Pāriet uz saturu

Ādolfs Alunāns

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par aktieri un režisoru. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Alunāns skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ādolfs Alunāns
Ādolfs Alunāns
Personīgā informācija
Dzimis 1848. gada 11. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Jelgava, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1912. gada 5. jūlijā (63 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Jelgava, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Jelgava, Tērbata, Rēvele, Narva, Sanktpēterburga, Rīga, Jelgava
Tautība latvietis
Vecāki Pēteris un Otīlija Alunāni
Brāļi Indriķis, Teodors, Nikolajs, Jānis
Māsas Marija, Luīze, Hedviga
Dzīvesbiedre Karolīne Klau, Angelika Buhta
Bērni Artūrs, Marija, Pēteris, Kolmārs, Elza, Zuzanna, Paula, Valda Valeska, Emīlija, Oļģerts
Literārā darbība
Pseidonīms Zobgals, Dobelnieks, Smaidulis, Vecais Ādolfs
Nodarbošanās aktieris, režisors, dramaturgs, satīriķis, teātra darbinieks, rakstnieks
Valoda latviešu

Ādolfs Alunāns (vecajā ortogrāfijā: Adolf Allunan; dzimis 1848. gada 11. oktobrī, miris 1912. gada 5. jūlijā) bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, izveidoja pirmo latviešu teātra trupu, bija tās repertuāra izveidotājs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu". Nikolajs Alunāns bija Ādolfa brālis, bet Juris un Indriķis Alunāni bija Ādolfa Alunāna tēva Pētera brāļi. Jelgavā ir viņam veltīts Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs.

Dzimis Jelgavā, mācījās Jelgavas vīriešu ģimnāzijā. No 1866. līdz 1869. gadam bija aktieris vācu teātros Tērbatā, Rēvelē, Narvā un Sanktpēterburgā.[1]

1870. gadā Alunānu uzaicināja kļūt par Rīgas Latviešu biedrības teātra vadītāju, un līdz pat 1885. gadam viņš vadīja Rīgas Latviešu teātri, rakstīdams lugas un popularizēdams teātra mākslu, bija arī režisors un aktieris. Pēc 1885. gada noorganizēja savu ceļojošo trupu, sniedza izrādes visā Latvijā. 1894. gadā Jelgavā nodibināja un līdz 1904. gadam vadīja Alunāna teātri. Viņa vadībā savas skatuves gaitas sākuši vairāki ievērojami aktieri, tai skaitā Anna Brigadere-Maija, Berta Rūmniece, Jūlija Skaidrīte, Teodors Valdšmits. Populāras bijušas arī Alunāna kuplejas, ko viņš gan sacerēja, gan izpildīja.[1]

Nodarbojās arī ar publicistiku un satīriku. No 1892. līdz 1912. gadam sastādījis "Zobgala kalendāru". Izdoti vairāki izdevumi ar viņa satīriskajiem un humoristiskajiem darbiem. Rakstījis stāstus, dzejoļus, feļetonus, biogrāfiskos apcerējumus. Tulkojis lugas, stāstus, romānus.[1]

1968. gadā atklāts Alunāna memoriālais muzejs Jelgavā.[1]

  • "Pašu audzināts" (1869)
  • "Priekos un bēdās" (1871)
  • "Mucenieks un muceniece" (1872)
  • "Icigs Mozes" (1874)
  • "Džons Neilands" (1881)
  • "Kas tie tādi, kas dziedāja" (1888)
  • "Lielpils pagasta vecākie" (1888)
  • "Seši mazi bundzenieki" (1889)
  • "Visi mani radi raud" (1891)
  • "Pārticībā un nabadzībā" (1893)
  • "Mūsu senči" (1905)
  • "Draudzes bazārs" (1911)
  • "Zobgala kalendārs" (1892—1912)
  • "Ievērojami latvieši" (1-2, 1887—1890)
  • "Jura Alunāna dzīve" (1910)
  • "Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos" (izd. 1924)
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 180. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]