Pāriet uz saturu

Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris
Pamatinformācija
Adrese Valsts karogs: Latvija Krišjāņa Barona iela 6, Jelgava, Latvija, LV-3001
Dibināta(-s) 1959. gada 11. novembrī
Vadība
Galvenais režisors Dace Vilne
https://alunanateatris.lv/
Jelgavas kultūras nams, kurā darbojas teātris

Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris ir amatierteātris Jelgavā. Savu dzimšanas dienu teātris skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas 1959. gada 11. novembrī.[1] Kopš tā laika teātris darbojies bez pārtraukuma.

Teātris darbojas Jelgavas kultūras namā, Krišjāņa Barona ielā 6, un ir viens no Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Kultūra" mākslinieciskajiem pašdarbības kolektīviem.

No 1896. līdz 1904. gadam Jelgavā darbojās Alunāna teātris Ādolfa Alunāna vadībā. No 1924. gada līdz 1944. gadam Jelgavas Latviešu biedrības namā darbojās Jelgavas teātris. Pēc Jelgavas sagraušanas Otrajā pasaules karā profesionālais teātris turpināja darbību Rīgā līdz tā pastāvēšanas beigām 1953. gadā.

1945. gada 1. maijā Filozofu ielā 26 (ēkā līdz karam atradās Kurlmēmo skola, mūsdienās tur ir Jelgavas Paula Bendrupa pamatskola) notika Jelgavas Kultūras nama atklāšana. Pirmais kultūras nama dramatiskās trupas iestudējums bija Rūdolfa Blaumaņa luga "Sestdienas vakars"[2]. Jauniestudējuma režisore bija Jelgavas teātra aktrise Alīna Vārpa-Putnaērgle (1878—1972), kas spēlējusi arī pie Ādolfa Alunāna. Trupas kodols bija Jelgavas strādnieku organizācijas Raiņa kluba aktieri. No 1945. gada līdz 1958. gadam Kultūras nama dramatiskās trupas režisori līdz ar Alīnu Vārpu-Putnaērgli bija Fricis Līcis, J. Ramša, Egons Leopolds un Hugo Jakobi. Trūkst precīzu ziņu par visiem iestudējumiem šajā posmā un to režisoriem. 1958. gadā par Jelgavas kultūras nama dramatiskā kolektīva vadītāju kļuva Liepājas teātra aktieris un režisors Jānis Lūsēns (1905—2001). Jāņa Jaunsudrabiņa lugas „Jo pliks, jo traks” iestudējums Jāņa Lūsēna režijā 1958. gada dramatisko kolektīvu republikāniskajā skatē ieguva pirmo vietu un LPSR labākā dramatiskā kolektīva nosaukumu.

1959. gada 30. oktobrī Jelgavas pašdarbības kolektīvam piešķīra Ādolfa Alunāna tautas teātra nosaukumu.[3] Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātri svinīgi atklāja 1959. gada 11. novembrī, ko uzskata par teātra dibināšanas dienu. Tas darbojās Akadēmiskā drāmas teātra (mūsdienās Latvijas Nacionālais teātris) pārraudzībā.[4]

1960. gada 12. aprīlī nodibināja Teātra māksliniecisko padomi, kurā bija Jelgavas kultūras nama direktors Vilis Ozols, režisors Jānis Lūsēns un kultūras nama instruktors, vēlāk arī režisors Guntis Krūmiņš. Vēlāk kultūras nama direktora vietā padomē ievēlēja kādu no aktieriem. Pirmais padomes priekšsēdētājs bija Veidols Odmanis, kurš tās darbību vadīja astoņus gadus, pēc viņa Pārsla Geidāne, Ligita Liepiņa, Leonīds Kapellers, Edgars Liepiņš, bet pēdējais padomes priekšsēdētājs bija Leo Šulcs.[5][6] 1962. gada 31. oktobra kopsapulce pieņēma Jelgavas Tautas teātra iekšējās kārtības noteikumus, kuri paredzēja ikviena tā dalībnieka pienākumus, kā arī noteica visai striktus pienākumus[5][6].

