Ādolfs Teodors Kupfers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ādolfs Teodors Kupfers
Adolph Theodor Kupffer
Ādolfs Teodors Kupfers
Personīgā informācija
Dzimis 1799. gada 17. janvārī
Jelgava, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1865. gada 14. jūnijā (66 gadi)
Pēterburga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne mineraloģija, meteoroloģija
Alma mater Getingenes Universitāte

Ādolfs Teodors Kupfers (vācu: Adolph Theodor Kupffer, 1799—1865) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu ģeofiziķis, metrologs un meteorologs. Organizējis pirmo ekspedīciju uz Elbrusa virsotni, izgatavojis Krievijas impērijas mēru un svaru vienību etalonus. Viņa vārdā nosaukts minerāls kupferīts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1799. gada 17. (6. VS) janvārī Jelgavā tirgotāja Jakoba Leonharda Kupfera un viņa sievas Marijas Konstancijas daudzbērnu ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1813—1815), studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1815—1816), tad mineraloģiju Berlīnes Universitātē (1816—1819) un ķīmiju Getingenes Universitātē (1819—1821), kur 1821. gadā aiztāvēja doktora disertāciju par kristālu šķautņu mērīšanu (Über genaue Messung der Winkel an Kristallen), kas ieguva Berlīnes Zinātņu akadēmijas godalgu. 1820. gadā Parīzē apprecējās ar Katrīnu Ribulē (Riboulet).[1]

Strādāja par Kazaņas Universitātes fizikas profesoru (1823—1828), ievēlēts par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli (1826) un īsteno locekli (1828).

Devās zinātniskās ekspedīcijās uz Urāliem (1828) un Kaukāza kalniem (1829).

Vēlāk darbojās Krievijas impērijas svaru un mēru komisijā (1832—1842), līdztekus mācīja fiziku dažādās Pēterburgas augstskolās. 1841. gadā viņš sāka veidot Krievijas impērijas meteoroloģijas dienestu. 1843. gadā Tallinā otro reizi apprecējās ar Mariju Makdonaldi.

1845. gadā viņu ievēlēja Krievijas Ģeogrāfiskajā biedrībā, 1846. gadā Londonas Karaliskajā biedrībā. 1851. gadā viņu ievēlēja par Krievijas impērijas īsteno valsts padomnieku. 1859. gadā viņš Bredfordā piedalījās Starptautiskās vienotās mēru, svaru un monētu ieviešanas asociācijas kongresā kā Krievijas impērijas pārstāvis.

1865. gada pavasarī saslima ar plaušu karsoni un mira 14. jūnijā Pēterburgā, apglabāts luterāņu kapsētā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dissertatio de calculo crystallonomico (disertācija latīniski, 1821), Preisschrift über genaue Messung der Winkel an Krystallen (1826);
  • Voyage dans les environs du mont Elbrouz dans le Caucase (franciski), Reise in die Umgegend des Berges Elborus in Kaukasus (vāciski, 1830);
  • Handbuch der rechnenden Krystallonomie (1831);
  • Voyage dans l’Oural entrepris en 1828 (1833);
  • Руководство к деланию магнетических и метеорологических наблюдений (1835, Corresp. Blatt des naturforschenden Vereins zu Riga, 1859);
  • Instructions pour faire des observations météorologiques et magnétiques (1836);
  • Tables psychrométriques et barométriques à l’usage des observatoires météorologiques de l’empire de Russie (1841);
  • Выводы из метеорологических наблюдений, деланных в российском государстве (1846);
  • Опытные исследования упругости металлов (1860).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Пасецкий В. М. Адольф Яковлевич Купфер, 1799—1865. Наука, 1984. — 207 с.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]