 1935. gadā izveidoja modeli Ferrosupers 36 - pirmo radiouztvērēju ar elektromagnētisko spoli. 1936. gadā kompānijā tika nodarbināti jau 240 cilvēki. Savas pastāvēšanas laikā pavisam tika ražoti 40 modeļi.

1933. gadā Rīgā tika nodibināta A. Apsīša un F. Žukova radioražošanas kompānija. Galvenie produkcijas veidi bija detaļas (pastiprinātāji utt.) radiofonam - tā tika saukta radioraidīšana tajā laikā. Aparatūra vadu translācijai bija slavena pat aiz valsts robežām. Trijlampu radiouztvērējs Toņmeistars tika ražots 2500-3000 vienības gadā. No 1934. gada kompānija atradās Dārza ielā 16. Savas pastāvēšanas laikā kompānija izveidoja aptuveni 20 radiouztvērēju modeļus. Latvijā bija arī citas nelielas kompānijas, kuras ražoja radioaparātus, turklāt tādas bija ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā. Radioaparātu ražošana un tirgošana bija ienesīga nodarbošanās, līdz 1938. gadā bija oficiāli reģistrēti jau 29 radioaparātu ražotāji. Pārsvarā tos konstruēja radio amatieri, būvējot modeļus, kas bija izstrādāti žurnāla "Radio abonents" laboratorijā.

Latvijas radioamatieru biedrība tika nodibināta 1924. gada 18. jūnijā. 1926. gadā sāka izdot žurnālu "Radio".

Otrais pasaules karš

1940. gada 25. jūlijā Latvijā ienāca Padomju karaspēks un nodibināja Padomju varu. Privātās kompānijas, kas ražoja radiouztvērējus, nacionalizēja. Leibovica kompāniju nosauca "Radiopionieris", bet Apsīša -- "Radiotechnika[2]". 1941. gada martā "Radiopionieris" tika apvienots ar nacionalizēto uzņēmumu "Nikolajs Klemptners", bet Ābrams Leibovics tika izsūtīts, kā kapitālists un nomira izsūtījumā - Sibīrijā. Apsītis palika strādāt ražošanā.

Otrā pasaules karā, vācu okupācijas laikā uzņēmumi tika apvienoti un noformēti kā Telefunken Gerätewerk Riga filiāle, taču radioaparātu ražošana netika atsākta - galvenā uzmanība un resursi tika veltīti militāro sakaru līdzekļu un artilērijas optikas piederumu ražošanai. Kara beigās uzņēmumi tika izlaupīti, taču, pateicoties direktora Aleksandra Apsīša centieniem, 1944. gada rudenī lielu daļu aprīkojuma izdevās nosargāt.

Pēckara attīstība

Pēc kara tika uzsākta uzņēmumu atjaunošana. 1945. gadā tika izlaists pirmais radiouztvērējs Rīga T-689, un vēlāk - 1947. gadā tam sekoja Rīga T-755 un 1949. gadā - lauku rajoniem paredzētais Rīga B-912. 1951. gadā radiorūpnīcu nosauca A. S. Popova vārdā. Aleksandru Apsīti tā laika varas iestādes vainoja jauno sistēmu darbības problēmās, līdz 1952. gadā viņu pazemināja amatā un gada beigās arestēja. Par viņa atbrīvošanu iestājās pat valdības vadītājs Vilis Lācis, taču 4 mēneši, ko Apsītis pavadīja ieslodzījumā, atstāja paliekošu iespaidu uz viņa veselības stāvokli. Apsītis nomira 1988. gada 1. septembrī un tika apglabāts Raunas kapos.

Radiotehnika tika izveidota 1971. gadā un apvienoja A. S. Popova vārdā nosaukto Rīgas radiorūpnīcu (RRR) kā galveno uzņēmumu, Rīgas elektromehānisko rūpnīcu (REMR), kas ražoja visus atskaņotājus, Kandavas radiorūpnīcu (izveidota 1963. gadā) - ražoja pārnēsājamos radiouztvērējus, konstruktoru biroju Orbīta (izveidots 1960. gadā).

Uzplaukuma gados ražošanas apvienībā strādāja 16 tūkst. cilvēku[2].

Mūsdienas

Mūsdienās par Radiotehnikas pēcteci ir kļuvusi firma "VEF Radiotehnika RRR". Tā aktīvi nodarbojas ar ražošanas attīstību un modernu perspektīvu akustisko sistēmu modeļu izveidošanu.[nepieciešama atsauce] Patlaban tiek ražotas dažādas akustiskās sistēmas un mājas kinozāles, kuras ir ļoti pieprasītas klientu vidū gan NVS, gan ES valstīs.[nepieciešama atsauce]

2015. gada 30. aprīlī VEF Radiotehnika RRR paziņoja par pamesta nekustamā īpašuma Kurzemes prospektā 3B, Rīgā, pārdošanu par 945 tūkstošiem eiro[3].

2018. gada sākumā nojauca rūpnīcas galveno ēku Kurzemes prospektā 3C, lai tās vietā uzceltu būvmateriālu veikalu "Depo"[3].

"Radiotehnikas" ēkas nojaukšana 2018. gada janvārī

Modeļu uzskaitījums

Lampu modeļi

  • Radiola
  • Rīga T-689
  • Rīga T-755
  • Rīga B-912
  • U-207
  • Rīga T-51
  • Rīga 6
  • Rīga 10
  • Daugava
  • Festivāls
  • Sakta
  • Dzintars
  • Teika
  • Rigonda
  • Rigonda - stereo
  • Rigonda 102
  • Simfonija
  • Simfonija 2
  • Simfonija 003

Pusvadītāju modeļi

  • Ausma
  • Gauja
  • Orbīta
  • Orbīta 2
  • Banga
  • Banga 2
  • Rīga (301, 302)
  • Selga (402, 403, 404, 405, 309)
  • Radiotehnika 625
  • Imula RP - 8310
  • Abava
  • Abava 252
  • Salena (216, 217, 218, 219, 220)
  • Rīga (101, 102, 103, 104, 110, 111, 310)
  • Salut 001
  • ML - 6302
  • ML - 6314
  • Viktorija (001, 003)
  • Ļubava
  • Melodija (102)
  • ML - 6201
  • Voshod-175

Piezīmes un atsauces

  1. Radiotehnika / Par uzņēmumu Arhivēts 2010. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē., rrr.lv
  2. 2,0 2,1 Gubins Mihails. «История рождения и смерти завода "Радиотехника"». lv.sputniknews.ru (krievu), 2017-10-13. Skatīts: 2019-01-15.
  3. 3,0 3,1 Sputnik. «"Radiotehnikas" vietā parādīsies "Depo"». sputniknewslv.com (en-us). Skatīts: 2019-01-15.

Ārējās saites