Pēc Jāņa Lūsēna aiziešanas no darba teātrī, teātra vadību uzņēmās Jelgavas teātra aktrise, Mihaila Čehova audzēkne Irina Liepa. Viņa strādāja no 1963. gada līdz 1964. gadam.[1] 1965. gada 1. janvārī par teātra galveno režisori kļuva Lūcija Ņefedova (1933—2022) un turpināja strādāt līdz pat mūža beigām. 1969. gadā pirmo lomu teātrī nospēlēja Arvīds Matisons (1946—2021), viņš vēlāk kļuva arī par teātra režisoru un direktoru. 1985. gadā teātrim piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā kolektīva goda nosaukumu.[7]

1989. gadā nodibināja "Ādolfa Alunāna teātri-studiju", kura direktors no 1989. gada līdz 1990. gadam Juris Bandenieks. 1992. gadā daļa teātra dalībnieku izveidoja jaunu teātri — Jelgavas Jaunais teātris. 1992. gada 3. decembrī nodibināja SIA "Ā. Alunāna Jelgavas teātris", kas pastāvēja līdz 2003. gadam. Direktore no 1990. līdz 1992. gadam Dace Vilne. 1996. gada 31. oktobrī nodibināja SIA "Ādolfa Alunāna teātris", kas pastāvēja līdz 2022. gadam. Direktors no 1996. gada līdz 2021. gadam Arvīds Matisons.

2021. gada septembrī atjaunoja Teātra padomi (iepriekš Teātra mākslinieciskā padome). Teātra kopsapulcē tika ievēlēti 7 padomes locekļi: Roberts Avots, Santa Bērziņa, Uģis Glāzītis, Ansis Griķis, Natālija Samohvala, Elīna Skutele un Liene Strauta. Par prezidentu tika iecelts Ansis Griķis.

2023. gadā Teātra padomē tika ievēlēti Roberts Avots, Ansis Griķis, Inga Riharda, Natālija Samohvala, Elīna Skutele un Zane Vītoliņa. Par prezidentu tika atkārtoti iecelts Ansis Griķis.

2025. gadā Teātra padomē tika ievēlēti Roberts Avots, Ansis Griķis, Elita Majevska, Natālija Samohvala, Elīna Skutele un Zane Vītoliņa. Par prezidentu tika atkārtoti iecelts Ansis Griķis.

Teātra mākslinieciskā vadītāja 2025. gadā[8] ir Dace Vilne. Teātra padomes prezidents 2025. gadā ir Ansis Griķis. Darbojas bērnu un jauniešu studija[9], kuru vada režisore Antra Leite-Straume.

  • No 1945. gada līdz 1958. gadam — Alīna Vārpa-Putnaērgle (1878—1972),
  • 1946. gadā — Fricis Līcis (1891—1953),
  • 1950. gadā — J. Ramša,
  • No 1950. gada līdz 1957. gadam — Egons Leopolds (1924—2004),
  • No 1953. gada līdz 1957. gadam — Hugo Jakobi,
  • 1959. gadā — Māris Grēviņš (1930—1994),
  • No 1958. gada līdz 1963. gadam un 1987. gadā — Jānis Lūsēns (1905—2001),
  • No 1960. gada līdz 1961. gadam — Herberts Zommers (1895—1983),
  • No 1961. gada līdz 1966. gadam — Guntis Krūmiņš (1929—2004),
  • 1962. gadā — Staņislavs Bukšs,
  • No 1963. gada līdz 1964. gadam — Irīna Liepa,
  • No 1963. gada līdz 1964. gadam — Elvīra Pipre,
  • No 1965. gada līdz 1989. gadam — Inta Alekse (1933—2009),
  • No 1965. gada līdz 2022. gadam — Lūcija Ņefedova (1933—2022),
  • 1968. gadā — Benita Folkmane,
  • No 1971. gada līdz 1975. gadam — Līga Lakstiņa,
  • No 1974. gada līdz 2021. gadam — Arvīds Matisons (1946—2021),
  • 1977. gadā — Astrīda Dāce,
  • No 1977. gada līdz 1983. gadam — Anna Jansone,
  • No 1977. gada līdz 1987. gadam — Baiba Pelūde,
  • 1981. gadā — Uldis Podnieks,
  • 1981. gadā — Anita Truba,
  • 1981. gadā — Mārtiņš Gaigals,
  • No 1981. gada līdz 1990. gadam un no 2023. gada — Agris Krūmiņš,
  • No 1987. gada līdz 1992. gadam un 2025. gadā — Lolita Muižniece,
  • 1989. gadā — Gatis Zariņš,
  • 1989. gadā — Uģis Brikmanis,
  • 1989. gadā — Astra Kacena,
  • 1992. gadā — Igors Freimanis,
  • 2001. gadā — Raivis Altrofs,
  • 2002. gadā un no 2013. gada — Dace VIlne,
  • No 2008. gada līdz 2012. gadam — Kristīne Karataş (bij. Zotova),
  • No 2010. gada — Andris Bolmanis,
  • No 2023. gada — Aija Treija,
  • No 2023. gada — Dzintra Zimaiša,
  • 2023. gadā — Jānis Leščinskis,
  • 2023. gadā — Līga Martinenko,
  • 2023. gadā — Juris Bandenieks,
  • 2025. gadā — Antra Leite-Straume,
  • 2025. gadā — Sandis Kalniņš.

Latvijas amatierteātru skates "Gada izrāde" finālā 2024. gada maijā Mālpilī par gada izrādi kļuva Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrāde “Jūtu tektonika”, gada aktieris Roberts Avots (lomas divās fināla izrādēs “Jūtu tektonika” un “Cenzūra”), gada aktrises otrā plāna lomās Zane Vītoliņa un Viktorija Laura Vītola, gada aktieris otrā plāna lomā Raivis Altrofs (loma izrādē ”Cenzūra” un VEF teātra izrādē “Līgava bez pūra”).[10]

Teātra iekšējie apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2022. gada pasniedz balvu sezonas noslogotākajiem dalībniekiem, izvērtējot dalību izrādēs un aktivitāti citos teātra pasākumos. Balvas saņēmuši: 2021./2022. gada sezonā Liene Krūmiņa un Gatis Vāczems, 2022./2023. gada sezonā Elita Majevska un Gatis Vāczems, 2023./2024. gada sezonā Liene Strauta un Manfreds Grunde-Zeiferts, 2024./2025. gada sezonā Elita Majevska un Manfreds Grunde-Zeiferts.

2022. gadā dibināta balva “Lūcijas Ņefedovas pērle” ar mērķi pieminēt un godināt ilggadējo Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisori Lūciju Ņefedovu, katru gadu izsakot atzinību pagājušās sezonas labākajai aktrisei un motivējot citas teātra dalībnieces atbildīgi un radoši veikt darbu ar lomu. Sezonas sākumā notiek teātra dalībnieku aizklāts balsojums par teātra dalībnieci, kurai pienākas balva par pagājušo sezonu. Balvu saņēmušas: par 2021./2022. g. sezonu Santa Bērziņa, par 2022./2023. g. sezonu Elīna Skutele, par 2023./2024. g. sezonu Līga Martinenko, par 2024./2025. g. sezonu Lolita Muižniece.

2022. gadā dibināta balva “Arvīda Matisona gredzens” ar mērķi pieminēt un godināt ilggadējo Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra direktoru, režisoru un aktieri Arvīdu Matisonu, katru gadu izsakot atzinību pagājušās sezonas labākajam aktierim un motivējot citus teātra dalībniekus atbildīgi un radoši veikt darbu ar lomu. Sezonas sākumā notiek teātra dalībnieku aizklāts balsojums par teātra dalībnieku, kuram pienākas balva par pagājušo sezonu. Balvu saņēmuši: par 2021./2022. g. sezonu Ansis Griķis, par 2022./2023. g. sezonu Roberts Avots, par 2023./2024. g. sezonu Jānis Dūrējs, par 2024./2025. g. sezonu Kārlis Bolmanis.

Teātrī iestudētās izrādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrāžu saraksts

Repertuārs 2025./2026. g. sezonā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Tamāra Gabbe "Pelnrušķīte" (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 07.12.2014.),
  • Jānis Dreslers "Burbuļmātes prieki un bēdas" (režisore Lūcija Ņefedova, pirmizrāde 03.05.2015.),
  • Marks Kamoleti "Pidžama sešiem" (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 20.01.2017.),
  • Anšlavs Eglītis "Kazanovas mētelis" (režisore Lūcija Ņefedova, pirmizrāde 04.09.2020.),
  • Manfreds Rihters "Dieva sala" (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 09.04.2022.),
  • Arnolds Ridlijs "Spoku vilciens" (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 22.10.2022.),
  • Harolds Arlēns "Oza zemes burvis" (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 25.02.2023.),
  • Mārtiņš Zīverts "Čūska" (režisors Agris Krūmiņš, pirmizrāde 09.03.2023.),
  • Jasmīna Rezā "Slaktiņa dievs" (režisors Jānis Leščinskis, pirmizrāde 25.08.2023.),
  • Ādolfs Alunāns "Pašu audzināts" (režisore Līga Martinenko, pirmizrāde 07.10.2023.),
  • Ādolfs Alunāns "Mūsu pokāls" (režisors Juris Bandenieks, pirmizrāde 07.10.2023.),
  • Mārtiņš Zīverts "Cenzūra" (režisors Agris Krūmiņš, pirmizrāde 13.12.2023.).
  • Vils Evanss un Artūrs Valentains "Daudz naudas" (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 23.02.2024.).
  • Frederiks Nots "Telefona zvans" (režisore Dace Vilne, pirmizrāde 23.11.2024.).
  • Lelde Stumbre "Burvīgie blēži", studijas izrāde (režisore Antra Leite-Straume, pirmizrāde 23.02.2025.).
  • Treisijs Letss "Osedžas zeme" (režisors Sandis Kalniņš, pirmizrāde 01.03.2025.).
  • Francis Arnolds un Ernests Bahs "Urrā - zēns!" (režisore Lolita Muižniece, pirmizrāde 02.09.2025.).
  • Žeralds Sibleirass “Papelēs šalko vējš” (režisore Aija Treija, pirmizrāde 11.10.2025.).
  1. 1 2 Lūcija Ņefedova. Ar Ādolfa Alunāna vārdu. Jelgava : JPPI "Kultūra", 2018. 16–18. lpp. ISBN 978-9934-19-656-0.
  2. ↑ "Jelgavas pilsētas darba ļaudis gatavojas pirmā maija svinībām". Zemgales Komunists (Jelgava) 64. 1945. gada 29. aprīlis.
  3. ↑ Latvijas PSR Kultūras ministrijas kolēģijas sēdes protokols Nr. 25 Rīgā, 1959. gada 30. oktobrī.
  4. ↑ Latvijas PSR Kultūras ministrijas pavēle Nr. 1165 Rīgā, 1959. gada 17. novembrī
  5. 1 2 Māris Brancis "Papildinājumi pēc citu rakstītā" grāmatā "Ar Ādolfa Alunāna vārdu", 2018, 183.-184. lpp.
  6. 1 2 Latvijas PSR Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra Mākslinieciskās padomes sēžu protokoli 1960. — 1964. gadā
  7. ↑ Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes prezidija 1985. gada 20. marta dekrēts.
  8. ↑ «Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris». Kultūra Jelgavā (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-01-12. Skatīts: 2024-01-12.
  9. ↑ «Bērnu un Jauniešu teātra studija – Ā.Alunāna Jelgavas Teātris» (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-01-11. Skatīts: 2024-01-11.
  10. ↑ «Noskaidroti Latvijas amatierteātru skates “Gada izrāde 2023” laureāti». Skatīts: 04.06.2024..

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ādolfa_Alunāna_Jelgavas_teātris&oldid=4349062"